Tehnika
Auto un moto

Vai sirmgalvji pie stūres apdraud satiksmi. Fakti un pieredze. Baiba Indriksone joprojām pie stūres! 22

Foto – Shutterstock

Nesagādā lielas problēmas

Līdz ar pavasari ielās parādās vairāk braucamrīku, jo savus autiņus no garāžām dzen ārā tie, kas ziemā no braukšanas izvairās. Viņu vidū – daudzi gados vecāki autobraucēji. Cik veiksmīgi viņi iekļaujas satiksmē? Vai vecie ļaudis pie auto stūres apdraud satiksmi vai, gluži pretēji, brauc apdomīgāk un prātīgāk?

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis stāsta, ka attiecībā uz gados vecākajiem autovadītājiem Valsts policija nav veikusi pētījumu, līdz ar to nav precīzas informācijas par to, cik veiksmīgi šie autovadītāji iekļaujas satiksmē. Tiesa, salīdzinot satiksmes pārkāpumu skaitu 2015. un 2016. gadā, ir vērojams pieaugums, bet to tikai daļēji var norakstīt uz gados vecāko autovadītāju rēķina. Līdz ar to nevar teikt, ka situācija šajā ziņā ir dramatiska. Daudz lielākas problēmas uz ceļiem satiksmes drošības ziņā rada gados jaunie, agresīvi un pārgalvīgi autovadītāji. Valsts policijas veiktais pētījums apliecināja, ka autovadītājs, kurš izraisa smagus ceļu satiksmes negadījumus, visbiežāk ir gados jauns cilvēks ar vecu automobili, teic N. Krapsis. Šo informāciju apstiprina arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

– Katrai šoferu vecuma grupai ir savas īpatnības. Agresīvie braucēji visbiežāk ir gados jaunāki šoferi, lielākoties vīrieši vecumā līdz 40 gadiem. Visbiežāk viņi ir enerģiski, ambiciozi, ar vēlmi sevi pierādīt. Gados vecākiem šoferiem ir citas auto vadīšanas īpatnības, piemēram, nepamatoti lēna braukšana vai satiksmes kavēšana. Tomēr vidējais ceļu satiksmes negadījumos iesaistītais šoferu senioru daudzums, salīdzinot ar jaunajiem autovadītājiem, ir mazāks. Vecumā no 18 līdz 20 gadiem uz 100 tūkstošiem vadītāju vidēji notiek 900 ceļu satiksmes negadījumu, vecuma grupā 21 – 24 gadi – 630 negadījumi, šoferu grupā no 60 līdz 64 gadiem uz 100 tūkstošiem vadītājiem – vidēji 350 ceļu satiksmes negadījumi, savukārt grupā virs 64 gadiem šis rādītājs ir vēl mazāks – vidēji 300. Tāpēc var droši teikt – palielinoties šofera vecumam, palielinās viņa pieredze un apzinīgums, kas rezultējas mazākā ceļu satiksmes negadījumu skaitā, – informē CSDD sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Valsts policijas pārstāvis N. Krapsis ir vienisprātis ar CSDD pārstāvi, ka reizēm satiksmes dalībnieki, kuri ziemā ar auto nav braukuši, bet uz koplietošanas ceļiem parādās tikai pavasarī, var radīt problēmas, jo viņu braukšanas iemaņas ir sarukušas. Pie šīs grupas pieskaitāma arī daļa gados vecāko autovadītāju. Satiksmes dalībniekiem pēc 70 gadu vecuma var būt arī lēnāka reakcija un citas īpašības, kas vairs nav kā jaunībā. Reizēm šā iemesla dēļ var būt bremzēta satiksmes plūsma un rasties situācijas, kas traucē citiem satiksmes dalībniekiem. Gadās, ka tur, kur atļauts braukt ar 50 km/h, sirmgalvis brauc ar 40, tur, kur atļauts braukt ar 90 km/h, pārvietojas ar 70, tādējādi bremzējot kopējo satiksmi un radot uz ceļa sastrēgumus un spriedzi. Nevar apgalvot, ka tieši gados vecākie autovadītāji ir Valsts policijas problēmauditorija, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība arī attiecībā uz jautājumiem, kas skar veselību. Nākas atzīt, ka ļaudīm pusmūža vecumā nāve, kas saistīta ar veselības problēmām, atrodoties pie auto stūres, iestājas biežāk nekā gados veciem vadītājiem. Pēdējā laikā katru gadu uz ceļiem notiek negadījumi ar letālu iznākumu, kad nāves cēlonis ir tieši autovadītāja veselības problēmas. Ik gadu ir vismaz piecas līdz sešas šādas situācijas, kas liek aizdomāties, cik kvalitatīvi tiek veiktas transporta līdzekļu vadītāju medicīniskās pārbaudes. 2014. gadā veselības problēmu dēļ, sēžot pie stūres, gāja bojā divi cilvēki, kas vecāki par 70 gadiem, 2015. gadā – viens, 2016. gadā – trīs, informē Valsts policijas pārstāvis.

