Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Vai skola iznīcina bērnos interesi par praktiskām un eksaktām profesijām?

valmiera_12

Ar pārāk lielo juristu, komunikāciju un citu sociālo zinātņu studentu skaitu Latvija nebūt nav unikāla. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs, un tagad tās domā, kā panākt, lai vairāk jauniešu izvēlētos apgūt praktisku amatu vai arī studētu eksaktās zinātnes.


Secināts – lai bērnos modinātu noturīgu interesi par dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, mazie par šīm jomām jāieinteresē jau sākumskolā vai pat bērnudārzā. Kā to paveikt, pagājušajā nedēļā 400 sākumskolas skolotāju kopā ar izglītības ekspertiem, tostarp no ārzemēm, sprieda konferencē “Iespēju tilts izglītībai sākumskolā”.

Skolotājiem te bija arī iespēja 18 dažādās darbnīcās pašiem apgūt dažādas prasmes, kas lieti noderēs, rosinot skolēnu interesi. Piemēram, skolotāji izmēģināja jaunas, nelielas, uz skolēna sola uzliekamas virpas, kuru ekspluatācija ir droša un vienkārša. Salīdzinoši īsā laikā un bez priekšzināšanām virpošanā lielākoties skolotājas pašas izgatavoja koka pipardozes. Ja sākumskolēniem būtu iespēja nodoties šādiem darbiem, jau mazotnē pamostos interese par praktisku prasmju apguvi. Citās darbnīcās skolotāji izmēģināja, kur brauc balons, kas uzlikts uz riteņiem un no kura ārā nāk gaiss, mācījās gatavot robotus un apguva citas interesantas nodarbes.

 

Par daudz runāšanas

Pēcpusdienā visi sapulcējās, lai, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītājas Daces Namsones vārdiem runājot, spriestu, “kāpēc mums ir tik daudz juristu un komunikāciju speciālistu, bet trūkst santehniķu, metinātāju, inženieru”.

D. Namsone atgādināja, ka agrā bērnībā mazuļi bieži grib kļūt par šoferiem un lidotājiem. Kāpēc vēlāk vairs nevēlas? Vai skola iznīcina bērnos interesi par praktiskām un eksaktām profesijām? Novērots, ka studēt sociālās zinības dodas arī skolēni, kam ir labas sekmes dabaszinātņu priekšmetos. Tātad ķīmija, fizika, bioloģija padodas, bet tik un tā nepatīk? Iespējams, interese par šīm jomām gadu gaitā krītas tāpēc, ka dabaszinību stundās ir pārāk daudz runāšanas un lasīšanas, bet pārāk maz praktisku uzdevumu. Piemēram, mājturības priekšmets nu nosaukts “Mājturība un tehnoloģijas”, taču praksē daudzās skolās joprojām šī stunda norit kā pirms simt gadiem. Protams, ne visur. Piemēram, Valmieras sākumskolā, kur norisa konference, mazie šajās stundās mācās būvēt robotus. Un apgūst šo prasmi tik labi, ka robotikas darbnīcā darināt robotus citu skolu skolotājiem mācīja Valmieras sākumskolēni!

 

Skolas direktors Artūrs Skrastiņš sacīja – sākumskolā jābūt tādām mācību metodēm, lai attīstītos abas smadzeņu puslodes. Proti, lai skolēnam būtu zināšanas gan eksaktajās, gan humanitārajās zinībās. Tad būs plašākas iespējas izvēlēties turpmāko dzīves ceļu.

 

Izdevniecības “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts uzsvēra: dabaszinību stundas var padarīt interesantākas arī ar dažādiem moderniem mācību līdzekļiem. “Lielvārds” kā konferences organizators pedagogus iepazīstināja ar jaunākajiem modernajiem mācību līdzekļiem, ko jau piedāvā vai arī vēl piedāvās mācību tirgū. Jaunums ir interaktīvais galds, pie kura vienlaikus var strādāt vairāki bērni grupu darbā. Īpaša programma nodrošina, ka skolotājs var redzēt katra bērna aktivitāti. A. Gribusts arī sacīja, ka ļoti svarīgi, lai modernus mācību materiālus sāktu ražot arī Latvijā.

Spriežot par praktisko darbu darītāju trūkumu, dažas skolotājas gan iebilda – arodskolēniem nav nemaz tik viegli atrast prakses vietu un pēc skolas beigšanas darbu. Tāpēc daudzi dodas darba meklējumos uz ārzemēm.

