Ainārs Šlesers
Ainārs Šlesers
Foto – Sintija Zandersone/LETA

Vai Šlesers apdraudējis valsts drošību? 33

“Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisija apspriež, kā savulaik tapis lēmums par termiņuzturēšanās atļauju “tirgošanu”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Ainārs Šlesers, būdams vērienīga projekta bīdītājs Zaķusalā, bijis tieši ieinteresēts termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā tiem, kuri būs gatavi iegādāties īpašumus. Tieši Šlesers 2011. gada februārī iesniedzis šī likuma grozījumus, un tas noticis tādēļ, lai gūtu personisku labumu. Žurnālā “Ir” publicētajās “Rīdzenes sarunās” atklājas, ka pie Zaķusalas projekta, kur paredzēta vērienīga celtniecība, darbojas firma “Zaķusalas Estate”, kurā, kā noprotams pēc sarunām, Šlesers ir akcionārs un ieinteresēts, lai šo projektu varētu attīstīt, piesaistot investorus. Par to, ka šāds savtīgās interesēs tapis lēmums ietekmējis valsts drošību, vakar “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzstājās Nacionālās apvienības pārstāvis Ritvars Jansons. Sēdē piedalījās arī uzaicinātie viesi: Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede un eksperte, bijusī Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa.

Pats Šlesers ticis cauri sveikā, un par to lielu neapmierinātību vakar izrādīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis Andrejs Judins, sakot, ka likums grozīts savtīgos nolūkos. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks (KNAB) Jēkabs Straume, kurš piedalās katrā komisijas sēdē, bija pārsteigts par šādu Judina secinājumu, jo tas, vai lēmuma pieņemšana ir ietekmēta, esot jāpierāda. Ar noklausīšanos vien esot par maz, norādīja Straume. Vēl vairāk – KNAB neesot guvis arī pārliecību par Šlesera slēptajām īpašumu tiesībām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bijušais Augstākās tiesas senators Pāvels Gruziņš aicināja deputātus rast skaidrību, kas tad ir tie savtīgie nolūki, iesniedzot likuma grozījumus, kur tas skaidri un nepārprotami būtu noteikts. Prokurors Māris Leja, kurš vadīja “oligarhu lietas” izmeklēšanu, uzsvēra, ka viņš cerot uz godprātīgu Saeimas darbu, pieņemot lobēšanas likumprojektu, kurā tad būtu norādīts, kas jāņem vērā, lai deputātiem nevarētu pārmest savtīgumu.

Kad beidzās sarunas par Šleseru, komisija sāka skaidrot, kādas sekas bijušas šim lēmumam. No 2012. līdz 2014. gadam bijuši tikai seši gadījumi, kad Drošības policija atteikusies izsniegt atļauju uzturēties Latvijā, un tie bijuši saistīti ar organizēto noziedzību, krāpnieciskām darbībām un korupciju. Bet vai pārbaude bijusi pilnvērtīga un valsts drošībai nav nodarīts kāds kaitējums?

DP priekšnieka vietnieks Cinkus neslēpa, ka policijai ekonomiskās krīzes laikā nebija pietiekami daudz resursu, lai pārbaudītu visus, kas vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļaujas. Jau toreiz policijas pārstāvji Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ziņoja, ka, ņemot vērā Krievijas retoriku, ka tā ir gatava aizstāvēt savus pilsoņus arī ārvalstīs jebkuros apstākļos, atļauju saņēmēju skaita pieaugums var apdraudēt valsts drošību. Savukārt termiņuzturēšanās atļauju aizstāvji apgalvoja, ka četros gados ārzemnieku ieguldītais miljards eiro bijis ļoti būtisks atspaids Latvijas ekonomikai krīzes gados. Vakar, komisijai ceļot gaismā šos pagātnes notikumus, PMLP nodaļas vadītāja Briede atgādināja, ka tie, kas ieguldīja tos 100 tūkstošus latu, nodokļos samaksāja apaļu nulli.

Komisijas pārstāvji pieminēja Imigrācijas likuma grozījumus 2014. gadā, kuros tika noteikti lielāki ierobežojumi uzturēšanās atļauju saņemšanai, un līdz ar to strauji saruka atļauju saņēmēju skaits. 2014. gadā tās izsniedza 2532 personām, bet 2015. gadā – vien 398 personām. DP varēja sākt strādāt ar pilnu jaudu, jo no valsts budžeta saņēma papildu naudu stingrākai termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju kontrolei. I. Briede informēja, ka PMLP gatavojot ziņojumu valdībai par situāciju ar atļaujām pēdējā gada laikā, bet E. Cinkus informēja deputātus, ka “pieteicēju skaits ir samazinājies līdz minimumam”.

Reklāma
Reklāma

Savukārt Ā. Meikališa neslēpa pārsteigumu par sēdē dzirdēto un vaicāja: vai tad, kad tika grozīts Imigrācijas likums, deputāti pamatīgi neizvērtēja, kā tie ietekmēs valsts drošību?