– Latvijā nav noteikts vecuma ierobežojums, līdz kuram drīkst atrasties pie auto stūres. Vadītāja apliecību var izmantot tik ilgi, kamēr cilvēks ir spējīgs vadīt auto. Tomēr atgādinām, ka neatkarīgi no šofera vecuma ikvienam ir jābūt derīgai medicīniskai izziņai, kas ir apliecinājums, ka šofera veselība ir pietiekami laba, lai vadītu transportlīdzekli. Medicīnisko izziņu derīguma termiņi ir ārstu pārziņā. Maksimālos termiņus nosaka, atbilstoši Ceļu satiksmes likumam un MK noteikumiem par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju. Taču medicīnas darbinieki, izvērtējot veselības stāvokli, var noteikt arī īsākus termiņus. Medicīniskā izziņa pamatā tiek izsniegta uz desmit gadiem, bet vadītājiem pēc 60 gadu vecuma medicīniskā komisija jāiziet ik pēc trīs gadiem. Komerctransporta vadītājiem (kravas auto un autobusi) medicīniskā izziņa jāsaņem ik pēc pieciem gadiem, bet, sasniedzot 60 gadu vecumu, – ik pēc trim gadiem, informē R. Rumba.

Pavasarī – vecu autovadītāju pieplūdums

“Veselības centra 4” Transportlīdzekļu vadītāju medicīniskās komisijas priekšsēdētāja, ģimenes ārste Anna Kučika stāsta, ka arvien vairāk gados vecu cilvēku vēlas iziet medicīnisko komisiju, lai varētu braukt ar auto. Jo Latvijas sabiedrība kļūst arvien vecāka. Vecākie ļaudis, kuri vērsušies viņas vadītajā transportlīdzekļu vadītāju medicīniskajā komisijā, ir dzimuši pat 1928., 1930. gadā. Īpašs gados vecāku ļaužu pieplūdums medicīniskajā komisijā vērojams pavasarī, kad daudzi grib atkal sēsties pie stūres. Ja auto vadīšanas stāžs ir liels un līdz ar to pieredze bagāta, kāpēc gan to nedarīt? Tiesa, novērtēt, vai sirmgalvju veselība ir pietiekami laba, lai viņi varētu vadīt auto, neapdraudot pārējos satiksmes dalībniekus, ir diezgan sarežģīti. Tikai neliela daļa gados vecāko autobraucēju pozitīvu medicīniskās komisijas atzinumu saņem pirmajā ierašanās reizē. Bieži pie šīs komisijas nākas vērsties atkārtoti, līdzi ņemot ģimenes ārsta vai cita ārsta izziņu par saslimšanām, stāsta Anna Kučika.

