Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
4. februāris, 2013
Drukāt

Vai rukolai piemērota pārpiķēšana?

“Pagājušajā pavasarī iesēju dārzā rukolas salātus ar smalkām lapiņām, kas izskatās līdzīgas pienenēm. Diemžēl zaļie dīgsti dobē, ko sākumā noturēju par rukolu, vēlāk izrādījās nezāles. Varbūt laiks bija pārāk auksts un lietains, varbūt sēklas sliktas kvalitātes (derīguma termiņš gan bija uzrādīts līdz 2013. gadam)…

 

Šogad mēģināšu audzēt dēstus. Lūdzu, pastāstiet vairāk par rukolas audzēšanu! Vai rukola pacieš pārpiķēšanu un pārstādīšanu? Esot šķirnes arī ar platām lapām. Vai tās atšķiras garšas ziņā?”
 Ingrīda 
Gulbenē

 

 

Viengadīgā

Dārza rukola (Rucola coltivata sin. Eruca sativa), ko sauc arī par salātu rukolu, agrāk – par eruku vai arugulu, ir viengadīgs kāpostu dzimtas kultūraugs. Ēdamā daļa ir ieapaļas lapas ar krokotām malām. Uz ziedneša veidojas robainas lapiņas, kas nedaudz atgādina ozollapas. Daudziem iepatikusies to īpatnējā pikantā garša, ēdami ir arī ziedi un pat nenogatavojušās pākstis ar visām sēklām. Auga dzimtene ir Vidusjūras piekraste no Marokas līdz Turcijai, bet tas pazīstams visā pasaulē. Vismaz pārdesmit gadu rukolu audzē arī Latvijā.

Augam ir ļoti sīkas sēkliņas: optimālais sējas dziļums – līdz 
6 mm, izsējas norma parasti ir 10 g/100 m2, audzējot podos – 10 g uz 1000 podiņiem. Mazdārziņā, lai neiesētu par dziļu, ieteicams sēkliņām uzbērt perlīta vai vermikulīta kārtiņu (šos materiālus pārdod dārzkopības preču veikalos). Sēj 20 – 60 cm attālās rindās. Kad sējeņi ir tik lieli, ka var atšķirt citu no cita, tos retina (starp augiem rindā jābūt 20 – 30 cm atstatumam).

No sējas līdz ražas novākšanai paiet apmēram 50 – 60 dienas. Kad blakus esošajiem augiem lapas sāk sakļauties, var uzsākt ražas vākšanu. Parasti no katra auga noplūc pa vienai vai divām lapām. Šādi audzējot, galvenā problēma ir cīņa ar nezālēm, tādēļ daudzi nesēj rukolu tieši dobē, bet vispirms izaudzē dēstus.

Ja dēstu audzēšanai izmanto kasetes, katrā ligzdā iekaisa dažas sēkliņas. Lai tās neiekalstu, sējumu apsedz ar polietilēna plēvi vai agrotīklu, dīgšanai optimāla ir +20 oC temperatūra. Līdzīgi kā citi kāpostaugi, arī rukola labi pacieš pārpiķēšanu un pārstādīšanu. Pēc uzdīgšanas liekos sējeņus izretina, atstājot ligzdā vienu vai divus augus, bet vēlāk tos iestāda pastāvīgā vietā dārzā. Rukolu var audzēt salātlapiņu ieguvei – iesēj sēkliņas (pēc iespējas retāk) kasetēs vai kastītēs un novāc jaunus augus ar maigām lapiņām. Arī dīgstus, kas paliek pāri pēc retināšanas, var apēst.

Agri pavasarī, audzējot rukolu siltumnīcā vai uz lodžijas, reizēm ir pagrūti nodrošināt nepieciešamo temperatūras un vēdināšanas režīmu. Saulainā laikā gaisa temperatūra strauji ceļas, bet vēdināt bail, jo laukā vēl ir auksts. Šādos apstākļos rukola strauji inficējas ar neīsto miltrasu, lapiņas kļūst it kā applaucētas, dzeltē, vīst. Garās dienas apstākļos (jau jūnijā) dārza rukolai veidojas balti vai gaiši rozā ziedi, bet lapu garša pasliktinās. Tās kļūst sīvākas karstā laikā, tāpat mitruma trūkuma dēļ. Lai nodrošinātu ražas konveijeru, rukolu sēj vairākas reizes – ik pēc 20 – 30 dienām līdz pat augusta beigām, septembra sākumam. Siltumnīcās, ja vien temperatūra ir virs 0 oC, rukolu var audzēt cauru gadu.

 

Daudzgadīgā
daudzgadiga_rukola

Savvaļas rukola, angliski – wild rocket, ir cita suga 
(Rucola selvatica jeb Diplotaxis 
tenuifolia), kas arī ir cēlusies Vidusjūras reģionā. Augs ir daudzgadīgs, līdz 70 cm augsts, tam ir šaurākas, dziļāk robotas lapas, dažkārt ar sīvāku garšu. Zied dzelteniem ziediem. Sēklas lielākas nekā dārza rukolai, sadīgst straujāk. Audzēšanas agrotehnika ir līdzīga. Savvaļas rukola ir aukstumizturīgs augs, atklātā laukā to var sēt jau aprīļa vidū, dīgsti pacieš salnas līdz 
-5…-7 oC.

Sējas norma – 
40 g/100 m2 (jeb 1000 podiņiem). Šā auga lapas ir vācamas jau pēc 3 – 5 nedēļām no uzdīgšanas. Jārēķinās, ka Latvijā šī suga tikai nosacīti ir daudzgadīga, pa ziemu augi var izsalt. Siltumnīcā var audzēt cauru gadu, ja vien izdodas nodrošināt temperatūru plusos. Rukolu (gan vienu, gan otru sugu) apdraud tie paši kaitēkļi, kas metas uz kāpostaugiem, tātad kāpostu mušas un balteņu kāpuri, spradži, laputis… Insekticīdu lietošana nav pieļaujama! Atliek vienīgi rūpīgi kopt augus un laikus novākt ražu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+