Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
24. septembris, 2013
Drukāt

Vai skolās pietiek mācību līdzekļu?

Foto - LETAFoto - LETA

Indra Vilde, 
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve:
 “Skolu vajadzības atkarīgas gan no tā, kāds ir skolu bibliotēku fonds, to aprīkojums, gan arī no īstenotajām programmām. 2013. gadā mācību līdzekļu iegādei Rīgas pašvaldība piešķīrusi 14,19 latus vienam skolēnam, kopumā 896 400 latu.

No valsts šim mērķim tika piešķirti tikai 6,26 lati vienam skolēnam, kopumā 395 726 lati. Valsts solīto papildfinansējumu Rīgas skolas nav saņēmušas. Nenoliedzami, grozījumi Izglītības likumā ietekmēja skolu gatavošanos jaunajam mācību gadam, taču mācību process necietīs. Rīgas skolās tiks apzināta situācija ar mācību grāmatu nodrošinājumu trīs gadiem.”

 

Lolita Kokina, 
Cēsu novada izglītības nodaļas vadītāja:
 “Nekādas problēmas mūsu novada skolās nav radušās, kaut gan valsts solītie papildu aptuveni divi lati darba burtnīcu iegādei līdz mums vēl nav nonākuši. Darba burtnīcas tajos mācību priekšmetos, kur tās visvairāk nepieciešamas, nopirkām par pašvaldības naudu. Vidējais pašvaldības finansējums vienam skolēnam mācību grāmatu un līdzekļu iegādei šogad bija aptuveni desmit latu – dažu klašu skolēniem vairāk vajadzēja jaunas grāmatas vai darba burtnīcas, citām klasēm izdevumu bija mazāk. Pedagogi jau gribēja, lai darba burtnīcas iepērk vairāk, tomēr vienojāmies, ka jāstrādā bez tām. Radām iespēju nopirkt arī skolēnu dienasgrāmatas.”

 

Zigmunds Cunskis, 
Grobiņas novada izglītības nodaļas metodiķis:
 “Man ir liela pieredze izglītības darbā, un esmu novērojis, ka mazās lauku pašvaldības jau gadiem centušās skolu vajadzībām atvēlēt tik lielu finansējumu, ka vecākiem ļoti maz bija jāpērk grāmatas un darba burtnīcas. Arī mēs jau iepriekš centāmies sakārtot šo jautājumu, ļoti nopietni vērtējām, kuros mācību priekšmetos vajag darba burtnīcas un kur bez tām var iztikt. Novada skolu bibliotēkām ir kopīga vadība – ja kādā skolā grāmatas kādā mācību priekšmetā paliek pāri, citas var aizņemties. Viena skolēna nodrošināšanai ar mācību līdzekļiem pašvaldība atvēlējusi 11 līdz 12 latus. Arī citus gadus šī summa nebija būtiski mazāka. Nodrošinām skolēnus arī ar zīmēšanas papīru. Daļu pērkam, daļu iegūstam apmaiņā pret makulatūru. Valsts papildu finansējums pagaidām nav nonācis arī mūsu pašvaldībā.”

 

Sarmīte Leščinska, 
Ciblas novada izglītības darba koordinatore:
 “Cenšamies iztikt ar atvēlēto naudu. Valsts solīto papildfinansējumu gan vēl neesam saņēmuši. Cik pašvaldība tērē tieši mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādei, šobrīd nevaru pateikt. Kopumā pērn vienam skolēnam pašvaldība dažādām vajadzībām tērēja 43 latus. Šogad, zinot, ka vajadzēs gādāt mācību līdzekļus, šo summu palielināja par desmit latiem. Novada skolām – Ciblas vidusskolai un Pušmucovas pamatskolai – iepirkām darba burtnīcas svešvalodās un sociālajās zinībās, jo šajos priekšmetos bez tām nevar iztikt. Grāmatas tikpat kā nepirkām: tās jau arī agrāk pirktas par valsts un pašvaldību līdzekļiem, tāpēc to ir pietiekami. Iepriekš par vecāku naudu bija jāpērk mācību grāmata tikai svešvalodās.”

 

Gunta Jākabsone, 
Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes pārstāve:
 “Problēmas ar mācību grāmatu un mācību līdzekļu nodrošinājumu bija, taču nu tās atrisinātas. Tā kā valsts piešķirtais finansējums darba burtnīcām ir nepietiekams, īpaši sākumskolā, un solītais papildfinansējums nav saņemts, pilsētas dome nolēma par sešiem latiem palielināt finansējumu vienam skolēnam, lai varētu iegādāties mācībām nepieciešamās darba burtnīcas – ne tikai sākumskolā, bet arī pamatskolā dabas zinībām. Pašreiz notiek iepirkumi, un skolēni mācību līdzekļus saņems tuvākajā laikā.

Kopumā uz vienu skolēnu šogad tērēsim 14 latus. Papildu finansējums no pašvaldības budžeta ir 47 406 lati. Tā kā pašvaldības budžets pildās labi, bija iespējams veikt budžeta grozījumus. Šobrīd skolas ir apmierinātas, dažas pat plāno pirkt mikroskopus un citu mācību inventāru, jo pamatvajadzības jau nodrošinātas. No valsts mērķdotācijas iespējams iegādāties tikai galvenokārt svešvalodu komplektus, kuru cena ir no astoņiem līdz 15 latiem vienam skolēnam.”

 

Fakti

* Pateicoties grozījumiem Izglītības likumā, vecākiem vairs nav jāiegādājas mācību grāmatas un darba burtnīcas. Taču izskanējušas bažas, ka valsts un pašvaldību piešķirtais finansējums ir nepietiekams. Mācību grāmatu izdevēji uztraukušies, ka darba burtnīcas vairs nepirks, bet kopēs, tādējādi radot viņiem zaudējumus.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+