Kultūra
Literatūra

Vai sasniegti stikla griesti? 16


Pierādījies, ka visvairāk lasītāju Bērnu un jauniešu žūrijai ir tajās pašvaldībās, kurās darbojas arī pašu veidotas lasīšanas veicināšanas programmas, piemēram, “Mana grāmatu karaliene” un “Zvirbulēna grāmatu grozs” Valmierā, “Arī viņi lasa” Kuldīgā, “Skaistā vasara bibliotēkā” Daugavpilī un citviet.
Pierādījies, ka visvairāk lasītāju Bērnu un jauniešu žūrijai ir tajās pašvaldībās, kurās darbojas arī pašu veidotas lasīšanas veicināšanas programmas, piemēram, “Mana grāmatu karaliene” un “Zvirbulēna grāmatu grozs” Valmierā, “Arī viņi lasa” Kuldīgā, “Skaistā vasara bibliotēkā” Daugavpilī un citviet.
Foto – Fotolia

Kaut arī nerimst diskusijas par to, vai bērniem vasarā drīkst uzdot kādu ieteicamās literatūras sarak­stu vai ne, garajā brīvlaikā jau vairāk nekā 15 gadus lasīšana visā klusībā tomēr notiek. Ik gadu maijā tiek izsludināts jaunais Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas (BJVŽ) grāmatu komplekts, un teju 20 000 bērnu ķeras pie tajā iekļauto grāmatu lasīšanas. Turklāt tieši vasara ir laiks, kad tiek pasludināti prestižākās bērnu literatūras balvas – Starptautiskās Baltvilka balvas – ieguvēji. Vai šīs iniciatīvas ir veicinājušas bērnu literatūras attīstību un bērnu lasītprasmi?

Nav kur augt?

Raugoties skaitļos, jāsecina, ka BJVŽ savā pašreizējā izskatā acīmredzot sasniegusi stikla griestus – jau vairākus pēdējos gadus tās dalībnieku skaits svārstās ap 20 000, sastādot aptuveni 10% Latvijas skolēnu. Ja skatās pērnā gada skaitļus, BJVŽ bija iesaistījušies 19 969 lasītāji 712 bibliotēkās, savukārt visās Latvijas skolās no 1. līdz 12. klasei kopā mācījās 208 043 skolēni. Iespējams, var teikt, ka tas nav pietiekami reprezentatīvs skaits, ka kustībai būtu jātiecas aptvert ar katru gadu lielāku bērnu, jauniešu un pēdējos gados – arī vecāku skaitu. Taču, raugoties reāli, pašreizējais aptvērums BJVŽ ir teju maksimāls. Žūrijas sarakstā ir pieci grāmatu komplekti pieciem dažādiem vecumiem, katrā no tiem – sešas grāmatas (izņemot Vecāku žūrijas komplektu, kurā ir četri nosaukumi). Varētu gluži vai sastādīt teksta uzdevumu jaunāko klašu skolēniem: ja vienam bērnam nepieciešamas (vismaz) sešas nedēļas, lai izlasītu visu komplektu, cik komplekti vajadzīgi katrā bibliotēkā, lai nerastos lasīšanas sastrēgums? Ņemot vērā, ka komplekts ir diezgan dārgs, valsts to apmaksā nedaudzām bibliotēkām, tādējādi iegādāties vairākus var vienīgi ļoti turīgo pašvaldību bibliotēkas. Latvijā ir dažas bibliotēkas, kuras tieši tādēļ, ka nespēj nodrošināt vienmērīgu komplekta noslogojumu, atteikušās no dalības Bērnu žūrijā. Tās, kuras veiksmīgi un ilgstoši piedalās žūrijas darbā, lielākoties līdztekus izstrādājušas arī savas lasītprasmes veicināšanas programmas.