Aicināti izteikt priekšlikumus, ko paši varētu darīt, lai uzlabotu mācību darbu sākumskolā, pedagogi jaunas metodes vai citus brīnumus nesolīja. Kāda skolotāja minēja, ka skolās vajag vairāk vīriešu, jo stiprais dzimums labāk spējot mācīt eksaktas un tehniskas lietas. Lai pievilinātu skolai vīriešus, protams, jāceļ algas. Savukārt kāds pedagogs iebilda, ka neredz lielu starpību starp to, ko skolā spēj vīrietis un sieviete.

 

Ārvalstīs līdzīgas problēmas

“Mani pārsteidz līdzība starp situāciju izglītības jomā šeit un Lielbritānijā,” teica “Data Harvest” direktora vietnieks brits Stīvs Vaitlijs. Britu salās pie lielā sociālo zinātņu pārstāvju skaita vainojama apzināta valsts politika. Pagājušajā gadsimtā nolemts, ka ražošana vairs nav vajadzīga, jo visu tik un tā ražos Ķīnā. Tāpēc daudzas eksaktas un praktiskas prasmes tika izslēgtas no skolu mācību programmām. “Tādējādi izveidojās sabiedrība, kuras pārstāvji knapi mācēja sev pagatavot ēst,” sacīja S. Vaitlijs.

Tika cerēts, ka nu visi jaunie briti iegūšot akadēmiskus grādus, taču praksē izrādījās, ka ne visiem ir iespējas studēt universitātē. Daudzi palika tikai ar vidusskolas izglītību, ar ko grūti atrast darbu.

Tagad kļuvis skaidrs, ka jāatjauno ražošana pašu valstī. Šobrīd Lielbritānijā ierasts uz skolām aicināt dažādu ražotņu pārstāvjus, kuri cenšas ieinteresēt skolēnus par savu darbu.

Austrijā bijušas ļoti spēcīgas arodapmācību tradīcijas, stāstīja uzņēmuma “TheCoolITool” eksporta vadītājs Zigfrīds Saueršings, taču nu dažādu iemeslu dēļ tās sākot zust.

 

Arodapmācība būtu vairāk jāintegrē vispārējā izglītības sistēmā. Diemžēl situācija darba tirgū mēdzot būt absurda. Piemēram, esot darba sludinājumi, kur pretendentam prasīta ilga starptautiska darba pieredze un 25 gadu vecums.

 

Uzņēmuma “Cornelsen Experimenta” direktors Kristians Šoeldgens teica, ka pēdējos gados Vācijas sākumskolās ieviests mācību priekšmets, ko varētu tulkot kā “Mācība par lietām”. Tajā skolēni apgūst dažādas prasmes, nevis faktus. 60 procenti šo stundu laika būtu jāvelta dabaszinībām. Taču realitātē skolās dabaszinības bieži vien aizpilda tikai 20 procentus stundu laika. Iemeslu vidū tiek minēta vispirms jau skolēnu un skolotāju atturīgā attieksme pret dabaszinībām – tās bieži māca pārāk sarežģīti, radot bērniem nepatiku. Skolotājiem gatavošanās stundām prasa vairāk laika, jo jāizdomā saistošas nodarbes, kas iepazīstinātu bērnus ar dabaszinātnēm. Pedagogiem tīk vairāk koncentrēties uz matemātikas un vācu valodas mācīšanu, jo šajos priekšmetos skolēniem jākārto centralizēts eksāmens.

K. Šoeldgens ieteica likt bērniem grupās veikt dažādus eksperimentus un pēc tam pašiem prezentēt rezultātus. Viņa pārstāvētais uzņēmums ražo dažādus komplektus, ko skolēni var izmantot, lai apgūtu pamatzināšanas par dažādām dabas parādībām, piemēram, pētītu gaisu, ūdeni, kā peld priekšmeti un kāpēc tie mēdz grimt u. c.

 

Uzziņa

Cik maksā modernākie mācību materiāli?

Konstruktors jaunajiem inženieriem – no 20 līdz 200 latiem.

Dabaszinību eksperimentu demonstrējumu komplekts – 200 lati.

Interaktīvais galds – provizoriskā cena aptuveni 4000 latu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+