Kultūra
Kultūrpolitika

Vai simtgades salūts sasniegs Zilupi? 0


Latvijas Institūts aicināja uz Baltā galdauta svētkiem pārstāvjus no uzņēmumiem un organizācijām, kas strādā Doma laukuma apkaimē. Savukārt rīt, Latvijas valsts svētkos, šo tradīciju iesāks gandrīz 70 Latvijas pašvaldībās.
Latvijas Institūts aicināja uz Baltā galdauta svētkiem pārstāvjus no uzņēmumiem un organizācijām, kas strādā Doma laukuma apkaimē. Savukārt rīt, Latvijas valsts svētkos, šo tradīciju iesāks gandrīz 70 Latvijas pašvaldībās.
Foto – Timurs Subhankulovs

Skaidrs tikai – simtgade būs
Latvijas neatkarības atjaunošanas svētku priekšvakarā “Kultūrzīmju” uzmanības centrā ir reģionu gatavība Latvijas valsts simtgadei. Noskaidroju, vai aiz skaļajiem un priecīgajiem lozungiem slēpjas arī reāli darbi un pašvaldību gatavība ieguldīt savu finansējumu, un – kā daudzo projektu atlasē paredzēts izsijāt graudus no pelavām?

Vairāk nekā 40 Latvijas pašvaldībās šobrīd ir izveidotas darba grupas, kuru uzmanības centrā ir savu Latvijas simtgades programmu izveide, un visās 119 pašvaldībās darbojas koordinatori, kuri nodarbojas ar valsts jubilejas norišu plānošanu. Novērojams, ka enerģiskākās simtgades sakarā ir pašvaldības, kam ir saistība ar Latvijas valstiskuma izveidi – Cēsis, Tukums, Liepāja, Valmiera, Valka u. c., kurām šīs aktivitātes ir arī līdzeklis finansējuma un uzmanības piesaistei. Savukārt daudzviet iezīmētas tikai pašas vispārīgākās simtgades plānu aprises – tas attiecināms, piemēram, uz Ventspili, Jūrmalu, Jelgavu, Aizkraukli u. c. Lai gan entuziasms ir liels un radošu ideju netrūkst, kaimiņš ar kaimiņu nav gatavs sadarboties, kur nu vēl pašvaldība ar pašvaldību – izskan neoficiālās sarunās ar svētku organizatoriem reģionos. Vēl viens drauds – neskaidrība par finansējumu, jo augstākajos varas gaiteņos šobrīd ir panākta vienošanās tikai par pašu vispārīgāko simtgades ietvaru un uzstādījumiem, bet valstiskās līdzdalības pasākumu plāns un tam piešķiramo līdzekļu apjoms pagaidām vēl tiek saskaņots. Svētku galvenā koordinatore – Kultūras ministrija (KM) – skaidrību par to cer ieviest šovasar saistībā ar 2017. gada valsts budžeta veidošanas procesu, kad tā valdībā iesniegs svētku finansējuma modeļa un finansējuma avotu noteikšanas piedāvājumu. Tajā pašā laikā ir virkne pasākumu, ko iniciējušas organizācijas, nevalstiskais sektors, uzņēmēji un citi sabiedrības pārstāvji, kas jau tiek iekļauti atvērtajā valsts simtgades svinību ietvarā un kam projektu organizatori paši ir piesaistījuši Latvijas vai starptautisko fondu jeb atbalstītāju finansējumu.

