×
Mobilā versija
+6.0°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
18. decembris, 2017
Drukāt

Vai Ojārs Rubenis “izdedzis”? Kāpēc viņš pamet teātri? (7)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Ojārs Rubenis, noslēdzot savu otro Nacionālā teātra direktora amata termiņu, sācis pildīt izpilddirektora darba pienākumus. Vaicāts par iemesliem, viņš atbild sev neraksturīgi īsi: "Komentāru nebūs!" – atstājot vietu baumām un spriedelējumiem par motīviem: no personiskiem iemesliem līdz tiesvedībām.

Piektdien, 15. decembrī, beidzās Latvijas Nacionālā teātra direktora Ojāra Rubeņa darbības pilnvaru otrais termiņš. Uz vakanto amatu 2018. gada sākumā Kultūras ministrija (KM) izsludinās atklātu konkursu. Taču Ojārs Rubenis, kurš teātri vada jau vairāk nekā 11 gadus, tajā nepiedalīsies, viņš jau paziņojis: “Esmu nolēmis neturpināt darbu kā valdes loceklis un turpmāk, līdz teātra simtgadei, strādāt pie iesāktajiem darbiem kā teātra izpilddirektors.”

Kā “LA” sacīja Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa, sanāksmē nelielā lokā direktors sacījis, ka sevī nejūtot spēku vēl piecus gadus vest kolektīvu, vadīt teātri. To varot saukt arī par izdegšanas sindromu. Taču O. Rubenis vēlētos pabeigt iesāktos darbus līdz teātra simtgadei, tādēļ tiekot radīts jauns izpilddirektora amats. Tāds līdz šim teātrī nav bijis, bet tas esot vismaz kaut kāds situācijas risinājums. “Mēs nesitam sajūsmā plaukstas par to, ka Rubenis iet prom. Ir žēl, jo teātrim vajadzīgs vadītājs, kas spēj paust savu viedokli, iestāties par teātri un to, ko iesācis darīt,” teica D. Gaismiņa. Taču labi, ka viss netiekot nogriezts kā ar nazi, jo, vismaz gadu strādājot izpilddirektora amatā, Ojārs Rubenis varēšot nodot stafeti tālāk. Lai gan nepieciešams laiks jauna direktora atrašanai, Daiga Gaismiņa cer, ka kādu laiku jaunais teātra vadītājs ar izpilddirektoru strādās paralēli.

Kultūras ministrija (KM) norādījusi, ka šāds risinājums ir iespējams, lai nodrošinātu teātra darbības pēctecību. “Pateicoties Ojāra Rubeņa un visa kolektīva pašaizliedzīgajam ieguldījumam, Latvijas Nacionālais teātris pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis strauju izaugsmi un radījis daudzas Latvijas kultūrtelpā paliekošas vērtības,” teikusi kultūras ministre Dace Melbārde. Uz laiku, līdz atklātā konkursā tiks izraudzīts jauns teātra valdes loceklis jeb direktors, teātra valdē tiks iecelts ministrijas nominēts pagaidu valdes loceklis – KM valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone.

Nacionālā teātra darbinieki KM iesnieguši lūgumu Ojāru Rubeni atstāt amatā un ļaut turpināt pildīt valdes locekļa amata pienākumus vismaz līdz 2018. gada beigām, bet vislabāk – līdz teātra simtgadei 2019. gada februārī.

Viena no vadošajām teātra kritiķēm Silvija Radzobe sarunā ar “LA” neslēpa satraukumu par Ojāra Rubeņa aiziešanu no Nacionālā teātra direktora amata: “Bez papildu paskaidrojumiem grūti saprast viņa lēmumu vairs nekandidēt uz direktora posteni. Ojārs neapšaubāmi ir uzcēlis to Nacionālo teātri, kas pašlaik, bez pārspīlējuma var teikt, ir vadošais Latvijas teātris. Un mana pieredze rāda, ka teātri uzcelt ir diezgan grūti, bet nogremdēt var ļoti ātri. Protams, neviens cilvēks nav neaizstājams, bet šķiet, ka Rubeņa personā es neredzu nekāda noguruma vai apsīkuma pazīmes. Neredzu arī, ka darbs teātra direktora postenī viņam būtu apnicis. Tādēļ Rubeņa aiziešanu no teātra direktora amata uzskatu par satraucošu zīmi, kas var nest neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas Latvijas teātra nākotnes ainā.”

Nav noslēpums, ka Ojāra Rubeņa un Silvijas Radzobes domas mākslinieciskos jautājumos savureiz ir krasi atšķīrušās, tādēļ viņas secinājums par radušos situāciju vēl jo vairāk vedina domāt, ka “aiz kadra” ir gana daudz līdz galam nepateiktā. Šo sajūtu vēl jo vairāk pastiprina Ojāra Rubeņa pozīcija, uz “LA” jautājumu, kādēļ nolēmis neturpināt darbu kā Nacionālā teātra valdes loceklis, atbildot sev neraksturīgi īsi: “Komentāru nebūs!” Tātad galvenais jautājums: kāpēc Ojārs Rubenis pamet teātri – paliek atklāts. Amatpersonu atkāpšanās no amatiem Latvijā notikusi dažādi. Ir kas bijuši ļoti cienījami atklāti, bet ir arī tādi, kas aizgājuši klusējot vai arī “bez komentāriem”, atstājot vietu baumām un spriedelējumiem par motīviem – no personiskiem iemesliem līdz tiesvedībām.

Atgādināsim, ka tā saucamās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valsts pilnvarniekam O.Rubenim piemērots 18 tūkstošu eiro sods. Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un firmas “Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Varbūt tā būtu arī labāk. Jo žēl mūsu labos aktierus, kuriem dažkārt jāspēlē pavisam nepieņemamās lugās.

  2. Nu gan Radzobe pārspīlē. Ko gan šī viduvējība tādu uzcēlusi?!

  3. Nupat jau mūsu valstī kļuvis par normu tikt kādā valsts / pašvaldības vai budžeta uzturētas iestādes amatā (arī teātris šinī gadījumā tāds ir) un tad tur tupēt līdz nāvei, turklāt amats tiek atstāts bērniem 😀
    Tas ir ļoti pozitīvi vērtējams, ka cilvēks nostrādā 10 gadus un tad dod iespēju citiem – lai neveidotos stagnācija.

  4. Cerams, ka Nacionālajam vēl nav pienācis gals un tagad beidzot jauna direktora vadībā būs izrādes, ko vērts skatīties, nevis tikai eksperimentālā skatuve!

  5. Līdz šim tāda amata vieta teātrī nebija- vai pašam par godu izveidoja???

  6. Tā gan!> finacialis Atbildēt

    Jūs rakstāt patiesus vārdus, bet…… neticu, ka kāds no augstākstāvošajiem tajos ieklausīsies, un , kur nu vēl, ņems vērā šo padomu.

  7. Vai “čekas maisos” nav daudz dažādu putnu, kuri pirms maisu atvēršanas sāk posties uz siltajām zemēm?

Draugiem Facebook Twitter Google+