Transportlīdzekļu vadītāju medicīniskā komisija vadās pēc Ministru kabineta noteikumiem nr. 940 un Ceļu satiksmes likuma. Ceļu satiksmes likumā iekļautā prasība – no 60 gadu vecuma transportlīdzekļu vadītāju medicīnisko komisiju apmeklēt vienu reizi trīs gados – izstrādāta, pamatojoties uz statistikas datiem par to, ka pēc 56 gadu sasniegšanas bieži attīstās infarkts, insults un citas būtiskas kaites, īpaši no tām cieš vīrieši. Ja 60 gadu vecumā autovadītājam veselība ir laba, viņš var saņemt pagarinājumu uz trim gadiem, ja konstatētas veselības problēmas, tiek piešķirts īsāks pagarinājums, bet ne mazāks par vienu gadu.

– Mēdz būt visādi, – teic Anna Kučika, – vienam otram sirmgalvim veselība ir labāka nekā tiem, kam ap 40.

Ministru kabineta noteikumos un Ceļu satiksmes likumā ir nosaukts diagnožu saraksts, ar kurām sēsties pie auto stūres nav atļauts. Šīs diagnozes ir, piemēram, kustību funkciju traucējumi, centrālā perifērā parēze, ataksija (koordinācijas traucējumi), Parkinsona slimība, neiromuskulārās sistēmas bojājumi, miopātija, miastēnija, kad bojāti nervi un līdz ar to traucētas kustības, var būt grūti pagriezt stūri vai ātri reaģēt. Pie stūres nav atļauts sēdēt arī tad, ja cilvēks cieš no demences vai agnozijas, kas sagādā grūtības orientēties telpā. Likums gan pieļauj, ka atsevišķu slimību gadījumos autovadītājam atļauts braukt, ja viņš izmanto palīgierīces, kas kompensē funkciju bojājumus. Katrs gadījums tiek vērtēts ļoti individuāli, uzsver ārste. Lemjot, vai drīkst vadīt auto, komisija ļoti rūpīgi izvērtē arī tos ļaudis, kuri pārcietuši infarktu vai cieš no citām kardioloģiskām slimībām, piemēram, hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena. Medicīnas komisijai nereti nākas uzklausīt autovadītāju neapmierinātību – asinsspiediens esot paaugstināts gadiem ilgi, tas taču neietekmējot spējas vadīt auto! Ļaudis neaizdomājas, ka paaugstināts asinsspiediens bojā gan sirdi, gan galvas asinsvadus, samazinot kognitīvās spējas. Tā ietekmē samazinās reakcijas ātrums un var tikt apdraudēta satiksmes drošība. Pēdējo pāris gadu laikā to diagnožu sarakstam, ar kurām nav atļauts vadīt auto, pievienojies obstruktīvas miega apnojas sindroms. Šīs slimības ietekmē galvas smadzeņu šūnas nesaņem pietiekami daudz skābekļa, kā ietekmē samazinās reakcijas ātrums. Stingri vērtē arī tos cilvēkus, kuri sirgst ar cukura diabētu, jo pastāv hipoglikēmijas (zems cukura līmenis asinīs) risks, kā rezultātā autovadītājam var iestāties bezsamaņa. Cukura diabēta slimniekiem medicīniskajai komisijai noteikti jāiesniedz ģimenes ārsta vai endokrinologa izsniegta izziņa, ka viņš apzinīgi lieto medikamentus, injicē insulīnu un regulāri seko līdzi savam cukura līmenim.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, kā transportlīdzekļu vadītāju medicīniskajai komisijai rīkoties gadījumos, ja cilvēkam pēc traumas amputēta kāja, roka vai tās pirksti. Ja autovadītājs ar šādu defektu vēlas braukt ar B kategorijas automobili, tas ir iespējams, izmantojot palīgierīci, bet vadīt C kategorijas auto nav atļauts. Līdzīgi noteikumi piemēroti gadījumos, ja cilvēkam ir slikta dzirde. Ja medicīniskā komisija pārliecinās, ka autovadītājs divu metru attālumā nedzird čukstus, vieglo auto ir atļauts vadīt, bet smago transporta līdzekli – liegts. Tiesa, vispirms medicīniskā komisija pacientam lūdz apmeklēt surdologu, kurš nosaka dzirdes traucējumu pakāpi, to, vai autovadītājs dzirdes traucējumus spēj kompensēt ar redzi vai gnostiskām funkcijām, reizēm palīdzēt var dzirdes aparāts, stāsta ārste. Bieži ar gados vecākiem autovadītājiem nākas diskutēt par to, vai, sēžoties pie stūres, vajag vai nevajag lietot brilles. Vadot vieglo auto, pietiek, ja redzes asums ir 0,5 līdz 0,6, bet, atrodoties pie smagā auto stūres, tam jābūt 0,8.