Piemēram, Brocēnu pašvaldības bibliotēka šogad saņēma atzinību kā pilsētas bibliotēka, kurā ir vislielākais BJVŽ dalībnieku zēnu skaits pilsētas bibliotēku grupā. Jautāta, kā izdevies panākt šādu rezultātu, bibliotēkas vadītāja Valda Ozoliņa teic, ka nevar atklāt nekādu noslēpumu, kurš ļautu ātri sasniegt līdzīgus rezultātus, jo vienīgais noslēpums ir ilgstošs radošs darbs. Jau 11 gadus bibliotēka vasarās rīko īpašu nedēļu ilgu programmu visiem jaunajiem pirmklasniekiem “Atklājumu nedēļa”. Tās laikā bērni gan lasa grāmatas, gan zīmē, rotaļājas, izzina, spēlē galda spēles – ir pieskatīti un iepazīst bibliotēku kā drošu, patīkamu un radošu vidi. “Es sapratu, ka nepietiek ar atsevišķiem pasākumiem, nepieciešama kompleksa stratēģija, kā bērnus jau sākot no pirmsskolas ieinteresēt bibliotēkas apmeklēšanā,” stāsta Valda Ozoliņa. Šobrīd pirmie, kuri apmeklējuši “Atklājumu nedēļu”, jau ir lieli un turpina apmeklēt bibliotēku, izmantojot to par satikšanās vietu. “Mums bija liels gandarījums, kad vienas dienas laikā pilnīgi neatkarīgi viena no otras atnāca divas mammas un teica: viņas nezina, ko mēs te darām, bet bērniem tik ļoti patīk, ka viņi teikuši – jānāk un jāpierakstās bibliotēkā par lasītājiem,” stāsta Ozoliņa.

Līdzīga pieredze ir Daugavpils Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkai “Zīlīte”. Tā izpelnījusies atzinību kā bibliotēka, kurā ir vislielākais lasītāju skaits 15+ grupā starp pilsētas bibliotēkām. Bibliotēkas vadītāja Anna Pakere kā veiksmes atslēgu min savu lasīšanas veicināšanas programmu “Skaistā vasara bibliotēkā”. Atšķirība ir tajā, ka šī programma ilgst visu vasaru, bērniem sanākot kopā katru ceturtdienu, un katrs no trim vasaras mēnešiem veltīts noteikta veida literatūrai – dzejai, prozai, nozaru grāmatām. Izlasot programmā iekļautās grāmatas – Pakere uzsver, ka tās nedrīkst dublēties ar BJVŽ komplektu, – katrs dalībnieks saņem uzlīmes. Tās tiek salipinātas uz īpaša plakāta līdzās garajai pupai, un vasaras noslēgumā trīs labākie katrā filiālbibliotēkā – kopā 18 bērni visā Daugavpilī – saņem pašvaldības apmaksātu pārsteiguma dāvanu. Pērn tās bijušas biļetes uz kino. Atšķirībā no BJVŽ, Daugavpils lasīšanas veicināšanas programmā iekļautas grāmatas dažādās valodās, pielāgojoties pilsētas daudzveidīgajam nacionālajam sastāvam. Bērni var lasīt latviski, latgaliski, krieviski, poliski, angliski – kā katram vieglāk.

Komplekta atlase – ar jautājumiem

Rūpīgāk papētot BJVŽ veiksmīgākās dalībnieces, jāsecina: teju katrā no šīm bibliotēkām ir kāda sava īpaša un lokāla lasīšanas veicināšanas programma. Savukārt BJVŽ kalpo par sava veida profesionālu “lietussargu” – valsts mēroga pro­grammu, kura piedāvā augstas kvalitātes literatūru, jau sadalītu katram vecumposmam piemērotā komplektā. Turklāt šis komplekts ar katru gadu arvien plašāk aizceļo uz latviešu diasporas mītnes zemēm ārpus Latvijas, tādējādi radot kaut nelielu kopīgu kultūras pamatu gan Latvijā, gan ārpus tās augušajiem bērniem.

Tiesa, par atlases kritērijiem ik pa brīdim kādam rodas jautājumi. Pašsaprotami, tie ir izdevniecību pārstāvjiem, jo, nav ko slēpt, BJVŽ pastāvēšanas laikā iekarojis bibliotekāru un skolotāju uzticību, turklāt, kaut arī programmai nav piešķirts konkrēts valsts finansējums, iepirkts tiek gana daudz komplektu.