Šobrīd ir piešķirti līdzekļi – kopumā ap 11,7 miljoniem eiro – lielajiem, absolūti neatliekamajiem simtgades projektiem (filmu programmai, Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai, dalībai Londonas grāmatu tirgū), bet, pēc kultūras ministres Daces Melbārdes teiktā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 19. aprīļa sēdē, papildus simtgades programmas īstenošanai tās plašākajā apjomā būtu nepieciešami četri miljoni eiro 2017. gadā un 10,8 miljoni eiro 2018. gadā. Šie skaitļi var likties lieli, tomēr vērts atcerēties, ka simtgadi paredzēts svinēt no 2017. līdz 2021. gadam, daudzveidīgā norišu kopumā sasaistot nacionālo, reģionālo, starptautisko un katra iedzīvotāja personīgo dimensiju un uzsverot Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus un mūsu katra piederības sajūtu savai zemei. Līdzīgu summu – ap 25 miljoniem eiro – izmaksāja arī Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, kas pārsvarā skāra tikai Rīgas iedzīvotājus, nemaz jau nerunājot par to, ka Eiropas prezidentūras pusgadā tika iztērēti 10 miljoni eiro tikai pusgada programmai, kas pārsvarā norisinājās ārpus Latvijas robežām. Taču vienalga Latvijā atšķirībā no, piemēram, Igaunijas, kur daudziem simtgades projektiem valsts finansiāls atbalsts nemaz netiek prasīts – gan individuāli, gan sabiedriski dāvinātāji līdzekļus paredzējuši atrast paši –, vērojams, ka pārāk daudzi cer tieši uz to. Var ieteikt atsevišķām valsts institūcijām, kuras arī iesaistītas programmas izveidē (piemēram, Sabiedrības integrācijas fondam), vērīgāk ieskatīties jau esošo budžetu iespējās.


Vai pamodinās vēlēšanas?

Tukums, Valka, Valmiera, Cēsis, Rundāle, Liepāja ir to pašvaldību vidū, kas Latvijas simtgades mērķus jau ir ļoti precīzi iekļāvušas savos attīstības plānos. Viena no vērienīgākajām simtgades programmām ir Valkai, kas savu Latvijas neatkarības šūpuļa statusu gatavojas apliecināt visdažādākajos veidos – sākot no Simts putru vārīšanas sacensībām jau šogad un beidzot ar ieplānoto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru mazbērnu salidojumu. Tomēr netrūkst arī pašvaldību, kas Latvijas simtgades sakarā gluži kā Ērkšķrozīte pamodīsies – nē, ne jau no prinča skūpsta, bet gan, iespējams, no straujās pašvaldību vēlēšanu tuvošanās 2017. gadā, kad simtgades idejas liksies pagalam pievilcīgas pie krūts sišanai un politisko spalvu spodrināšanai. Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta gan uzsver, ka vietējo politiķu vēlmes būs jāsaskaņo ar vietējās sabiedrības balsi, jo reģionālo simtgades norišu organizēšanā ir aktīvi iesaistījies arī neatkarīgais nevalstiskais sektors, turklāt ir arī daudz individuālu ierosmju.

Komentējot pašvaldību aktivitāti, Latvijas simtgades reģionālo un nevalstisko programmu vadītāja Jolanta Borīte teic – vairākām vietvarām liekas, ka simtgade ir ļoti tālu un nav nekur jāsteidzas. L. Pavļuta gan norāda, ka simtgades svinību ietvars ir atvērts un pašvaldībām nav noteikts termiņš simtgadei veltīto pasākumu īstenošanai. Ar Rīgu, kurai ir pašai sava apjomīga programma, ieceres vēl tiek saskaņotas, tomēr birojs cer uz inovatīviem risinājumiem – it sevišķi saistībā ar 18. novembra atzīmēšanu 2018. gadā. Savukārt Ventspils ir iesniegusi savus plānus, tomēr “kāda īpaša un unikāla Ventspils iedzīvotāju programma Latvijas simtgadei vēl ir izveides stadijā”. Tostarp aktīvas ir pavisam nelielas pašvaldības, pierādot, ka arī mazas vietas var paveikt lielas lietas ar skatu nākotnē. Gandrīz 70 Latvijas pašvaldībās cilvēki atsaukušies iesākt Baltā galdauta svētku tradīciju. Piemēram, Amatas novadā apzina nemateriālo mantojumu, no iedzīvotāju pūra lādēm izceļot un izstādot senos galdautus, Gulbenē no iedzīvotāju fotogrāfijām veidos pilsētas simbolu – Gulbi, staicelieši aicina divu eiro monētu ar stārķa simbolu ziedot stārķu pils izveidei….

