Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. maijs, 2016
Drukāt

Vai simtgades salūts sasniegs Zilupi?

1. Skaidrs tikai – simtgade būs

1no6
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Kritēriji iekļaušanai Latvijas simtgades plānā

Spēj uzrunāt, iesaistīt un saliedēt lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju un tautiešus ārvalstīs.

Rod aizsākumu simtgades svinību laikā, vēlāk jau nostiprinoties kā paliekoša vērtība un tradīcija.

Rada un uztur valsts svētku sajūtu.

Rosina pievienot savas iniciatīvas un labos darbus kā īpašu dāvanu Latvijas dzimšanas dienas svinībām.

Stāsta Latvijas stāstu.

Latvijas neatkarības atjaunošanas svētku priekšvakarā “Kultūrzīmju” uzmanības centrā ir reģionu gatavība Latvijas valsts simtgadei. Noskaidroju, vai aiz skaļajiem un priecīgajiem lozungiem slēpjas arī reāli darbi un pašvaldību gatavība ieguldīt savu finansējumu, un – kā daudzo projektu atlasē paredzēts izsijāt graudus no pelavām?

Vairāk nekā 40 Latvijas pašvaldībās šobrīd ir izveidotas darba grupas, kuru uzmanības centrā ir savu Latvijas simtgades programmu izveide, un visās 119 pašvaldībās darbojas koordinatori, kuri nodarbojas ar valsts jubilejas norišu plānošanu. Novērojams, ka enerģiskākās simtgades sakarā ir pašvaldības, kam ir saistība ar Latvijas valstiskuma izveidi – Cēsis, Tukums, Liepāja, Valmiera, Valka u. c., kurām šīs aktivitātes ir arī līdzeklis finansējuma un uzmanības piesaistei. Savukārt daudzviet iezīmētas tikai pašas vispārīgākās simtgades plānu aprises – tas attiecināms, piemēram, uz Ventspili, Jūrmalu, Jelgavu, Aizkraukli u. c. Lai gan entuziasms ir liels un radošu ideju netrūkst, kaimiņš ar kaimiņu nav gatavs sadarboties, kur nu vēl pašvaldība ar pašvaldību – izskan neoficiālās sarunās ar svētku organizatoriem reģionos. Vēl viens drauds – neskaidrība par finansējumu, jo augstākajos varas gaiteņos šobrīd ir panākta vienošanās tikai par pašu vispārīgāko simtgades ietvaru un uzstādījumiem, bet valstiskās līdzdalības pasākumu plāns un tam piešķiramo līdzekļu apjoms pagaidām vēl tiek saskaņots. Svētku galvenā koordinatore – Kultūras ministrija (KM) – skaidrību par to cer ieviest šovasar saistībā ar 2017. gada valsts budžeta veidošanas procesu, kad tā valdībā iesniegs svētku finansējuma modeļa un finansējuma avotu noteikšanas piedāvājumu. Tajā pašā laikā ir virkne pasākumu, ko iniciējušas organizācijas, nevalstiskais sektors, uzņēmēji un citi sabiedrības pārstāvji, kas jau tiek iekļauti atvērtajā valsts simtgades svinību ietvarā un kam projektu organizatori paši ir piesaistījuši Latvijas vai starptautisko fondu jeb atbalstītāju finansējumu.

Šobrīd ir piešķirti līdzekļi – kopumā ap 11,7 miljoniem eiro – lielajiem, absolūti neatliekamajiem simtgades projektiem (filmu programmai, Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai, dalībai Londonas grāmatu tirgū), bet, pēc kultūras ministres Daces Melbārdes teiktā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 19. aprīļa sēdē, papildus simtgades programmas īstenošanai tās plašākajā apjomā būtu nepieciešami četri miljoni eiro 2017. gadā un 10,8 miljoni eiro 2018. gadā. Šie skaitļi var likties lieli, tomēr vērts atcerēties, ka simtgadi paredzēts svinēt no 2017. līdz 2021. gadam, daudzveidīgā norišu kopumā sasaistot nacionālo, reģionālo, starptautisko un katra iedzīvotāja personīgo dimensiju un uzsverot Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus un mūsu katra piederības sajūtu savai zemei. Līdzīgu summu – ap 25 miljoniem eiro – izmaksāja arī Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, kas pārsvarā skāra tikai Rīgas iedzīvotājus, nemaz jau nerunājot par to, ka Eiropas prezidentūras pusgadā tika iztērēti 10 miljoni eiro tikai pusgada programmai, kas pārsvarā norisinājās ārpus Latvijas robežām. Taču vienalga Latvijā atšķirībā no, piemēram, Igaunijas, kur daudziem simtgades projektiem valsts finansiāls atbalsts nemaz netiek prasīts – gan individuāli, gan sabiedriski dāvinātāji līdzekļus paredzējuši atrast paši –, vērojams, ka pārāk daudzi cer tieši uz to. Var ieteikt atsevišķām valsts institūcijām, kuras arī iesaistītas programmas izveidē (piemēram, Sabiedrības integrācijas fondam), vērīgāk ieskatīties jau esošo budžetu iespējās.

  1. Skaidrs tikai – simtgade būs
  2. Vai pamodinās vēlēšanas?
  3. Svētki pēc copy/paste principa?
  4. Kā izsijāt graudus no pelavām
  5. Vai sasniegs tālākos?
  6. Ko dāvinās Latvijai

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+