 

Vecums nevar būt šķērslis polises iegādei

Vai autovadītāja vecums ietekmē apdrošināšanas polišu OCTA un KASKO cenu? Apdrošināšanas sabiedrības “Balta” Transporta produktu un risku parakstītāju pārvaldes produktu vadītājs Pēteris Lečmanis stāsta, ka autovadītāja vecums ir viens no faktoriem, ko apdrošinātājs ņem vērā, nosakot obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) vai KASKO polises cenu, jo braukšanas paradumi dažādās vecuma grupās būtiski atšķiras. Tomēr jāņem vērā, ka cenošanā papildus tiek ņemti vērā vēl vismaz 15 citi faktori, piemēram, autovadītāja stāžs, Bonus–Malus klase, reģions, kurā klients pārvietojas ar transportlīdzekli, iegūtie pārkāpumu uzskaites punkti u. c. Ikviens no šiem faktoriem ir vienlīdz nozīmīgs un var kļūt par cēloni polises cenas svārstībām, uzsver P. Lečmanis.

Autovadītāja vecuma dēļ polises iegāde gan nekad netiek atteikta. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu OCTA polises iegāde ir obligāta visiem transportlīdzekļu īpašniekiem, un apdrošinātāji nedrīkst atteikt šo pakalpojumu arī būtiski paaugstināta riska situācijā, teic “Baltas” pārstāvis. Arī KASKO polises gadījumā autovadītāja vecums noteikti nav faktors, lai atteiktu polises iegādi, tomēr gados jauniem autovadītājiem, kam vēl ir samērā maza auto vadīšanas pieredze, kā arī gados vecākiem klientiem, kad auto vadīšanu ietekmē ar cilvēka organisma novecošanos saistītas pārmaiņas, apdrošināmie riski pieaug, un tas var ietekmēt arī polises cenu.

ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles Pārdošanas tīkla nodaļas vadītāja Sanita Glovecka iezīmē līdzīgu ainu: – OCTA polises iegādi “Gjensidige Latvija” piedāvā jebkuram klientam. Savukārt KASKO polise ir brīvprātīgā automašīnas apdrošināšana, un apdrošinātājam ir tiesības noteikt kritērijus līguma noslēgšanai (riska iestāšanās vērtēšana), kā arī atteikt noslēgt apdrošināšanas līgumu. Tomēr klienta vecums nevar būt par iemeslu atteikumam, jo šajā gadījumā būtiskāk ir novērtēt kritērijus, kas saistīti ar transportlīdzekli, tajā skaitā tā stāvokli un vecumu.

 

Reāli stāsti

Bez auto būtu grūti!

Aktrise Baiba Indriksone, kurai februārī apritēja 85 gadi, stāsta, ka autovadītāja apliecība viņai ir kopš 1969. gada, turklāt, lai to iegūtu, autoskolā viņa nav gājusi. Gan teoriju, gan braukšanu apguvusi pašmācības ceļā. Vēlāk, sēžot blakus kā instruktore, braukt ar auto iemācījusi arī savam dēlam Aivaram (Aivars Leimanis, tagad Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs). Pirmais auto, kas nonāca Baibas Indriksones un viņas vīra pazīstamā kinorežisora Aleksandra Leimaņa ģimenē, bijis balts moskvičs. To Leimanis laimēja Rumānijā jauniešu festivāla laikā, iegādājoties loterijas biļetes, stāsta Baiba. Vēlāk viņa stūrējusi ar vairākiem žiguļiem, bet patlaban pārvietojas ar “Nissan Juke”.