Vērojot Literatūras gada balvas un Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas ietekmi uz BJVŽ komplektu saturu, redzama diezgan skaidra korelācija, kaut arī Baltvilka balvas laureātus BJVŽ ekspertiem nākas prognozēt. Šogad tas izdevies visai precīzi – BJŽ komplektā atrodams gan Anetes Mīrsvas “Samsona ceļojums”, gan Māra Runguļa “Pastaiga mirušo pilsētā: Pārupes spoku stāsti”, gan arī DLEFI lasītāju simpātiju balvas ieguvēja – Ulda Ausekļa dzejas krājums “Kaķēns margrietiņās”. Kaut arī bibliotēkas atzīst, ka aktīvs darbs ar BJVŽ grāmatām sākas tikai septembrī, ir loģiski grāmatu komplektu sastādīt pavasarī, lai bērni par to uzzina jau pirms vasaras brīvdienām un var iekļaut savā ieteicamās literatūras sarakstā.

Tāpat ik pa brīdim gan bibliotēku darbinieku, gan vecāku vidū izraisījušās diskusijas par kādām noteiktām sarakstā iekļautām grāmatām – skaļākais atgadījums pirms pāris gadiem piedzīvots Talsos, kur vecāku grupa aktīvi iebilda pret iecienītā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka stāstu krājumu “Kaka un pavasaris”. Arī Valda Ozoliņa atceras šo gadījumu, bet no cita aspekta: pateicoties ap grāmatu saceltajai ažiotāžai, tā no visa saraksta bijusi vienīgā, kurai pilnīgi visi vecāki spējuši atcerēties nosaukumu. Brocēnu bibliotēkas direktore strikti teic: viņi uzticas ekspertu izvēlei, un lielākoties tā sevi ir pierādījusi kā veiksmīgu. To lieliski varot redzēt gadījumos, kad BJVŽ komplektā iekļautās grāmatas turpina būt populāras jauniešu vidū arī turpmāk. Izcils piemērs grupā 15+ esot ASV rakstnieces ar lietuviešu saknēm Rūtas Šepetis romāns “Starp pelēkiem toņiem” – to jaunieši lasot vēl aizvien. Arī Anna Pakere uzsver: ir svarīgi, ka ir kāds visai valstij kopīgs grāmatu komplekts, ar ko iespējams identificēties plašāk par vienas pašvaldības vai vienas bibliotēkas lasītprasmes veicināšanas pro­grammu.

Protams, ne vienmēr visas komplektam izvēlētās grāmatas ir tik veiksmīgas kā Šepetis piemērs. Gadījušās grāmatas, kuras gan bērni, gan vecāki atzīst par atklāti garlaicīgām. Iespējams, ka tas noticis, ekspertiem ievietojot kādu darbu šķietami nepareizā vecuma “rāmītī”. Iespējams, šogad piecpadsmitgadnieku jautājumus izsauks Kārļa Vērdiņa krājums “Tētis” – neapšaubāmi augstvērtīga dzeja, tomēr šķiet domāta kādam citam vecumposmam: vai nu jaunākiem lasītājiem, vai arī Vecāku žūrijas 
dalībniekiem. No otras puses, BJVŽ nolikumā atļauts ar vecumposmu komplektiem darboties brīvi – arvien kādā vecuma grupā gadīsies nobriedušāki lasītāji, kuriem sava vecuma komplekts šķitīs bērnišķīgs.

Turklāt, protams, vecumposmā 15+, kad jaunieši arī visbiežāk pamet BJVŽ lasītāju rindas, ir lielas problēmas piemeklēt atbilstošu lasāmvielu, īpaši puišiem domātas grāmatas. Valda Ozoliņa dalās novērojumā, kuru nereti gadās dzirdēt, runājot arī ar citiem bibliotekāriem: meitenes ir ar mieru lasīt labi sarakstītu grāmatu, arī ja tās galvenais varonis nav meitene, taču šī vecuma zēniem nepieciešamas grāmatas ar sava dzimuma protagonistu. Un tādu nav pietiekami daudz, vismaz ne latviešu valodā. Arī Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes priekšsēdētāja Ilze Stikāne, kura līdzdarbojas grāmatu atlasē Bērnu žūrijai, atzīst – trūkst grāmatu pusaudžiem par reālo dzīvi, jo lielākoties tiek piedāvāta fantāzijas un fantastikas žanra literatūra.

