Mobilā versija
+2.7°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
11. decembris, 2015
Drukāt

Vai Šengenas zona sadalīsies? “LA” viedokļu apskats (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šengenas zona, kuru uzskata par vienu no būtiskākajiem Eiropas Savienības (ES) demokrātijas sasniegumiem, arvien biežāk tiek apšaubīta. Valstis nespēj tikt galā ar patvēruma meklētāju lūgumiem pie robežām, turklāt simtiem cilvēku, nākot īpaši pa tā saukto Balkānu ceļu no Turcijas puses, jau ir šķērsojuši neapsargātos posmus, un tagad viņu gaitas varas iestādēm nezināmi turpinās visā plašajā ES teritorijā.

Nīderlandes finanšu ministrs un arī eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms brīdināja, ka neliela grupa valstu būs spiestas izveidot savu mini Šengenas zonu, ja ES neizdosies atrisināt migrantu un bēgļu krīzi. Šie vārdi izraisīja ļoti lielu rezonansi arī tādēļ, ka Nīderlande būs nākamā valsts, kas pēc Luksemburgas uzņemsies sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Savienībā.

Neglabāt informāciju zem pūra

J. Deiselblūms norādīja, ka ES nespēj nodrošināt savas ārējās robežas, kā arī liels skaits valstu nav ieinteresētas palīdzēt citām, imigrantu daudz noslogotākajām, kas var beigties ar to, ka to valstu grupa, kuras patlaban uzņem vislielāko cilvēku skaitu – Zviedrija, Vācija, Austrija, Beļģija un Nīderlande –, izveido savu robežu zonu, jo visas ir līdzīgā situācijā un ir gatavas cita citai palīdzēt.

Eiropas mediji šajos Deiselblūma vārdos saskatīja pārmetumu bloka Centrāleiropas un Austrumu valstīm, kuras turas pretī bēgļu izmitināšanai pie sevis.

Pirms nedēļas, Briselē tiekoties ES iekšlietu ministriem, šādu ieceri neviens apspriedis neesot. To apliecināja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. “Diskusijās vispār šo jautājumu neaizskārām, tikai, protams, skaidrs, ka ministri apzinās to, ka mums jādara viss, lai stiprinātu ārējās robežas, lai nepieļautu nekontrolētu neidentificētu personu plūsmu pa Šengenas teritoriju. Zviedrijas kolēģis šodien pauda bažas, ka viņiem patlaban ir liels cilvēku pieplūdums, un tieši to personu, kuras nekur nav identificētas, bet ir pamanījušās nokļūt līdz Zviedrijai. Vissvarīgāk ir šīs plūsmas apturēt no ārpuses, jo, jau iekļūstot ES teritorijā, šos cilvēkus ir daudz grūtāk identificēt,” norāda R. Kozlovskis. Viņš uzsver, ka runā nevis par mazo Šengenu, bet gan par intensīvāku datu bāzu izmantošanu apmaiņai starp dalībvalstīm. Ja, piemēram, Šengenas zonā aptur kādu aizdomīgu transporta līdzekli, tad sistēmā redzams, kas ir tā vadītājs, un tad to varētu operatīvi pārtvert.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tam ir jānotiek.

Polija paziņo par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu (1) Polija trešdien paziņojusi par ieceri iegādāties pretraķešu sistēmu, helikopterus un iznīcinātājus armijas spēku pastiprināšanai.
Interneta hits Igaunijā: "Esmu krievs, bet mīlu Igauniju" (7)Igaunijas interneta lietotāju vidū lielu interesi dažu dienu laikā izpelnījusies Narvas repera Jevgeņija Ļapina igauniski un krieviski dziedātā dziesma “Olen venelane” (“Esmu
Draugiem Facebook Twitter Google+