Komentējot pašvaldību dažādo gatavību simtgadei, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece kultūras jautājumos Olga Kokāne teic, ka, no vienas puses, tās rēķinoties, ka no valsts neko nesagaidīs, un visu organizē par saviem, bieži minimāliem līdzekļiem. No otras puses, esot situācija, ka valsts simtgadei dod finansējumu pamatā savām kapitālsabiedrībām (piemēram, “Latvijas Koncertiem”, lai īstenotu Latvijas Radio kora ieceri veidot koncertuzvedumu “Latvijas gredzens”, kas no 2017. līdz 2021. gadam viesosies visos četros Latvijas novados), bet saka, ka dod pašvaldībām. “Lai veidotu savas programmas, pilsētām ir jāzina, kuras būs tās idejas, kas tiks īstenotas simtgades valstiskās programmas ietvarā – lai šīs lietas nepārklātos. Tā kā vēl nav apstiprināts simtgades plāns, mēs nevaram būt skaidrībā par konkrētām lietām – arī par finansējumu, par kuru ir zināms tikai ietvars,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve Aija Mazitāne.

Svētki pēc copy/paste principa?

Taču rodas iespaids, ka zem Latvijas simtgades saukļa daudzviet šobrīd ir tieksme pabāzt pilnīgi visu – kaut vai visus regulāros festivālus, pilsētas svētkus utt. –, un ir pamats domāt, ka šī tendence tikai pastiprināsies. Piemēram, Valkā kā paliekošākā dāvana plānots Valkas un Valgas pilsētu pārveides projekts robežzonā, kura gaitā tiktu izveidots vienots pilsētas kultūras un uzņēmējdarbības krustpunkts, kā arī tikai gājējiem paredzēta iela, kas turpinātos arī Igaunijā, savienojot abu pilsētu dominantes – Lugažu baznīcu Valkā un Jāņa baznīcu Valgā. Iecere, protams, apsveicama, tomēr grūti saprotams, kāds tai sakars ar simtgadi, ja idejas apspriešana sākusies jau vismaz 2006. gadā.


J. Borīte teic: “Neesam devuši uzstādījumu, ka simtgadē vajadzētu būt tikai unikāliem un nebijušiem projektiem. Pašvaldības pašas redz, kas ir izdarāms, un simtgade var būt arī labs iemesls, lai sakopotu spēkus un paveiktu labas lietas. Taču jābūt pamatojumam, kāpēc tieši šis ir simtgades notikums; kas dod šo īpašo sasaisti?” “Varbūt ir tā, ka tieši simtgade motivē lietām notikt. Esam daudz runājuši ar cilvēkiem – varbūt nevajag uz valsts lielajiem svētkiem radīt tikai jaunas lietas – mēs jau redzam, ka tādas, bez šaubām, būs, bet gan vispirms paskatīties uz tām, kurām nav bijis iespējas attīstīties vai kuras savu ieskaņu rod tieši simtgadē,” saka Linda Pavļuta.

Kā izsijāt graudus no pelavām

Gan svētku organizatori KM, gan viņu partneri LPS un LLPA, gan arī pašvaldības atzīst, ka neziņa par to, kas tad īsti un kādā apjomā saistībā ar simtgadi tiks finansēts, traucē mērķtiecīgu virzību uz priekšu. J. Borīte uzsver – tāpēc augstu vērtējams, ka pašvaldības, izvērtējot savā rīcībā esošos resursus, vispār ir gatavas iesaistīties simtgades sagatavošanā. Lai gan arī šeit visam pamatā ir attieksmes jautājums – daži domā, ja naudu dos, tad domāšu, ja nedos – nedomāšu. Uzteicamo pašvaldību vidū ir Tukums, Kuldīga, Valmiera, Cēsis, Valka, kuras ir gatavas simtgades projektus īstenot par savu naudu, to piesaistot arī citos veidos.

