Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. marts, 2012
Drukāt

Vai senioru apmierina ģimenes ārsta darbs

Cilvēkam mūža otrajā pusē ir būtiski saņemt labus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai to nodrošinātu, valstī paredzēts paplašināt ģimenes ārstu otro māsu, kā arī feldšerpunktu skaitu.

 

Otrā māsa īpaši pievērstos hroniski slimu pacientu un gados vecāku cilvēku veselības aprūpei. Jautāju mūsu lasītājiem, vai viņi ir apmierināti ar sava ģimenes daktera darbu un vai viņam ir arī otra māsa.

 

Guntis Ranka Rīgā: “To, vai manai ģimenes ārstei ir otrā māsa, es nezinu un, atklāti sakot, pirmo reizi no jums dzirdu, ka otrā māsa sadarbotos tieši ar gados vecākiem cilvēkiem, lai, piemēram, pārliecinātos par viņu pašsajūtu un uzaicinātu uz ikgadējo veselības pārbaudi. Man ir 82 gadi, un tas man tiešām varētu noderēt. Kad aiziešu pie savas dakteres, noteikti to noskaidrošu. Mana ģimenes ārste nav slikta, uzskatu – tas ir viņas nopelns, ka man, kas visu mūžu esmu bijis hipertoniķis, tagad ir normāls asinsspiediens. Zāles dzeru pēc saraksta, pats tās nevaru atcerēties. Bet kopumā priekš maniem gadiem ar veselību viss ir kārtībā, esmu optimists un nezaudēju humora sajūtu.”

Aina Pētersone Limbažos: “Mans ģimenes ārsts Ilgarts Āboltiņš ir gan terapeits, gan kardiologs, un viņam ir ārsta palīdze Mārīte Balbārzda, kura agrāk strādājusi Puikulē feldšerpunktā. Ja daktera nav uz vietas, veselības jautājumos droši varu vērsties pie Mārītes, jo viņa ir ļoti zinoša. Pavisam praksē ir trīs kabineti, un katrs mediķis sēž savā, bet pacientu sagaida māsiņa. Rindā pie ārsta nav jāgaida, tikai iepriekš jāpiesakās, kurā dienā un cikos vēlos ierasties. Vienmēr saņemu man nepieciešamos nosūtījumus.

Jokoju, ka man uz muguras ir divi kliņģeri jeb esmu 88 gadus veca. Jau gadiem lietoju zāles gan sirdij, gan nerviem. Kopumā zālēm, neraugoties uz kompensāciju, no savas kabatas tērēju 60 latus mēnesī, un tā ir trešā daļa manas pensijas.”

Jānis Empelis Rīgā: “Man ir ļoti laba ģimenes ārste, un praksē viņas vienmēr ir divatā ar māsu. Vai ir arī otrā māsa, to gan neesmu ievērojis. Esmu iemācījies taupīt savu un citu laiku, tāpēc lieki savu dakteri nekavēju, taču priecājos, ka viņa prot visu labi un pacientam saprotami paskaidrot, arī par zāļu blakusiedarbību.”

Prāns Švēds Rīgā: “Manai ģimenes ārstei ir tikai viena māsiņa, un diemžēl ārste nav laba speciāliste. Tomēr nekad nav atteikusi norīkojumu pie kāda speciālista vai uz rentgenizmeklējumu. Esmu jau krietnos gados, tomēr pagaidām vēl pats staigāju, tādēļ nesūdzos.”

Lidija Rīgā: “Pie ārstiem neeju, izlīdzos ar pašas gatavota baldriāna saknes izvilkumu spirtā un zāļu tēju lietošanu. Man atklāja sirds mazspēju, bet no zālēm, kas bija izrakstītas, kļuva tikai sliktāk, tādēļ no tām atteicos un tagad lietoju vien tautas līdzekļus. Manai ģimenes ārstei, kas strādā Vecmīlgrāvī, ir viena māsa. Ārste ir diezgan parupja, asa, un šā iemesla dēļ pie viņas vairs nevēlos iet. Vienreiz, kad palūdzu, lai izraksta izmeklējumus, viņa uz mani gandrīz vai bļaut sāka, lai es nenorādot, kādi izmeklējumi viņai būtu man jāizraksta. Ja ir kādas problēmas ar gremošanu, lietoju vērmeļu uzlējumu. Uzskatu, ka vērmeles mani spēcina manos 70 gados, kā arī organismam palīdz uzveikt vīrusus un citas saslimšanas.”

Žanis Grīnbergs Kuldīgā: “Manai dakterei Vīnertei palīdz vēl kāda cita mediķe, bet tuvāk par to neesmu interesējies. Esmu 86 gadus vecs, un man ir ļoti pretimnākoša ģimenes ārste. Piemēram, pirms pāris nedēļām radās sūdzības par paaugstinātu asinsspiedienu, un tagad daktere mani sūta uz veselības komplekso pārbaudi.”

Irēna Valmieras novadā: “Mums bija brīnišķīga ģimenes ārste, kurai droši varēju uzticēt ne tikai rūpes par manu veselību – esmu sirds slimniece un mokos ar paaugstinātu asinsspiedienu –, bet arī parunāties. Diemžēl viņa no darba aizgāja. Pašlaik pie mums pārmaiņus brauc divas dakterītes no Mazsalacas, un viņām ir līdzi arī māsiņa – viena uz abām. Pati gan vēl neesmu bijusi pie šīm dakterēm, taču priecē, ka citos pagastos par viņām ir labas atsauksmes. Bet, ja nepieciešams, varu gan pati sev veikt injekciju, gan arī dēlam, kam ir muguras problēmas.”

Valdis Kārkliņš Dobelē: “Kaut arī četrdesmit gadus esmu bijis šoferis, strādājis arī Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā un esmu jau 69 gadus vecs, tomēr veselība ir laba un tagad nav bijusi nepieciešamība iet pie ārsta. Vienīgais, ko pirms kāda laika izdarīju, – savu ģimenes ārsti, kas jau bija pārāk cienījamos gados, nomainīju pret citu dakteri. Vai viņa strādā labi un vai ir arī otrā māsa, neesmu pārbaudījis, jo, kā jau teicu, par veselību nevaru sūdzēties.”

Miervaldis Ceimurs Dundagā: “Pie mums Dundagā ir neliels stacionārs, kur pieņem ne tikai ģimenes ārsts, bet strādā arī citi dakteri, tajā skaitā zobārsts. Ja gadās kāda nopietnāka veselības problēma, tad aizved uz Talsu vai Ventspils slimnīcu. Pagājušajā gadā, kad kaukāzietis nokoda pirkstam galu, mani pat nogādāja uz slimnīcu Rīgā.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+