– Braucu prātīgi, esmu likumpaklausīga. Nekur ļoti tālu nedodos, galvenokārt kursēju maršrutā Rīga–Jūrmala. Neizvairos braukt arī ziemā, kad plosās sniegputenis, tikai tad pārvietojos lēnāk. Nevaru apgalvot, ka esmu ļoti aizrautīga autovadītāja, bet sēdēt pie stūres man patīk. Turklāt automašīna ir nepieciešamība. Ja man nebūtu mašīnas, būtu grūti. Līdz stacijai no mūsu ģimenes mājas Dzintaros es kājām vairs nevaru aiziet, līdz veikaliem un poliklīnikai arī ne. Ar mašīnu visur varu ērti piebraukt, – stāsta Baiba. Pateicoties automašīnai, Baibai Indriksonei ir iespēja arī apmeklēt teātra izrādes. Biežāk viņa dodas uz Dailes un Nacionālo teātri, kur viņai ir caurlaide un garantēta vieta, kur novietot mašīnu. Varbūt aizietu arī uz kino, bet, ņemot vērā, ka rīkošanās ar autostāvvietu apmaksas automātiem sagādā grūtības, no šā nodoma nākas atteikties. Tas, kas jaunākiem cilvēkiem nesagādā nekādas problēmas, vēlākos gados vairs nav viegli izdarāms, atzīst aktrise.

 

Kamēr veselība turas, braukšu

Baldones novada iedzīvotājam Vladimiram Kudrjavcevam patlaban ir 83 gadi, bet B kategorijas autovadītāja apliecība jau kopš 1957. gada, tas ir, kopš 26 gadu vecuma. Tolaik viņš dzīvojis Liepājā, kur bijis nosūtīts strādāt pēc augstskolas beigšanas. Kopš 1949. gada Vladimiram ilgus gadus bijusi arī motocikla vadītāja apliecība.

Pie stūres Vladimirs aizvien jūtas droši, tikai pēdējos gados izvairās braukt tumsā. Nevis tāpēc, ka būtu problēmas ar redzi, viņam braucot nav jālieto pat brilles, bet gan tāpēc, ka tumsā vadīt auto tomēr ir sarežģītāk un pretim braucošie var apžilbināt.

Agrāk Vladimirs ar savu auto apceļojis Moldāviju, divas reizes bijis Krimā, trīs reizes Aizkarpatos. Pēdējos desmit gados no tik tāliem braucieniem atturas. Šobrīd abi ar sievu savā škodiņā bieži dodas uz Meža kapiem Rīgā, kur guldīti Vladimira vecāki un abu kopīgā meita. Katru ceturtdienu brauc uz Ķekavu iepirkties. Šad un tad mēro ceļu uz Jūrmalu ciemos pie dēla un viņa ģimenes. Mašīnu izmanto arī nokļūšanai pie ārstiem Jūrmalā, pie zobārsta Rīgā un citās darīšanās. Vladimira sieva Ruta teic: – Vīrs mani šajā ziņā ir izlutinājis. Reizēm iedomājos, kā būtu, ja katru reizi, kad gribam kaut kur aizbraukt, būtu jādodas uz autobusu.

Lai gan Vladimirs pie stūres ir jau 57 gadus, būtiski pārkāpumi viņam nav bijuši. Vienmēr centies ievērot satiksmes noteikumus. Ja kāds neliels pārkāpums gadījies, tad neuzmanības dēļ. Reiz padomju gados ceļu policija viņu sodījusi par to, ka viņš ar maksimālo ātrumu braucis pa vidējo joslu, lai gan tolaik to drīkstēja darīt tikai pa labo joslu, ja tā ir brīva. Pirms pāris gadiem viņam Rīgā krustojumā gadījies uzsākt braukt pie luksofora dzeltenās gaismas, par ko saņēmis sodu. Tos, kas brauc ātri un strauji manevrē starp joslām, Vladimirs dēvē par džigitiem.

– Kamēr veselība turas laba, turpināšu braukt, – teic Vladimirs.

 

 

LA.lv