Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
23. februāris, 2017
Drukāt

Pie literatūras – caur filmām, teātri un datorspēlēm

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Lasītbrīdis pilnīgi visiem
Līdz ar 2017. gada sākumu “Latvijas Avīzes” kultūras pielikums “Kultūrzīmes” sāka jaunu rakstu ciklu “Kultūrzīmju” literatūras klubs””, kura ietvarā apmeklēsim lielas un mazas bibliotēkas visos novados, iepazīstot to darbu un Latvijas lasītāju gaumi un aktivitāti.

Otrais brauciens februārī veda uz Valmieras Integrēto bibliotēku (VIB), kas dibināta 2007. gadā – rudenī šeit varēs svinēt desmit intensīva darba gadus jaunos apstākļos. Bibliotēka gan Valmierā pastāvējusi nesalīdzināmi senāk, taču tāda, kurā apvienoti gan pilsētas, gan augstskolas bibliotēkas resursi, Latvijā ir vienīgā. Turklāt VIB darbojas pašiem sava jauniešu organizācija, kas izveidojusi savu “youtube” kanālu un iesaista lasīšanā vienaudžus, bet ik ceturtdienu mazos lasītājus uz lasīšanas nodarbību gaida mīlīgā ņūfaundlenda šķirnes sune Zumzuma – viena no pirmajiem kanisterapijas suņiem Latvijā, kas iesaistās lasīšanas veicināšanas programmā. Tādējādi grūti iedomājama labāka izvēle otrajai sarunai, par kuras tēmu kļuva Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju (BJŽ), kā arī jauniešu lasītprasme un lasītvēlme kopumā.

“KZ” viesošanās reizē ar bibliotēkas darbinieču atbalstu izveidojās visai reprezentabls apaļais galds, kurā bija pārstāvēta izglītības sistēma no sākumskolas līdz pat augstskolai, paši aktīvie jaunieši – Valmieras jauniešu organizācija “Sudraba ZIRG’s”, Rakstniecības un mūzikas muzeja pētnieks un dzejnieks Māris Salējs, kā arī VIB speciālistes.


Pārgaujas Sākumskolas direktors Viktors Litaunieks, kurš pats ir aktīvs VIB lietotājs, stāsta, ka skolotājas jau no bērnu skolas gaitu paša sākuma dažnedažādi motivē bērnus lasīt. “Lasa ābolus grozā, velk vilcieniņus, būvē mājiņas, lai tikai bērni uzskatāmi redzētu grāmatas katru dienu, nākot uz klasi. Darbojamies BJŽ, notiek arī skolas konkursi – čaklākais lasītājs ik pusgadu saņem medaļas. Un tad vēl pie klases durvīm liekams diploms “Lasošākā klase” – ja kāds to ieguvis, tad cenšas arī saglabāt un noturēt,” stāsta V. Litaunieks. Tāpat skolā ieviests lasītbrīdis – aptuveni 20 minūtes, kad pilnīgi visi, gan skolotāji un darbinieki, gan bērni, lasa līdzpaņemtās grāmatas.

Bibliotēkas darbinieces zina stāstīt – grāmatas, ko bērni bibliotēkā pieprasa, ļoti atkarīgas no medijiem, pārsvarā kino un televīzijas. “Ja bērns noskatīsies filmu “Ledus sirds”, tad noteikti šo grāmatu daudzi arī bibliotēkā pieprasīs,” teic VIB Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa. Tas īpaši attiecoties uz pašiem mazākajiem. Jau ap gadiem desmit vienpa­dsmit stafeti pārņem sērijas “Grega dienasgrāmata” tēli un notikumi. VIB galvenā bibliotekāre Lolita Dreimane piebilst – Valmieras bērni labprāt iesaistās BJŽ, mācās izvērtēt lasāmvielu. Skolotāji cenšas iekļaut kolekcijas grāmatas ieteicamās literatūras sarakstos un šogad starp visvairāk lasītām grāmatām ir Ineses Zanderes “Lupatiņu rīts”, Jura Zvirgzdiņa “Lauvas rūciens”.

