Pierādījies, ka visvairāk lasītāju Bērnu un jauniešu žūrijai ir tajās pašvaldībās, kurās darbojas arī pašu veidotas lasīšanas veicināšanas programmas, piemēram, “Mana grāmatu karaliene” un “Zvirbulēna grāmatu grozs” Valmierā, “Arī viņi lasa” Kuldīgā, “Skaistā vasara bibliotēkā” Daugavpilī un citviet.
Pierādījies, ka visvairāk lasītāju Bērnu un jauniešu žūrijai ir tajās pašvaldībās, kurās darbojas arī pašu veidotas lasīšanas veicināšanas programmas, piemēram, “Mana grāmatu karaliene” un “Zvirbulēna grāmatu grozs” Valmierā, “Arī viņi lasa” Kuldīgā, “Skaistā vasara bibliotēkā” Daugavpilī un citviet.
Foto – Fotolia

Vai sasniegti stikla griesti? 0

Kaut arī nerimst diskusijas par to, vai bērniem vasarā drīkst uzdot kādu ieteicamās literatūras sarak­stu vai ne, garajā brīvlaikā jau vairāk nekā 15 gadus lasīšana visā klusībā tomēr notiek. Ik gadu maijā tiek izsludināts jaunais Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas (BJVŽ) grāmatu komplekts, un teju 20 000 bērnu ķeras pie tajā iekļauto grāmatu lasīšanas. Turklāt tieši vasara ir laiks, kad tiek pasludināti prestižākās bērnu literatūras balvas – Starptautiskās Baltvilka balvas – ieguvēji. Vai šīs iniciatīvas ir veicinājušas bērnu literatūras attīstību un bērnu lasītprasmi?

Reklāma
Reklāma

Nav kur augt?

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Raugoties skaitļos, jāsecina, ka BJVŽ savā pašreizējā izskatā acīmredzot sasniegusi stikla griestus – jau vairākus pēdējos gadus tās dalībnieku skaits svārstās ap 20 000, sastādot aptuveni 10% Latvijas skolēnu. Ja skatās pērnā gada skaitļus, BJVŽ bija iesaistījušies 19 969 lasītāji 712 bibliotēkās, savukārt visās Latvijas skolās no 1. līdz 12. klasei kopā mācījās 208 043 skolēni. Iespējams, var teikt, ka tas nav pietiekami reprezentatīvs skaits, ka kustībai būtu jātiecas aptvert ar katru gadu lielāku bērnu, jauniešu un pēdējos gados – arī vecāku skaitu. Taču, raugoties reāli, pašreizējais aptvērums BJVŽ ir teju maksimāls. Žūrijas sarakstā ir pieci grāmatu komplekti pieciem dažādiem vecumiem, katrā no tiem – sešas grāmatas (izņemot Vecāku žūrijas komplektu, kurā ir četri nosaukumi). Varētu gluži vai sastādīt teksta uzdevumu jaunāko klašu skolēniem: ja vienam bērnam nepieciešamas (vismaz) sešas nedēļas, lai izlasītu visu komplektu, cik komplekti vajadzīgi katrā bibliotēkā, lai nerastos lasīšanas sastrēgums? Ņemot vērā, ka komplekts ir diezgan dārgs, valsts to apmaksā nedaudzām bibliotēkām, tādējādi iegādāties vairākus var vienīgi ļoti turīgo pašvaldību bibliotēkas. Latvijā ir dažas bibliotēkas, kuras tieši tādēļ, ka nespēj nodrošināt vienmērīgu komplekta noslogojumu, atteikušās no dalības Bērnu žūrijā. Tās, kuras veiksmīgi un ilgstoši piedalās žūrijas darbā, lielākoties līdztekus izstrādājušas arī savas lasītprasmes veicināšanas programmas.

Piemēram, Brocēnu pašvaldības bibliotēka šogad saņēma atzinību kā pilsētas bibliotēka, kurā ir vislielākais BJVŽ dalībnieku zēnu skaits pilsētas bibliotēku grupā. Jautāta, kā izdevies panākt šādu rezultātu, bibliotēkas vadītāja Valda Ozoliņa teic, ka nevar atklāt nekādu noslēpumu, kurš ļautu ātri sasniegt līdzīgus rezultātus, jo vienīgais noslēpums ir ilgstošs radošs darbs. Jau 11 gadus bibliotēka vasarās rīko īpašu nedēļu ilgu programmu visiem jaunajiem pirmklasniekiem “Atklājumu nedēļa”. Tās laikā bērni gan lasa grāmatas, gan zīmē, rotaļājas, izzina, spēlē galda spēles – ir pieskatīti un iepazīst bibliotēku kā drošu, patīkamu un radošu vidi. “Es sapratu, ka nepietiek ar atsevišķiem pasākumiem, nepieciešama kompleksa stratēģija, kā bērnus jau sākot no pirmsskolas ieinteresēt bibliotēkas apmeklēšanā,” stāsta Valda Ozoliņa. Šobrīd pirmie, kuri apmeklējuši “Atklājumu nedēļu”, jau ir lieli un turpina apmeklēt bibliotēku, izmantojot to par satikšanās vietu. “Mums bija liels gandarījums, kad vienas dienas laikā pilnīgi neatkarīgi viena no otras atnāca divas mammas un teica: viņas nezina, ko mēs te darām, bet bērniem tik ļoti patīk, ka viņi teikuši – jānāk un jāpierakstās bibliotēkā par lasītājiem,” stāsta Ozoliņa.

CITI ŠOBRĪD LASA
Līdzīga pieredze ir Daugavpils Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkai “Zīlīte”. Tā izpelnījusies atzinību kā bibliotēka, kurā ir vislielākais lasītāju skaits 15+ grupā starp pilsētas bibliotēkām. Bibliotēkas vadītāja Anna Pakere kā veiksmes atslēgu min savu lasīšanas veicināšanas programmu “Skaistā vasara bibliotēkā”. Atšķirība ir tajā, ka šī programma ilgst visu vasaru, bērniem sanākot kopā katru ceturtdienu, un katrs no trim vasaras mēnešiem veltīts noteikta veida literatūrai – dzejai, prozai, nozaru grāmatām. Izlasot programmā iekļautās grāmatas – Pakere uzsver, ka tās nedrīkst dublēties ar BJVŽ komplektu, – katrs dalībnieks saņem uzlīmes. Tās tiek salipinātas uz īpaša plakāta līdzās garajai pupai, un vasaras noslēgumā trīs labākie katrā filiālbibliotēkā – kopā 18 bērni visā Daugavpilī – saņem pašvaldības apmaksātu pārsteiguma dāvanu. Pērn tās bijušas biļetes uz kino. Atšķirībā no BJVŽ, Daugavpils lasīšanas veicināšanas programmā iekļautas grāmatas dažādās valodās, pielāgojoties pilsētas daudzveidīgajam nacionālajam sastāvam. Bērni var lasīt latviski, latgaliski, krieviski, poliski, angliski – kā katram vieglāk.