Latvijā
Kriminālziņas

Vai Rimšēviča mājas apzagšana saistīta ar notikumiem finanšu sektorā? VP komentārs 16

Korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča māja Langstiņos. Foto – LETA

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. “Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],” uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

“Notikuma vietas apskate ir pabeigta. Iespējamie lietiskie pierādījumi ir izņemti un šobrīd turpinās izmeklēšana,” piebilda Ķuzis. Viņš nekomentēja, vai ir izņemti arī kādi videonovērošanas kameru ieraksti.

VP priekšnieks apliecināja, ka Rimšēvičs iesniedzis policijai nozagto mantu sarakstu. Tā saturu policijas priekšnieks atturējās atklāt.

Jau ziņots, ka nedēļas nogalē apzagta Rimšēviča māja. Policija piektdien plkst.23.49 policija saņēmusi informācija par zādzību no privātmājas. Izbraucot uz notikumu vietu, konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūru LETA iepriekš informēja, ka ir notikusi ielaušanās Rimšēviča privātmājā Langstiņos, tā izdemolēta un nozagtas “daudzas svarīgas lietas”. Rimšēvičs minēto saista ar pēdējo nedēļu notikumiem un uzskata, ka tas nav noticis nejauši. “Situācija liecina, ka tā bijusi iepriekš plānota un profesionāli labi organizēta operācija,” norādīja Vārpiņš.

Brīdī, kad notikusi ielaušanās, Rimšēvičs neesot bijis mājās. Par notikušo uzreiz esot informēta policija.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Tikmēr “Norvik bankas” lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs publiski apgalvojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs KNAB izmeklētāju aizdomas un Guseļņikova pausto noraida. Tāpat Rimšēvičs paziņojis, ka neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata.

LA.lv