Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. augusts, 2015
Drukāt

Vai “Liepājas metalurgu” sagriezīs metāllūžņos? (3)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

“Liepājas metalurgs KVV” (“LM”) darbinieki uzdod valsts amatpersonām nepatīkamus jautājumus.

“LM” atlaidis no darba lielāko daļu darbinieku, maksā “aplokšņu” algas, uzņēmumā neievēro darba drošības noteikumus, šonedēļ valsts augstākajām amatpersonām un par metalurģijas nozari atbildīgajām ministrijām sūtītajā atklātajā vēstulē norāda Baltijas valstīs vienīgā metalurģijas uzņēmuma esošie un bijušie darbinieki. Viņi nesaprot valsts iestāžu un amatpersonu līdzšinējo bezdarbību un aicina bez kavēšanās iesaistīties uzņēmuma glābšanā.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga vēstuli pārsūtīja Valsts kancelejai, kas “Latvijas Avīzei” solīja Straujumu ar liepājnieku nedienām iepazīstināt pēc viņas atgriešanās no atvaļinājuma. Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte atbildē redakcijai arī norāda, ka jautājumu par “Liepājas metalurgu” iecerēts izskatīt Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē 19. augustā, kur aicināti piedalīties arī uzņēmuma investori, lūdzot viņus iepazīstināt sanāksmes dalībniekus ar vīziju uzņēmuma tālākās darbības nodrošināšanai. Ekonomikas ministrija (EM) savā atbildē atskaitās par elektroenerģijas izmaksu kāpuma negatīvās ietekmes mazināšanu, bet “LM” pārdošanas procesa uzraugs Finanšu ministrija (FM) norāda, ka pārkāpumi nav būtiski.

Kas notiek uzņēmumā

Patlaban “LM” darbība ir sašaurināta līdz viena velmēšanas stāva apjomam, kur pēc inerces ar veco uzkrājumu palīdzību vēl notiek haotiska velmēšana, precīzāk sakot – ražošanas imitēšana, ziņo liepājnieki. Plānotos profilaktiskos remontus neveic, iekārtu ekspluatē “līdz pēdējam”, pārkāpj darba drošības prasības. “Patlaban darbā palikušos cilvēkus jau ir morāli sagrāvusi jaunās vadības atklāti nekaunīgā attieksme, ir samazinātas algas, sociālās iemaksas pēdējoreiz ir veiktas aprīlī, praksē parādās bezalgas atvaļinājumi un alga aploksnēs. Vēl pāris mēnešu, varbūt tikai nedēļu, un, ļoti iespējams, arī šo pēdējo cehu un tā kolektīvu var piemeklēt tēraudkausēšanas ceha liktenis. Bet rūpnīcu drīzumā sagriezīs un nodos metāllūžņos,” tā liepājnieki.

Viņi vērš uzmanību – nākamo mēnešu laikā iznīcinās arī jauno un unikālo tēraudkausēšanas iekārtu, jo jaunās vadības neoficiāls rīkojums turpmāk neparedz finansējumu tēraudkausēšanas kompleksa uzturēšanai ziemā. Palikušie darbinieki, pildot pavēles, jau ir sākuši atslēgt tēraudkausēšanas ceha energoapgādi, lai taupītu “investora” naudu, jo, kā apgalvo jaunā rūpnīcas vadība, tēraudkausēšanas kompleksa darbība “investoriem” jau ir sagādājusi milzīgus zaudējumus un kaudzi problēmu. Līdz ar to jau pirmais sals piespriedīs nenovēršamu nāves spriedumu jaunās elektrokrāsns darbības nodrošināšanas sistēmām, no kurām ūdeni tehniski nav iespējams izliet ārā.

Liepājnieki norāda uz divām šajā gadā notikušajām darbinieku atlaišanām 18. maijā un 6. jūlijā, kad no darba atbrīvoja augsta līmeņa profesionāļus, kas palīdzēja pārdzīvot 2013. – 2014. gada ziemu un iedarbināt rūpnīcu 2015. gadā. “Šo kolektīvu jaunie “investori” īsā brīdī ir faktiski iznīcinājuši pilnībā. Vēl dažas nedēļas, un minētie speciālisti aizbrauks no pilsētas un no Latvijas, lai strādātu citās rūpnīcās un citās valstīs, darba piedāvājumi jau ir. Šā kolektīva vairākums vairs neuzskata par iespējamu sastrādāties ar konkrētajiem “investoriem” un līdz ar to darbā rūpnīcā vairs neatgriezīsies,” tā vēstules autori. Viņi jautā – vai valdībai un atbildīgajām amatpersonām rūp 130 gadus vecā uzņēmuma un Liepājas liktenis?

Viņi salīdzina – neraugoties uz ieilgušo stagnāciju metalurģijas nozarē, daudzas līdzīgas rūpnīcas Polijā, Spānijā, Vācijā un daudzās citās Eiropas valstīs patlaban sekmīgi turas “virs ūdens” un strādā, arī “LM”, ieguldot naudu pieredzējušu darbinieku vadībā, to varētu darīt.