Tomēr – vai ir garantija, ka simtgadē izdosies izvairīties no vienveidīgu, nekvalitatīvu norišu biruma, kas piedevām vēl atsevišķos gadījumos daļēji finansēti par nodokļu maksātāju naudu? Linda Pavļuta uzskata, ka šādas situācijas palīdz novērst sistēma, ka uz valsts līdzfinansējumu var pretendēt tikai valstiskās līdzdalības pasākumu plānā iekļautie pasākumi, kuri pirms tam iziet nopietnu vētīšanu svētku Rīcības komitejā. Mirklī, kad valsts iestāžu projekts tiek iekļauts šajā plānā jeb sabiedrības iniciatīva tiek pieteikta, piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam, tiek pievērsta sevišķa uzmanība, lai tiktu atbalstīti pārnozariski, unikāli vērienīgi notikumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem (sk. uzziņā). Lai gan kritēriji formulēti gana vispārīgi – piemēram, ka jārada un jāuztur valsts svētku sajūta vai arī jāstāsta Latvijas stāsts –, viens paredz arī principu, ko kopumā tā arī neizdevās piepildīt daudzām Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada norisēm – ka notikumam jārod aizsākums simtgades svinību laikā, vēlāk jau nostiprinoties kā paliekošai vērtībai un tradīcijai.

Valsts simtgades finansēšanas plānā iekļautās pašvaldību iniciatīvas ir vairāk saistītas ar valstiskuma veidošanās procesā nozīmīgu vēsturisko notikumu atspoguļošanu un izpratnes veicināšanu. 2015. gadā valsts sāka līdzfinansēt muzeju jauno ekspozīciju izveidi Valkā un Liepājā, šogad atbalsts tiks Rēzeknei – ar nosacījumu, ka izstādēm jābūt mobilām. Arī Cēsīs taps jauna interaktīva muzeja ekspozīcija “Pirmais gads” – par Latvijas tapšanu 1918. un 1919. gadā. Savukārt Jelgava vairāk akcentēs Valsts prezidentu stāstus. Bet vairākās mazās pašvaldībās – Jaunjelgavā, Salas novadā, Priekulē – top jaunas vietējās nacionālo dārgumu krātuves – novadpētniecības ekspozīcijas. Lielo pilsētu asociācija vēlētos valsts finansētajā programmā iekļaut ierosmi “Brīvības ielas stāsts” – deviņu lielo pilsētu iniciētu projektu, kura centrā būtu nevis šī iela kā fiziska vieta, bet kā skatuve, caur kuru stāstīt savas pilsētas stāstu. Simtgades radošās padomes akceptēto iniciatīvu vidū ir, piemēram, “1836” – ceļojums ap Latvijas robežu, ko iniciējusi privāta biedrība, sadarbojoties ar pašvaldībām…

Tomēr ir pamats bažām, ka visas labās idejas piepildīt neizdosies vai arī vietvarām būs jāiegulda vēl vairāk un jāmeklē arī citi resursi. Ja runa ir par valstiskās līdzdalības programmu, tad līdzfinansējuma apjoms simtgades reģionālās programmas ietvaros pašvaldību iesniegtajām idejām, pēc to iesniegtajiem aprēķiniem, šogad sasniedz  61 000 eiro. Nākamajā gadā šī summa ir 200 000, bet 2018. gadā – 195 00 eiro. Taču arī šie skaitļi nenozīmē, ka pašvaldību izmaksas varētu tikt segtas pilnībā. No valstiskās programmas atsevišķi izdalītā pasākuma – Latgales kongresa simtgades programmas – sagatavošanai un norisei 2017. gadā ir vajadzīgi 
116 723 eiro, bet pašvaldības jau tagad papildus šai summai šim mērķim finansē pasākumus vairāk nekā 48 000 eiro apjomā.

Vai sasniegs tālākos?

