Kultūra
Kultūrpolitika

Pie literatūras – caur filmām, teātri un datorspēlēm 0


Tiekoties ar dzejnieku Māri Salēju, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 10.c klase atzina, ka interesi par atsevišķām grāmatām var radīt visdažādākās lietas – no vienaudžu ieteikumiem līdz pat datorspēlēm ar literāro darbu varoņiem vai elementiem.
Tiekoties ar dzejnieku Māri Salēju, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 10.c klase atzina, ka interesi par atsevišķām grāmatām var radīt visdažādākās lietas – no vienaudžu ieteikumiem līdz pat datorspēlēm ar literāro darbu varoņiem vai elementiem.
Foto – Valdis Semjonovs

Lasītbrīdis pilnīgi visiem
Līdz ar 2017. gada sākumu “Latvijas Avīzes” kultūras pielikums “Kultūrzīmes” sāka jaunu rakstu ciklu “Kultūrzīmju” literatūras klubs””, kura ietvarā apmeklēsim lielas un mazas bibliotēkas visos novados, iepazīstot to darbu un Latvijas lasītāju gaumi un aktivitāti.

Otrais brauciens februārī veda uz Valmieras Integrēto bibliotēku (VIB), kas dibināta 2007. gadā – rudenī šeit varēs svinēt desmit intensīva darba gadus jaunos apstākļos. Bibliotēka gan Valmierā pastāvējusi nesalīdzināmi senāk, taču tāda, kurā apvienoti gan pilsētas, gan augstskolas bibliotēkas resursi, Latvijā ir vienīgā. Turklāt VIB darbojas pašiem sava jauniešu organizācija, kas izveidojusi savu “youtube” kanālu un iesaista lasīšanā vienaudžus, bet ik ceturtdienu mazos lasītājus uz lasīšanas nodarbību gaida mīlīgā ņūfaundlenda šķirnes sune Zumzuma – viena no pirmajiem kanisterapijas suņiem Latvijā, kas iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā. Tādējādi grūti iedomājama labāka izvēle otrajai sarunai, par kuras tēmu kļuva Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju (BJŽ), kā arī jauniešu lasītprasme un lasītvēlme kopumā.

“KZ” viesošanās reizē ar bibliotēkas darbinieču atbalstu izveidojās visai reprezentabls apaļais galds, kurā bija pārstāvēta izglītības sistēma no sākumskolas līdz pat augstskolai, paši aktīvie jaunieši – Valmieras jauniešu organizācija “Sudraba ZIRG’s”, Rakstniecības un mūzikas muzeja pētnieks un dzejnieks Māris Salējs, kā arī VIB speciālistes.

Galerijas nosaukums

Pārgaujas Sākumskolas direktors Viktors Litaunieks, kurš pats ir aktīvs VIB lietotājs, stāsta, ka skolotājas jau no bērnu skolas gaitu paša sākuma dažnedažādi motivē bērnus lasīt. “Lasa ābolus grozā, velk vilcieniņus, būvē mājiņas, lai tikai bērni uzskatāmi redzētu grāmatas katru dienu, nākot uz klasi. Darbojamies BJŽ, notiek arī skolas konkursi – čaklākais lasītājs ik pusgadu saņem medaļas. Un tad vēl pie klases durvīm liekams diploms “Lasošākā klase” – ja kāds to ieguvis, tad cenšas arī saglabāt un noturēt,” stāsta V. Litaunieks. Tāpat skolā ieviests lasītbrīdis – aptuveni 20 minūtes, kad pilnīgi visi, gan skolotāji un darbinieki, gan bērni, lasa līdzpaņemtās grāmatas.

Bibliotēkas darbinieces zina stāstīt – grāmatas, ko bērni bibliotēkā pieprasa, ļoti atkarīgas no medijiem, pārsvarā kino un televīzijas. “Ja bērns noskatīsies filmu “Ledus sirds”, tad noteikti šo grāmatu daudzi arī bibliotēkā pieprasīs,” teic VIB Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa. Tas īpaši attiecoties uz pašiem mazākajiem. Jau ap gadiem desmit vienpa­dsmit stafeti pārņem sērijas “Grega dienasgrāmata” tēli un notikumi. VIB galvenā bibliotekāre Lolita Dreimane piebilst – Valmieras bērni labprāt iesaistās BJŽ, mācās izvērtēt lasāmvielu. Skolotāji cenšas iekļaut kolekcijas grāmatas ieteicamās literatūras sarakstos un šogad starp visvairāk lasītām grāmatām ir Ineses Zanderes “Lupatiņu rīts”, Jura Zvirgzdiņa “Lauvas rūciens”.

