Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. decembris, 2012
Drukāt

Vai slaktiņš Ņūtaunā liks ierobežot ieroču apriti ASV?

Foto - LETAFoto - LETA

Kārtējā asinspirts ASV, ko aizvadītās nedēļas nogalē sākumskolā Ņūtaunā pastrādāja 20 gadus vecais Adams Lanca, nogalinot 20 bērnus un sešus skolotājus, satriekusi Ameriku, no jauna uzjundot diskusijas par nepieciešamību mainīt likumu, lai ierobežotu ieroču apriti valstī.

 

ASV prezidents Baraks Obama, pieminot četras masu slepkavības, kas notikušas viņa prezidentūras laikā, solījis izmantot visas sava amata pilnvaras, lai nepieļautu vēl kādu nevainīgu cilvēku slaktiņu. Obama tieši nepieminēja ieroču kontroli, taču šāds solījums nogalināto bērnu radinieku un draugu klātbūtnē ir stingrākā apņēmība, ko prezidents jebkad izteicis gatavībai cīņai ar ietekmīgo ieroču lobiju valstī, kurā ir 315 miljoni iedzīvotāju un aptuveni līdzīgs skaits šaujamieroču privātpersonu rokās, atzīmē raidsabiedrība BBC.

Daļa amerikāņu uzskata, ka konstitūcijā garantētās tiesības nēsāt ieročus ir valnis pret tirāniju, kā arī pašaizsardzības līdzeklis. Traģēdijas satriektais prezidents, kurš ir divu meitu tēvs, uzdeva jautājumu sev, nogalināto bērnu vecākiem un visiem amerikāņiem: “Vai mēs esam darījuši visu, lai aizsargātu savus bērnus? Vai tiešām mēs esam gatavi atzīt, ka esam bezspēcīgi šādas asinspirts priekšā, ka politisks risinājums ir pārāk grūts? Vai esam gatavi atzīt, ka šāda vardarbība, kas gadu pēc gada piemeklē mūsu bērnus, kaut kādā veidā ir mūsu brīvības cena?” Pēc slaktiņa Ņūtaunā prezidents Obama aicināja uz “vērienīgu rīcību” pret noziegumiem ar ieroču lietošanu, un divi demokrātu senatori mudināja pieņemt stingrāku likumu par ieroču kontroli.

Taču ieroču stingrākas kontroles pretinieki, ieroču ražotāji un tirgoņi nav nobažījušies, cerot, ka emociju vilnis sabiedrībā drīz pāries un nekas nemainīsies. Obama paziņojis, ka “mēs to vairs nevaram paciest”, bet analītiķi šaubās, vai prezidenta sašutums būs pietiekams, lai mainītu ieroču aprites likumus Amerikā.

Policijas atzinums, ka slaktiņā Ņūtaunā tika lietots pusautomātiskais triecienierocis “Bushmaster”, kura aptverēs bija simtiem patronu, vairojis sabiedrības spiedienu pret prezidentu Obamu, pieprasot rīkoties, lai tiktu ierobežota vai aizliegta šādu ieroču nonākšana privātpersonu rokās, raksta britu avīze “The Guardian”. Prezidentam nācies uzklausīt apsūdzības politiskā gļēvulībā par nespēju ieviest stingrāku ieroču kontroli pēc agrākiem masu slaktiņiem. Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs un vairāki ASV senatori mudinājuši prezidentu Obamu ierosināt Kongresa pārstāvju palātai atjaunot aizliegumu triecien-
ieročiem. Asinspirts ilga mazāk nekā desmit minūtes, līdz ieradās policija. Slepkavam bija arī pistoles “Glock” un “Sig Sauer”, ar ko viņš izdarīja pašnāvību, ar daudzām aptverēm.

“Ir laiks prezidentam celties un pateikt valsts iedzīvotājiem, kas mums būtu jādara. Tam jābūt pirmajam uzdevumam viņa darba kārtībā. Nevis doties uz Kongresu, lai pajautātu: “Ko jūs, zēni, gribat darīt?” Viņš ir ASV prezidents, un, ja viņš neko nedarīs sava otrā termiņa laikā, aptuveni 48 000 amerikāņu tiks nogalināti ar nelikumīgiem šaujamieročiem. Tas ir gandrīz tikpat amerikāņu, cik gāja bojā Vjetnamas kara laikā,” paziņojis Maikls Blumbergs intervijā raidsabiedrībai NBC.

Ņujorkas mērs pieprasīja atjaunot aizliegumu triecienieročiem un ierobežojumus patronu skaitam aptverē, kas tika pieņemts Kongresā pēc prezidents Bila Klintona uzstājības 1994. gadā.

Ar ieroču lobijiem saistītā republikāņu prezidenta Džordža Buša administrācija pēc desmit gadiem aizliegumu neatjaunoja. “Es nedomāju, ka Amerikas tēvi dibinātāji uzskatīja, ka katram vīrietim, sievietei un bērnam būtu jānēsā triecienierocis,” teica Blumbergs. “Manuprāt, prezidents ar apņēmīgu vadību varētu panākt šāda likuma pieņemšanu Kongresā, bet viņam ir vismaz jāmēģina,” apgalvoja Ņujorkas mērs, kurš panācis noziedzības būtisku kritumu vienā no ASV lielākajām pilsētām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+