Liepājnieki jautā, kāpēc uzņēmumā nav pastāvīgu kompetentu valsts uzraugu tehniskajos un finanšu jautājumos? Patlaban 80% uzņēmuma pieder valstij, “investors” ir samaksājis tikai 20% no aktīvu vērtības. Kāpēc konfidenciāla pārdošanas līguma slēgšanas brīdī neapsprieda jautājumus par darbinieku skaitu un viņu elementāru aizsardzību, par rūpnīcas spēju darboties, par attīstību un par vismaz minimāliem ieguldījumiem ražošanas pamatlīdzekļos? Kāpēc valsts drošības iestādes un pārdošanas konsultants neņēma vērā ukraiņu “investoru” reputāciju? Viņi jautā Ministru prezidentei Straujumas kundzei par viņas pavisam nesen intervijā teikto, ka pat tad, ja rūpnīcas darbību apturēs un uzņēmumu slēgs, valsts necietīs. Jautājums: ko Straujumai šajā gadījumā nozīmē termins “valsts”?

Darīts “viss iespējamais”

Patlaban EM ir izpildījusi agrāk solīto – ir sagatavots un valdībā akceptēts atbalsta mehānisms energoietilpīgās rūpniecības atbalstam, lai daļēji kompensētu elektroenerģijas izmaksu kāpumu “Darīts viss iespējamais,” teic ministrijā. Ministru kabinets šā gada 14. jūlija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”. Piedāvātais atbalsta mehānisms mazinās elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijā apstrādes nozarē ražojošu uzņēmumu konkurētspēju, tostarp “LM”, ES eksporta tirgos vai eksporta tirgos trešajās valstīs, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat divas trīs reizes zemākas nekā Latvijā. Noteikumi stāsies spēkā, kad būs saņemts Eiropas Komisijas kompetento iestāžu lēmums par attiecīgā valsts atbalsta pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.

Ministrijas aizvien nav redzējušas “LM” jauno biznesa plānu, kuru tika solīts prezentēt valdībai jūlijā.

Finanšu ministrijā (FM) teic, ka “LM” ir apņēmusies biznesa plānu ministrijā iesniegt līdz augusta vidum, kā arī prezentēt to Ministru kabineta locekļiem. Kamēr nav saņemts biznesa plāns, FM nevar pēc būtības komentēt investoru turpmākos plānus attiecībā uz rūpnīcas darbības pilnvērtīgu atsākšanu.

Lai uzņēmums izpildītu uzņemtās saistības un sekmīgi strādātu, ir nepieciešama uzņēmuma pamatražošanas atsākšana un turpināšana, uzsver ministrijā. Uzņēmumam ir jāģenerē ieņēmumi, līdz ar to ” LM” nepieciešams slēgt līgumus ar preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, darbiniekiem un citiem sadarbības partneriem, veidot krājumus. Patlaban par “LM” darbību atbild tā akcionāri, valde un padome. Valsts nedrīkst iejaukties komercdarbībā. “LM” ir pienākums FM regulāri iesniegt ceturkšņa pārskatus, meitas uzņēmumu konsolidētos pārskatus, gada pārskatus, krājumu sarakstus, nodrošinājumu sniedzēju ikgadējos finanšu pārskatus, budžeta prognozes u.c. informāciju.

Ministrijā skaidro – par labu FM ir ieķīlāta “LM” piederošā manta, līdz ar to FM ir ieinteresēta mantas pienācīgā un atbilstošā uzturēšanā. Noslēgtie līgumi nosaka, ka “LM” ir jānodrošina pienācīga ķīlas uzturēšanu, uzskaite un glabāšana, kā arī tā nevar pieļaut ķīlas jebkāda veida vērtības zudumu utt. un tai ir nekavējoties jāziņo FM par jebkurām būtiskām izmaiņām un bojājumiem ķīlas stāvoklī. “LM” ir pienākums mantu arī apdrošināt. Nepieciešamības gadījumā FM kā kreditors var izmantot tiesības veikt ķīlas priekšmetu pārbaudi. Pievēršot uzmanību vēstulē sniegtajai informācijai par to, ka iekārtas netiek uzturētas minimālajā nepieciešamajā apjomā un netiek veikti remontdarbi, FM ir pieprasījusi “LM” nekavējoties sniegt paskaidrojumus un nepieciešamības gadījumā rīkosies atbilstoši līgumos paredzētajām tiesībām.

Ņemot vērā noslēgtos darījumus un no tiem izrietošās saistības, “LM” līdz šim pieļautās atkāpes no līgumu saistību izpildes nav tik būtiskas, lai valsts FM personā varētu nekavējoties vienpusēji atkāpties no līgumiem, un šobrīd investoriem vēl ir dots laiks konkrētu priekšlikumu un redzējuma par rūpnīcas darbību sniegšanai, skaidro FM Komunikāciju departamenta vadītāja vietniece Maija Straupmane.

FM uzzver – saistību būtiskas neizpildes gadījumā ķīlas priekšmeti nonāks valsts rīcībā, līdz ar to būtu iespējama arī atkārtota investoru piesaiste.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Investoriņi, direktoriņi, ministriņi, premjeriņi un prezidentiņi – mērkaķi!
    Kad beidzot sapratīs, ka pašiem jāstrādā nevis tikai viss jānogrūž kaut kādiem blēžiem, kuri sākumā mētā baigos investorus, pēc laika – visu izlaupījuši, paceļ cepuri un pazūd tālēs zilajās.
    Un Latvija – spēj tik maksāt savus galvojumus… Bet cilvēkiem jābrauc uz Īriju sēnes lasīt…

  2. Dievs, Tava zeme deg!

  3. Vainīgo,kā parasti, taču nebūs!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+