Valmieras 5. vidusskolas 9. klases audzēknis Gustavs Māziņš piekrīt – kā daudzi pusaudži, arī viņš lasīšanā ieinteresēts ar “Grega dienasgrāmatu”, kura šķitusi uzrakstīta interesantā, vieglā valodā. Savukārt Gustava vienaudzei Zanei Kristianai Šteimakai – Valmieras Viestura vidusskolas 10. klases audzēknei – par izšķirošo grūdienu deviņu gadu vecumā kalpojusi vēl padomju laikā iznākusī čehu rakstnieka Ondržeja Sekora grāmata “Skudras nepadodas”.

 

Visi – sociālajos tīklos

Pārgaujas ģimnāzijas latviešu valodas latviešu valodas un literatūras skolotājs Māris Bušmanis pārliecinājies, ka audzēkņus ieinteresēt par grāmatām un lasīšanu visvieglāk ir netieši, caur citām kultūras un dzīves jomām – teātri, kino, operu. Ja gadās pašam ko interesantu izlasīt vai noskatīties, ar to viņš dalās sociālajos tīklos, un liels esot prieks, kad skolēni atbild, ka šo grāmatu vai filmu pamanījuši arī paši.

Multimediālai un multidisciplinārai pieejai lasītprasmes veicināšanā piekrīt arī Vidzemes Augstskolas pasniedzējs Andris Klepers, norādot – augstskolā, īpaši projektu prezentācijās, ļoti labi var redzēt, kuri jaunieši lasa, kuri – ne. Pirmajiem ir daudz plašāks vārdu krājums, vieglāk izvēlēties situācijai piemērotus sinonīmus, pārliecinoši prezentēt savu pētījumu. Arī Māris Salējs, kurš patlaban strādā pie Eduardam Veidenbaumam veltītas izstādes, uzsvēra – vislabāk apmeklētas Rakstniecības un mūzikas muzejā bijušas izstādes, kurās izdevies rakstnieka personību un daiļradi parādīt maksimāli daudzpusīgi, tostarp caur kino un mūzikas valodu. Ne velti topošajai pastāvīgajai ekspozīcijai, kuru varēsim novērtēt pēc muzeja atgriešanās rekonstruētajās telpās, dots nosaukums “Dziesma”.

Māris Bušmanis min vēl vienu svarīgu faktoru jauniešu lasītprasmē un lasītgribēšanā – vecāku, ģimenes ietekmi: “Divās literatūras stundās nevar iedot grāmatu mīlestību, tas atkarīgs no sadarbības ar klases audzinātāju un ļoti lielā mērā – no ģimenes. Liels prieks par jaunieti, kurš, Rīgā ievērojis Nacionālās operas ēku, teica – viņš ar ģimeni tur bijis uz izrādi.” Teiktajam piekrīt Viktors Litaunieks, sakot – nevar vecāki atnākt mājās, nosēsties pie televizora vai iegrimt telefonā un cerēt, ka bērns lasīs. “Tieši tādēļ mēs esam desmit gadus ļoti rūpīgi strādājuši pie tā, lai ģimenes nāktu uz bibliotēku kopā – rīkojam Ģimeņu rītus un visādi citādi cenšamies ieinteresēt un būt noderīgi,” teic bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.

Māri Kleperu uztrauc pēdējā laika tendence, kas labi redzama glancētajos interjera žurnālos: “Nereti mūsdienīgā mājoklī vispār nav vietas grāmatu plauktiem, labākajā gadījumā uz galdiņa nolikts “Kindle” lasītājs.” No otras puses, pasniedzējs arī atzīst – iespējams, nemaz nav nepieciešams, lai visiem mājās būtu visas grāmatas, tādējādi bibliotēkas loma nākotnē varētu kļūt arvien lielāka.

2014. gadā VIB risinājās pusaudžiem domāts projekts “Lasi un tev sekos” – to finansēja starptautiska organizācija EIFL, kas atbalsta dažādu pasaules valstu inovatīvus bibliotēku projektus saistībā ar modernu tehnoloģiju izmantošanu to darbā. Valmieras bibliotēkas reģionālā mācību centra vadītāja Olga Kronberga, kas pašlaik ir Latvijas publisko bibliotēku izmēģinājumprojekta “e-Grāmatu bibliotēka” aktīva darba grupas dalībniece, atzīmē: “Projektā jauniešiem “Lasi un tev sekos”, kas tieši saistīts ar lasīšanas paradumu maiņu, pētījām, kur paliek un kas interesē skolēnus tajā vecumā, kad vēlme lasīt tradicionāli krītas – ap gadiem divpadsmit trīspadsmit. Atklājām, ka viņi visi ir internetā, sociālajos tīklos.” Bet tuvākajā nākotnē vēl tiek domāts par īpašu plauktu jauniešiem tajā vecumā, kad bērnu grāmatas šķiet jau garlaicīgas, savukārt nosacīti pieaugušo grāmatu pasaulē orientēties sarežģīti.

