Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Sākts darbs pie Latvijas eksporta zīmola veidošanas


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem daudzos jautājumos ir atšķirīgs viedoklis par to, kādam ir jābūt valsts tēlam Latvijas eksporta zīmolā, tomēr neviens neapšauba, ka tas ir jāveido. Vakar abu lielāko uzņēmēju organizāciju – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) –, Latvijas Institūta vadītāju, ekspertu un uzņēmēju diskusijā lēmumu pieņemšana ārlietu ministra un ekonomikas ministra saprotamās neierašanās dēļ nebija iespējama. Tomēr šajā gadā izveidotā sarkano žakešu kustība, kurā iekļāvušies “eksporta pirmrindnieki”, zīmolvedības eksperti, ministriju pakļautības iestāžu darbinieki un uzņēmēji, noteikti attīstīsies.

Latvijas uzņēmēji vēlas citu valstu tirgos iziet ar vienotu vēstījumu par savu valsti. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst – Latvijas tēls un eksporta zīme ir liekama ar vienlīdzības zīmi. “Līdz ar to ir svarīgi, lai uzņēmumi, valsts institūcijas un citas organizācijas vienotos par integrētu un strukturētu valsts eksporta tēla komunikācijas platformas izveidi,” tā L. Meņģelsone. Gan viņa, gan eksperti atzīst – 21. novembra notikums Zolitūdē Latvijas tēlu, kas daudzviet pasaulē saistībā ar veiksmīgo krīzes pārvarēšanu bija uzspodrināts, ir būtiski sašķobījis. Vajadzīga gudra rīcība, lai parādītu Latvijas cilvēciskās vērtības un spētu pārliecināt par Latvijas drošību. Šā iemesla dēļ īpaši jāgatavojas Rīgas kā ES kultūras galvaspilsētas pasākumiem nākamajā gadā un ES prezidentūrai, ko Latvija pārņems 2015. gadā.

Valda Dombrovska valdība ir pirmā, kas savā deklarācijā ir formulējusi, kādam ir jābūt Latvijas tēlam. Ārlietu ministrija valsts zīmolvedības politiku ir uzticējusi Latvijas Institūtam, kurā darbojas… četri darbinieki. Tā budžets ir aptuveni 64 000 latu gadā. Tiesa gan, vairākas reizes lielāka naudu ir paredzēta citu valstu viedokļu līderu aicināšanai uz Latviju. Institūta direktore Karina Pētersone uzsver – valdībai ir jāapstiprina valsts zīmolvedības stratēģija. Svarīga būtu arī tēla padomes ar koordinējošām funkcijām izveide. Tās locekļiem vajadzētu vienoties arī par vienotu darbību līdzīgos gadījumos kā nesenā traģēdija Zolitūdē. K. Pētersone: “Latvijas Institūts jau ir izveidojis Latvijas zīmolvedības vadlīnijas un vienotu vizuālo identitāti, tomēr vienota vēstījuma koordinēšanai vēlams izveidot Latvijas tēla padomi, ar kuras palīdzību Latvijas tēla stratēģija tiek koordinēta un iztirzāta starpnozaru kopīgā komunikācijā. Šī padome varētu arī izdiskutēt vēstījumu, ar kuru ārvalstis vēlas uzrunāt eksporta politikas veidotāji un uzņēmēji. Esam sākuši darbu pie tā.”

K. Pētersone arī atgādina – cilvēku priekšstati par valsti balstās nevis uz pārbaudītu faktoloģisku informāciju, bet gan uz sajūtām. Tāpēc sabiedrībai ir svarīgi vienoties par kopīgu priekšstatu, kādu tā vēlas radīt par sevi un tikai tad par vienotu Latvijas zīmolvedības attīstības vīziju un instrumentu kopumu, kuru ikviens var izmantot komunikācijai ārvalstīs.

Kādai jābūt Latvijas eksporta zīmola komunikācijas stratēģijai, raugoties no uzņēmēju skatupunkta?

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver – tai jābūt sazobē ar valsts Nacionālā attīstības plāna stratēģiju, kas paredz tautsaimniecības izrāvienu. “To iespējams paveikt, attīstot eksportu, produktivitāti un izceļot Latvijas kā valsts stiprās puses, piemēram, ģeogrāfisko novietojumu, zināšanas un mentalitāti, kā arī to, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē, ir mūsu vērtība, kas viennozīmīgi jāizmanto. Lai veiksmīgi attīstītu Latvijas tēla zīmolvedības politiku, nav nepieciešams radīt jaunu institūciju, bet jāveicina jau esošā Latvijas Institūta darba kapacitāte un kopā ar dažādu eksportējošu nozaru pārstāvjiem jāvienojas par stratēģiskiem un vienotiem valsts zīmola komunikācijas risinājumiem, kas sinerģiski kalpo visām iesaistītajām pusēm,” tā J. Endziņš.

Savukārt nepieciešamību pozicionēt Latviju kā zaļu valsti apšauba “LDz Cargo” vadītājs Guntis Mačs un SIA “Saf tehnika” līdzīpašnieks Normunds Bergs. G. Mačs uzskata, ka “ir jāizdara darbi, kas neprasa naudu. Solījuma izpilde – arī tā veido tēlu. Zīmolam ir jābalstās uz politisko stabilitāti, ilgtermiņa nodokļa politiku un pragmatismu. Pārāk lielā mežu izciršana ir pretrunā ar Latviju kā zaļu valsti.” N. Bergs: “Stāstīt visiem, ka graužam burkānus…”

Diskusijas noslēgumā veicamos darbus pārnestā nozīmē un ļoti vienkārši raksturoja L. Meņģelsone: “Simfonijai par Latviju ir vajadzīga nošu grāmata un stila grāmata.” LDDK nākamā mēneša laikā rīkošot vēl vienu tikšanos, kuras mērķis būs konkrētu lēmumu pieņemšana par Latvijas eksporta zīmola valsts tēlu.

Fakti


Latvijas tēls


“Veicināsim Latvijas tēla starptautisko atpazīstamību: Latvija – droša, ekoloģiski tīra, tautsaimniecības un politiskās reformas veiksmīgi īstenojusi valsts; Latvija – starptautiskā tūrisma galamērķis; Latvija – solidāra un jaunām idejām atvērta ES valsts; Latvija – uzticama eiroatlantiskās sadarbības partnere.”

No valdības deklarācijas

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+