Jaunai auditorijai – jaunu programmu

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija principā nespēs aptvert un sasniegt pilnīgi visus Latvijas bērnus, kaut vai tādēļ vien, ka daļai bērnu un viņu vecāku vēl aizvien ir pilnīgi svešs priekšstats par to, ka lasīt – tas nozīmē patīkami pavadīt brīvo laiku, kā arī joprojām vēl nepietiekami aptverts fakts, ka lasīšana ir absolūti jebkuras izglītības pamatā. Jā, youtube.com piedāvā arvien vairāk un vairāk videopamācību dažādiem dzīves gadījumiem; pielāgojoties cilvēku tieksmei izvēlēties vienkāršākos ceļus (kā arī, kas apsveicami, cilvēces daļai, kura saskaras ar lasīšanas grūtībām), nereti tiek veidoti dažādi audio un video kursi. Tomēr, ja gribas kaut jel ko apgūt iespējami dziļi, neizbēgami nākas saskarties ar lasīšanu. Bet lasītprasme Latvijas skolēniem pēc pieejamajiem Eiropas un pasaules līmeņa pētījumiem ir stabili viduvēja.

BJVŽ idejas autore un īstenotāja Silvija Tretjakova ir atkārtoti centusies iniciēt vēl kādu jaunu lasīšanas veicināšanas programmu – “Grāmatu startu”, kurš aptvertu pilnīgi visus bērnus, kuri sāk iet skolā vai bērnudārzā. Taču, ja BJVŽ var vismaz daļēji paļauties uz pašvaldību un sponsoru līdzdalību grāmatu iegādē – valsts līdzekļi vēl joprojām nav atgriezušies pirmskrīzes apjomā, tad šādai visaptverošai programmai būtu absolūti nepieciešama valsts iesaistīšanās. Šādi piemēri ir. Zviedrijā jau kopš 60. gadu vidus darbojas programma “En bok för alla”, proti, “Grāmata katram”. Tās ideja – piedāvāt vērtīgu literatūru par visiem, arī trūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem pieņemamu cenu. Katru gadu ar valsts atbalstu tiek izdotas 20 līdz 25 grāmatas par īpaši zemu cenu, turklāt sadarbībā ar pašvaldībām, skolām, bibliotēkām, jauniešu organizācijām tiek rīkoti arī lasīšanas veicināšanas sarīkojumi. Starp citu, pētījumi rāda, ka bērni, kuru plauktā ir vismaz 25 vecumam atbilstošas grāmatas, ir veiksmīgāki skolā un laimīgāki ikdienā.



SARAKSTS VECĀKIEM 

Aizņemtie vecāki, lūk, šā gada BJVŽ komplekts jums:

Saistītie raksti

Reičela Meisija Steforda, “Brīvroku mamma: ieteikumi vecākiem, kā nolikt malā telefonu, sadedzināt veicamo darbu sarakstu un pārstāt tiekties pēc pilnības, lai piedzīvotu patiesi būtisko!”

Dace Vīgante, “Ledus apelsīns”

Entonijs Dors, “Mums neredzamā gaisma”

Frēdriks Bakmans, “Omce sūta sveicienus un atvainojas”

 

Uzziņa

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas finansējums

Vismazākais finansējums BJVŽ bijis pirmajā gadā – tikai 4300 latu.

Vislielākais – 2012. gadā, kad KM finansējums (92 000 latu), pašvaldību un sponsoru līdzfinansējums (222 664 lati) un LNB Atbalsta biedrības projekts “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” kopā projektam savāca 337 964 latus.

Šogad BJVŽ atbalsta Kultūras ministrija un LNB, kopā ieguldot 73 493 eiro.

Pašvaldības ieguldījumu varēs novērtēt gada beigās.

LA.lv