Klasiku nesaprot?

Lai cik vilinošas būtu laikmetīgās tendences, satrauc fakts, ka bērniem arvien grūtāk iejusties latviešu bērnu literatūras klasikas pasaulē. Vēl pirms gadiem 20 lielākā daļa lauku un mazpilsētu bērnu bija dzīvē redzējuši govi un vistas, daļa pat, iespējams, turējusi rokā grābekli un kapli, taču mūsdienās “Staburaga bērnu”, “Dievs, daba, darbs” un “Baltās grāmatas” dzīvesveids zināms vien nedaudziem. Tādējādi svešas un nesaprotamas kļūst darbības, ko veic personāži, neizlasāmi un neidentificējami priekšmeti, ko viņi lieto. Bibliotēku speciālisti gan mierina – situācija nav gluži tik slikta, kā izskatās pirmajā brīdī, tomēr par to, kā pasniegt jauniešiem klasiku, jādomā rūpīgi.

Māris Bušmanis: “Atteikties no šīm grāmatām nācijai būtu pašnāvība kultūras jomā. Igaunijā, piemēram, literatūras mācību standartā ir ieteikti gan nacionālie, gan pasaules autori, ko ieteicams izlasīt. Mums tas atspoguļojas mācību priekšmetu pro­grammā, kas nav obligāta, un ļoti lielā mērā izvēle atkarīga no skolotāja. Es piederu tiem, kuri uzskata, ka klasika ir jālasa. Ir darbi, kur var paņemt fragmentu, piemēram, Čaka “Mūžības skartie”, kur ļoti labi piesaistās Latvijas simtgades konteksts, savukārt Skalbes “Piemini Latviju” ir gana plāns, lai to izlasītu visu. Un nav tā, ka jauniešos nebūtu patriotisma, taču jāprot par šiem jautājumiem runāt.”

Viens no variantiem, kā runāt par literāriem darbiem, kuros atspoguļotā dzīve krasi kontrastē ar mūsdienu realitāti, ir ielikt to vēsturiskā kontekstā, uzskata apaļā galda dalībnieki. Tās var būt gan vēstures stundas, gan arī – un atkal! – multidisciplināra pieeja. Kā pozitīvo piemēru Māris Klepers min nesen Valmieras Drāmas teātrī redzēto izrādi “80 dienās ap zemeslodi”. Ideja par šādu ceļojumu mūsdienu jaunietim var izraisīt tikai smaidu, jo aplidot apkārt zemeslodei iespējams nesalīdzināmi ātrāk. Taču, iedodot kontekstu, pastāstot, kādēļ bija tik sarežģīti apceļot pasauli, ir daudz lielāka iespēja, ka teksts sasniegs dzirdīgas ausis.

Valmieras 5. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Kliesmete stāsta – skolēni ar patiesu interesi noskatījušies pēc Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” motīviem uzņemto filmu “Puika”, to sapratuši un viņiem radušās interesantas atziņas.
LASĪTĀJA IZVĒLAS

Valmieras sākumskolas 2. klases skolniece Annemarija: “Man ļoti patīk lasīt, vienmēr lasu grāmatas no beigām, lai zinātu, vai tās ir labas. Tā nesen izlasīju Astrīdas Lindgrēnes “Mio, manu Mio”. Man ļoti patīk nodarbības kopā ar Zumzumu, un arī pašai mājās ir divi suņi.”

“Sudraba ZIRG’s” – lai neviens neuzmin!

Gustavs Māziņš un Zane Kristiana Šteimaka ir divi no EIFL finansētā projekta “Lasi un tev sekos” aktīvistiem, kuri bibliotēkā palikuši arī pēc tā no­slēguma un aktīvi darbojas katru sestdienu, piedāvājot gan apmācības bibliotēku tehnoloģijās un rīkojot interesantus pasākumus vienaudžiem, gan uzturot VIB Jaunatnes organizācijas (VIBJO) kanālu vietnē “youtube”. Lai varētu rīkot projektus, izveidojuši organizāciju, kuras nosaukums – VIBJO “Sudraba ZIRG’s” – nav atsauce uz Raini, ja nu vienīgi postmoderni ironiskā formā: ZIRG ir Zane, Ieva, Ričards un Gustavs, organizācijas dibinātāji, bet viss pārējais – “tāpēc, ka parasti zirgs ir no zelta”, paskaidro Gustavs.

