Vai siltumnīcas būvēšanai vajag atļauju? 0
Vienu metru no kaimiņa robežas ir mana siltumnīca 22 m2 platībā. Zemes gabala lielums ir 600 m2. Vai šādas siltumnīcas uzbūvēšanai vajadzīgs projekts un kaimiņa piekrišana? Gribu ierīkot bioloģisko kanalizāciju – bez kompresora, caur vadiem, lai saturs iesūcas zemē. Kādā attālumā no robežas to drīkstu iekārtot, vai ir vajadzīgs projekts un saskaņošana ar kaimiņu? Jānis Salaspilī
Salaspils novada Būvvaldes galvenais arhitekts Jānis Šrēders paskaidroja, ka tas, vai siltumnīcai vajadzīgs projekts, atkarīgs nevis no pamatiem, bet gan no izmantotā materiāla. Ja siltumnīca pārvilkta ar plēvi, tā skaitās sezonas būve (t.i., nekapitāla, galvenokārt lauksaimniecībā izmantojama, kuras kalpošanas laiks ir viena sezona) un tai atbilstoši “Vispārīgo būvnoteikumu” 62.3 punktam būvvaldes atļauja, projekts un ar to saistītā būvvietas saskaņošana (ne ar būvvaldi, ne ar kaimiņu) nav nepieciešama.
Toties, ja siltumnīca ir ar cietu jumta segumu – no stikla vai polikarbonāta, tā jau ir pastāvīga būve neatkarīgi no tā, vai tai ir pamati vai nav. Šādu palīgēku var novietot ne tuvāk par 3 metriem no kaimiņa zemes gabala robežas. Ja gribat tuvāk, būs vajadzīga kaimiņa rakstveida piekrišana.
Ja siltumnīcu ar cieto jumta segumu platībā līdz 25 m2 būvēsiet lauku apvidū, tā būs mazēka lauku apvidū un tai projekts nav vajadzīgs, ar būvvaldi jāsaskaņo vienīgi tās atrašanās vieta un apjoms. Tas teikts “Vispārīgo būvnoteikumu” 62.2 punktā.
Taču teritorija, kas sadalīta 600 m2 zemes gabaliņos, ir blīvi apbūvēta vieta, tas nav lauku apvidus! Tādēļ šajā gadījumā būvvaldē jāsaņem būvatļauja un jāsaskaņo siltumnīcas projekts.
Tīri cilvēciski jāņem vērā arī tas, vai jūsu siltumnīca nenoēno kaimiņu dārzu. Tas atkarīgs no debess pusēm – vai tās ēna kritīs uz jūsu zemi, vai uz kaimiņa. Noēnot svešu dārzu nebūtu pieklājīgi, tādēļ jāievēro labu kaimiņattiecību prakse, lai 1 metra attālumā no robežas plēves siltumnīca nebūtu augstāka par 1,5 m, vai jāvienojas ar kaimiņiem par pieļaujamajiem gabarītiem, kas pierobežniekiem neradītu diskomforta izjūtas.
Būvējot saimniecības ēkas, jāpadomā par to lielumu arī nekustamā īpašuma nodokļa dēļ. Pašlaik ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek dzīvojamo māju palīgēkas, kam platība nepārsniedz 25 m2, izņemot garāžas, (neatkarīgi no tā, vai šīs palīgēkas atrodas laukos vai pilsētā). Tas teikts likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta pirmās daļas 9. apakšpunktā. Tātad labā ziņa ir tā, ka par šādu siltumnīcu nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (ja vien likums netiks mainīts).
Ar kanalizāciju ir sarežģītāk. Salaspils pilsētā visām jaunbūvēm obligāti jāpieslēdzas pie pilsētas ūdensvada un kanalizācijas, bet agrāk celtajās privātmājās var būt arī betonēta kanalizācijas tvertne, ko periodiski izsūknē zelta vedējs. Betonētā tvertne drīkst atrasties ne tuvāk par 1,5 metriem no kaimiņu zemes robežas.
To ierīkojot, jāpadomā arī par to, vai asenizācijas mašīnai būs ērti piebraukt. Tātad Salaspils pilsētā savrupmāju jaunbūvēm, kurām nodrošināta iespēja pieslēgties centralizētiem tīkliem, kanalizāciju ar nosēdaku ierīkot nedrīkst!
Ja māja atrodas bijušajā dārzkopības vai vasarnīcu kooperatīvā, tur centralizētas kanalizācijas visdrīzāk nav. Lai noskaidrotu, vai tur drīkst ierīkot bioloģisko kanalizāciju, kuras saturs iesūcas augsnē, jādodas uz būvvaldi, jo jāņem vērā daudzi faktori.
Prasības sadzīves kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanai uzskaitītas vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra “Noteikumos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” Nr. 34, kur noteikts, ka visa Latvijas teritorija ir īpaši jutīga teritorija, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai. Noteikumu mērķis ir pasargāt no piesārņošanas pazemes ūdeņus. Lai izlemtu, vai drīkst ierīkot kanalizācijas septiķus kopā ar filtrācijas laukiem vai rūpnieciski izgatavotas kompaktas attīrīšanas iekārtas ar novadīšanu ūdens baseinos, meliorācijas grāvjos vai filtrēšanu gruntī, jāņem vērā, cik tuvu atrodas ūdens ņemšanas vieta (aka), cik augsts ir gruntsūdens līmenis, notekūdeņu daudzums, iedzīvotāju blīvums un daudzi citi faktori. Katrā ziņā atsevišķi novietotai ēkai vai ēku grupai lauku apvidū ir vienkāršāk saņemt atļauju šādas kanalizācijas ierīkošanai, nekā savrupmājai blīvi apdzīvotā ciematā.
