Vai sievietei ir izvēle? Saruna ar dramaturģi Ingu Gaili 11

– Mani biedē, ka mūsu sabiedrība iet konservatīvajā virzienā un domā – sievietes varēs piespiest dzemdēt, rādot madonnām līdzīgas būtnes un rīkojot pretabortu kampaņas, kas vaino sievietes. Tas ir ceļš atpakaļ. Tāpēc arī manas izrādes nosaukums ir “Trauki”, jo bieži vien sievieti uzlūko kā trauku, kam jāiznēsā turpinājums. Šajā darbā gribu izpētīt jomas, kur jau no bērnības pret meiteni ir attieksme, ka primāri viņa ir funkcija – tev ir ļoti svarīgi neapsaldēt olnīcas, tu būsi māte. Tiek uzsvērta viņas trauka funkcija. Un dažreiz tas notiek, pirms viņai ir stāstīts, ka tu esi cilvēks, tev ir dažādas izvēles. Jā, tev ir palaimējies, ka tev ir reproduktīvā funkcija, bet tā ir viena no tavām iespējām. Tu vari izvēlēties arī veidot karjeru vai iet klosterī. Primāri esi cilvēks, nevis dzimums, – saka Inga. Papildu vērienu šīm pārdomām piešķir bērna gaidīšanas laiks. Inga stāsta, ka, sākot gatavot izrādi, nav bijusi stāvoklī. Bet tad tā laime un svētība notikusi. Viņa nospēlēs pirmizrādi un pēc tam šo lomu spēlēs aktrise Inga Tropa.

“Meitene. Sieva. Mīļākā. Māte. Feministe. Mūsdienu sabiedrībā sievietei ir iespēja pildīt dažādas lomas. Taču kurā brīdī iespēja kļūst par pienākumu? Un cik lielā mērā sievietes rīcību nosaka viņa pati, bet cik – sabiedrībā valdošie nerakstītie likumi?” tik intriģējoša ir INGAS GAILES jaunā luga “Trauki”, ko viņa iestudējusi teātrī “Dirty Deal”. Vēl intriģējošāk, ka pirmizrādē 28. novembrī viņa pati spēlēja feministes lomu. Arī īstā dzīve Ingai ir lomu pilna – Alises Lī (7) mamma, dramaturga Jāņa Baloža sieva un viņa gaida abu kopīgā bērna ierašanos pasaulē. Saruna par sievietes lomām.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Inga Gaile dzejo tik mutuļojoši, karsti un spēcīgi, ne velti viņas dzeja saņēmusi visas iespējamās prēmijas un godalgas. Nu kārta dramaturģijai. Kāpēc izrādē aplūkota sievietes izvēles iespēja?

– Mani uztrauc, ka dzīve ir netaisnīga, – saka Inga. Jau viņas pirmā režija, studējot Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mākslas maģistrantūrā, bija izrāde “Mūsu Silvija debesīs”. Savā lugā Inga apcerēja amerikāņu dzejnieces Silvijas Plātas dzīvi. 1963. gadā, kad Plātas vīrs dzejnieks Teds Hjūzs aiziet pie citas sievietes, viņa ieliek galvu cepeškrāsnī un, saindējoties ar gāzi, mirst. Aiz nopakotajām durvīm blakusistabā ir Plātas bērni. Šajā darbā Inga meklēja atbildes, kāpēc tā notika. Plātai bijusi tendence uz depresiju, tomēr apstākļi, kas pamudināja uz pašnāvību, meklējami sieviešu līdztiesības lomā.

CITI ŠOBRĪD LASA
– Silvija Plāta nevarēja būt mierīga savā mātes lomā, jo viņai šķita, ka ir jāsasniedz ārkārtīgi daudz arī profesionālajā jomā. Viņa jau arī sasniedza daudz, bet vienalga nebija mierīga. Šī sajūta rodas no nelīdztiesīgām attiecībām, kur sievietei šķiet, ka viņai jāsasniedz ne tikai tik, cik viņa var un viņas talants ļauj, bet vēl vairāk, lai sasniegtu augstāko latiņu šajā – it kā vīriešu pasaulē. Lai izsistu tā saucamos stikla griestus. Un tad tiek ieguldīts vairāk, nekā ir spēka. Un nav arī miera par izvēlēm – jā, tagad es būšu mamma, bet kas notiks ar manu karjeru? Sabiedrībā, kur nav līdzvērtīgu attiecību, sievietei nedod mieru jautājums – ja viņa dzemdēs vēl vienu bērnu, vai tad viņai nenāksies zaudēt sevi pašu? Mūsu sabiedrībā uzskata par normālu, ka vīrietis pēc bērna piedzimšanas saglabā visu to, kas ir bijis pirms tam. Par diezgan nenormālu – ja sieviete pēc dzemdībām gribētu saglabāt visu tieši tāpat, kā bijis pirms tam. Piemēram, viņa celtos un ietu uz darbu. Nav īsti līdztiesības. Es arī šajā brīdī esmu diezgan nogurusi, ir jau devītais mēnesis, un gribētu sēdēt mājās. Bet man gribējās uztaisīt izrādi, – Inga pasmaida un turpina domu. Svarīgi, lai sievietes izvēle būtu brīva no bailēm. Ja sieviete izvēlas – es tagad negribu bērnu, lai viņai nenāktos saskarties ar nosodījumu un lai viņa pati nejustos vainīga. Inga iepazinusies arī ar Labklājības ministrijā iesniegto antropologu un sociologu pētījumu “Tautas ataudzes gala ziņojums”. Izpētīts – ja tiks uzlabota dzimumu līdztiesība un sieviešu nodarbinātība, demogrāfiskā situācija nevis pasliktināsies, bet gan uzlabosies. Veicinot sievietes izpratni – ja viņa atļausies dzemdēt, viņai nenāksies zaudēt sevi, savu darbu –, viņa būs drošāka dzemdēt. Pārējie ieteikumi ir bijuši – palielināt pabalstus, izglītot.
– Mani biedē, ka mūsu sabiedrība iet konservatīvajā virzienā un domā – sievietes varēs piespiest dzemdēt, rādot madonnām līdzīgas būtnes un rīkojot pretabortu kampaņas, kas vaino sievietes. Tas ir ceļš atpakaļ. Tāpēc arī manas izrādes nosaukums ir “Trauki”, jo bieži vien sievieti uzlūko kā trauku, kam jāiznēsā turpinājums. Šajā darbā gribu izpētīt jomas, kur jau no bērnības pret meiteni ir attieksme, ka primāri viņa ir funkcija – tev ir ļoti svarīgi neapsaldēt olnīcas, tu būsi māte. Tiek uzsvērta viņas trauka funkcija. Un dažreiz tas notiek, pirms viņai ir stāstīts, ka tu esi cilvēks, tev ir dažādas izvēles. Jā, tev ir palaimējies, ka tev ir reproduktīvā funkcija, bet tā ir viena no tavām iespējām. Tu vari izvēlēties arī veidot karjeru vai iet klosterī. Primāri esi cilvēks, nevis dzimums, – saka Inga. Papildu vērienu šīm pārdomām piešķir bērna gaidīšanas laiks. Inga stāsta, ka, sākot gatavot izrādi, nav bijusi stāvoklī. Bet tad tā laime un svētība notikusi. Viņa nospēlēs pirmizrādi un pēc tam šo lomu spēlēs aktrise Inga Tropa.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.