Runājot par reģionālām atšķirībām pašvaldību iesaistē, J. Borīte un L. Pavļuta novērojušas, ka kurzemnieki vairāk cenšas parādīt savu radošo pieeju. Latgalē ir ļoti spēcīgi izteikts vēsturiskais faktors, stāstot par reģiona specifisko ceļu Latvijas valsts veidošanā. Nākamos Baltā galdauta svētkus, piemēram, rēzeknieši gatavojas pavadīt, parādot dažādas Latgales tradīcijas, dziedājumus. 2017. gadā Daugavpils Vienības nams savā 80. gadskārtā rīkos vērienīgu mazākumtautību forumu, izceļot citu tautību izcilās personības, ar kurām varam lepoties. Ambiciozas idejas ir Daugavpilij – par pieminekli, ko gatavojas uzdāvināt Latvijai, Pētera Martinsona pastāvīgo ekspozīciju Marka Rotko centrā. Arī vidzemnieki liek spēcīgu uzsvaru uz vēsturiskajiem notikumiem – it sevišķi Brīvības cīņām. Tieši šeit visvairāk novērojamas kopējās iniciatīvas – piemēram, 21 pašvaldība iesaistījusies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “ZAAO” ierosmē “100 darbi Latvijai”. Arī vairākas Latgales pašvaldības vienojušās par kopīgu ieceri – ozolu stādīšanu.

Ar nelielām lokālām ierosmēm valsts jubilejai gatavojas Baltinava, Zilupe, Rogovka. Bet, piemēram, Višķi vēlas izcelt Slutišķu vecticībnieku sādžas stāstus. Taču – paradoksāli – Latvija nebūt nav pati lielākā valsts Eiropā, tomēr no sarunām ar svētku organizatoriem nerodas pārliecība, ka simtgades patriotiskais vēstījums par Latvijas jubileju un kaut vai svētku salūta atskaņas sasniegs pašus tālākos Latvijas nostūrus – it sevišķi pierobežas rajonus, kur pie varas esošie nav spējuši nodrošināt pat tik daudz kā normālas Latvijas sabiedriskās televīzijas uztveršanas iespējas. No sarunām ar simtgades procesā iesaistītajiem kopumā arī vērojams – lai gan ir liela griba un neskaitāmas idejas, latviešiem ir grūti pārkāpt pāri savai noslēgtībai. Un jāpiekrīt Jolantai Borītei, kad viņa teic – ja to izdotos iedibināt, tā būtu jauna veida domāšana, saistīta ar Latvijas simtgadi.

Ko dāvinās Latvijai

Valka: veido muzeja ekspozīciju “Valka – Latvijas neatkarības idejas šūpulis”, cels monumentu par godu Latviešu pagaidu nacionālajai padomei; Rēzekne: ar plašu programmu godinās Latgales kongresa simto gadskārtu – ekspozīcija Latgales Kultūrvēstures muzejā, virtuālā spēle, mācību materiāls sākumskolai, piemiņas vieta, koncertuzvedums “Latgales zelts”, Pasaules latgaliešu saiets uc.; Cēsis – izveidos Pasaules latviešu mākslas centru ar Austra Graša bibliotēku, 2019. gadā ar izglītojošu filmu, kauju rekonstrukciju, militāro parādi, interaktīvu ekspozīciju bērniem un Igaunijas un Latvijas nacionālo simfonisko orķestru kopprojektu atzīmēs Cēsu kauju simtgadi; Liepāja – veidos jaunu muzeja ekspozīciju “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”, un jau rīt Liepājas olimpiskajā centrā atvērs ceļojošu izstādi par ievērojamo liepājnieku – pirmo Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministru, vienu no Satversmes autoriem Miķeli Valteru; Kuldīga – Kuldīgas E. Vīgnera mūzikas skolas rekonstrukcija, tai klāt uzbūvējot jaunu apjomu, sporta skolas rekonstrukcija bijušajā Vācu biedrības namā, radošā klastera izveide Kuldīgas bijušajā slimnīcas ēkā, jauna muzeja ekspozīcija, kuras centrā būs kuršu ķoniņu un suitu kultūrtelpas.

LA.lv