Jaunieši ir patiešām aizrāvušies, atraduši bibliotēkā vietu savu prasmju lietojumam. Bibliotēkas darbinieki viņus uztver kā kolēģus, un vienīgās raizes – vai organizācija turpinās darboties, kad Zane un Gustavs beigs skolu. Tiesa, jau tagad VIBJO mājaslapā redzams – oriģinālajam četriniekam pievienojušies arī citi, kurus aizrauj viņu darbošanās.

Grāmatas angļu valodā vieglāk pieejamas

Ar dzejnieku Māri Salēju tikās Valmieras Pār­gaujas ģimnāzijas 10.c klase kopā ar skolotāju Sandru Krūzi. Jaunieši ar interesi klausījās dzejoļus un atdzejojumus un labprāt iesaistījās arī diskusijā par lasīšanu un literatūru kopumā. Saruna ar jauniešiem atklāja – daudzi labprāt izvēlas lasīt grāmatas angļu, nevis latviešu valodā, jo tās ir pieejamākas, turklāt nav jāgaida, kamēr tiks iztulkotas un vai vispār tiks iztulkotas, jo nereti Latvijas izdevniecības iztulko tikai pirmo vai pāris pirmās grāmatas sērijā un no pārējām atsakās. Tā gadījies arī ar Māra Salēja tulkoto poļu rakstnieka Andžeja Sapkovska fantasy darbu “Pēdējā vēlēšanās”, kas ir tikai neliela daļa no cikla par ragani Geraltu. Loģiskāk uzreiz lasīt angliski. Turklāt lasīšana svešvalodā uzlabo valodas prasmes, teica jaunieši, un grāmatas angļu valodā vieglāk pieejamas e-grāmatu formātā. Jāsaka, par tehnoloģijām domas dalījās – atzīstot, ka e-grāmata lietošanā ērtāka, daudzi norādīja, ka mācību dēļ tik garas stundas nākas pavadīt pie datora, ka grāmatas labprātāk lasot papīra formātā.

Lasa kopā ar suni

Valmieras Integrētā bibliotēka jau vairākus gadus piedāvā neparastu lasītprasmes uzlabošanas projektu – lasīšanu kopā ar īpaši apmācītu ņūfaundlenda sugas suni. “Jau piecus gadus sadarbojamies ar kinoloģi, kanisterapijas speciālisti Ingūnu Tihomirovu,” stāsta VIB galvenā bibliotekāre Līga Bujane. Suņi ir īpaši apmācīti, katru gadu iziet speciālas pārbaudes, viņu galvenais uzdevums – būt pilnīgi mierīgiem, nereaģēt uz straujām kustībām un trokšņiem. Suns mierīgi klausās, un bērnam zūd stress par iespējamām kļūdām, turklāt nodarbības noslēgumā mīlulis arī jāizved pastaigā un jāpabaro. Tādējādi mazie lasītāji var arī pārbaudīt, cik stipra ir viņu vēlme pēc sava mājdzīvnieka, stāsta Līga Bujane.

Zumzuma ir jau otrais Ingūnas Tihomirovas suns, ar ko sadarbojas VIB, pirms viņas uz bibliotēku nāca Dūda, kurai tagad jau vienpadsmit gadu. Un, tā kā arī Zumīte, kā viņu mīļi sauc bibliotēkā, jau sasniegusi deviņu gadu vecumu, kanisterapijai un darbam ar bērniem tiek apmācīta pavisam jauna ņūfaundlenda šķirnes suņu meitene Pepija. Savukārt Līga Bujane, organizējot nodarbības, tik ļoti aizrāvusies ar šo jomu, ka izgājusi īpašu apmācības kursu un kļuvusi par kanisterapijas brīvprātīgo.
Uzziņa

Visvairāk lasītās oriģinālprozas grāmatas Valmieras bibliotēkā 2016. gadā.

Pieaugušajiem:

Māra Zālīte, “Pieci pirksti”

Gundars Ignats, “Pārbaudes laiks”

Skaidrīte Gailīte, “Neredzamo važu gūstā”.

Bērniem:

Inese Zandere, “Lupatiņu rīts”

Leons Briedis, “Saputrotā putra”

Juris Zvirgzdiņš, “Lauvas rūciens”.

 

 

 

Atslēgas vārdi

+ Integratīva pieeja: bērnus un jauniešus var ieinteresēt par grāmatām, izmantojot citas kultūras jomas, tostarp popkultūru.

+ Novērtēt e-vidi: īpaši pusaudžus vieglāk sasniegt digitālā vidē, tādēļ VIB arvien lielāku uzmanību pievērš e-grāmatām.

+ Svarīgs konteksts: tā kā bērniem ir grūti uztvert 19. gadsimta dzīves reālijas, šī laika literatūru izprast jāpalīdz, skaidrojot kontekstu, kurā darbi tapuši.

 

LA.lv