Vai Rīgā drīkst celt pilnīgi slēgtus žogus? 0
Vai Rīgā ap gruntsgabalu drīkst izbūvēt arī pilnīgi slēgtu žogu? Skatos un brīnos – daudzi tā dara! Pēteris Rīgā
Pilsētas teritorijā katrs pilsonis savu zemesgabalu var norobežot pa ielu sarkanajām līnijām vai pa vēsturiski iedibinātajām žogu līnijām, ja viņam tā tīk, jo obligāta šī prasība nav. Ja ir nepieciešams sadalīt vienu platību, to var darīt ar dzīvžoga stādījumiem. Žogus krāso, izņemot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu, ja tas izmantots apdarē. Dzeloņdrātis drīkst izmantot tikai īpašos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos aktos.
Katra žoga ierīkošana ir saskaņojama būvvaldē. Rīgas teritorijas apbūves noteikumi nosaka prasības arī šai arhitektūrai. Tai jābūt estētiskai, kvalitatīvai, stilistiski saskaņotai ar ēkām un blakus žogiem. Piemēram, viena kvartāla robežās jāievēro vienots augstums, proti, gar ielu līdz 1,8 m, turklāt caurredzamībai jābūt vismaz 30 %. Tātad pilnīgi necaurredzamus žogus Rīgā taisīt nedrīkst! Izņēmums ir prettrokšņu ekrāni un citi speciāli gadījumi.
Arhitektūras pieminekļu norobežošanā visbiežāk respektē konkrēto situāciju, proti, ja žogs ir bijis, to saglabā, taču jaunus neveido. Apbūves aizsardzības teritorijās ar kultūrvēsturisku vērtību, piemēram, Āgenskalnā, Maskavas priekšpilsētā un citur žogi ir viens no elementiem, ko atjauno atbilstoši vēsturiskajai videi.
Laika gaitā ir mainījušies žogu izbūves noteikumi un arhitektoniskās prasības, tādēļ pašlaik esošie ne vienmēr atbilst aktuālajiem normatīvajiem aktiem. Tas gan nenozīmē, ka tie ir pretlikumīgi, ja agrāk to uzstādīšana bijusi atļauta.
– Lai pārliecinātos par kāda žoga atbilstību būvprojektam, iespējams vērsties Rīgas pilsētas būvvaldē Amatu ielā 4 (klientu apkalpošanas centra tālruņi 67105800 un 67012889) ar attiecīgu iesniegumu. Būvinspektors apsekos šo objektu un izvērtēs žoga tapšanas likumību, – skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Luste. – Iespējamās sekas – kā jebkuras patvaļīgas būvniecības gadījumā, ieskaitot nojaukšanu.