Valmieras 5. vidusskolas 9. klases audzēknis Gustavs Māziņš piekrīt – kā daudzi pusaudži, arī viņš lasīšanā ieinteresēts ar “Grega dienasgrāmatu”, kura šķitusi uzrakstīta interesantā, vieglā valodā. Savukārt Gustava vienaudzei Zanei Kristianai Šteimakai – Valmieras Viestura vidusskolas 10. klases audzēknei – par izšķirošo grūdienu deviņu gadu vecumā kalpojusi vēl padomju laikā iznākusī čehu rakstnieka Ondržeja Sekora grāmata “Skudras nepadodas”.

 

Visi – sociālajos tīklos

Pārgaujas ģimnāzijas latviešu valodas latviešu valodas un literatūras skolotājs Māris Bušmanis pārliecinājies, ka audzēkņus ieinteresēt par grāmatām un lasīšanu visvieglāk ir netieši, caur citām kultūras un dzīves jomām – teātri, kino, operu. Ja gadās pašam ko interesantu izlasīt vai noskatīties, ar to viņš dalās sociālajos tīklos, un liels esot prieks, kad skolēni atbild, ka šo grāmatu vai filmu pamanījuši arī paši.

Multimediālai un multidisciplinārai pieejai lasītprasmes veicināšanā piekrīt arī Vidzemes Augstskolas pasniedzējs Andris Klepers, norādot – augstskolā, īpaši projektu prezentācijās, ļoti labi var redzēt, kuri jaunieši lasa, kuri – ne. Pirmajiem ir daudz plašāks vārdu krājums, vieglāk izvēlēties situācijai piemērotus sinonīmus, pārliecinoši prezentēt savu pētījumu. Arī Māris Salējs, kurš patlaban strādā pie Eduardam Veidenbaumam veltītas izstādes, uzsvēra – vislabāk apmeklētas Rakstniecības un mūzikas muzejā bijušas izstādes, kurās izdevies rakstnieka personību un daiļradi parādīt maksimāli daudzpusīgi, tostarp caur kino un mūzikas valodu. Ne velti topošajai pastāvīgajai ekspozīcijai, kuru varēsim novērtēt pēc muzeja atgriešanās rekonstruētajās telpās, dots nosaukums “Dziesma”.

Māris Bušmanis min vēl vienu svarīgu faktoru jauniešu lasītprasmē un lasītgribēšanā – vecāku, ģimenes ietekmi: “Divās literatūras stundās nevar iedot grāmatu mīlestību, tas atkarīgs no sadarbības ar klases audzinātāju un ļoti lielā mērā – no ģimenes. Liels prieks par jaunieti, kurš, Rīgā ievērojis Nacionālās operas ēku, teica – viņš ar ģimeni tur bijis uz izrādi.” Teiktajam piekrīt Viktors Litaunieks, sakot – nevar vecāki atnākt mājās, nosēsties pie televizora vai iegrimt telefonā un cerēt, ka bērns lasīs. “Tieši tādēļ mēs esam desmit gadus ļoti rūpīgi strādājuši pie tā, lai ģimenes nāktu uz bibliotēku kopā – rīkojam Ģimeņu rītus un visādi citādi cenšamies ieinteresēt un būt noderīgi,” teic bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.

Māri Kleperu uztrauc pēdējā laika tendence, kas labi redzama glancētajos interjera žurnālos: “Nereti mūsdienīgā mājoklī vispār nav vietas grāmatu plauktiem, labākajā gadījumā uz galdiņa nolikts “Kindle” lasītājs.” No otras puses, pasniedzējs arī atzīst – iespējams, nemaz nav nepieciešams, lai visiem mājās būtu visas grāmatas, tādējādi bibliotēkas loma nākotnē varētu kļūt arvien lielāka.

2014. gadā VIB risinājās pusaudžiem domāts projekts “Lasi un tev sekos” – to finansēja starptautiska organizācija EIFL, kas atbalsta dažādu pasaules valstu inovatīvus bibliotēku projektus saistībā ar modernu tehnoloģiju izmantošanu to darbā. Valmieras bibliotēkas reģionālā mācību centra vadītāja Olga Kronberga, kas pašlaik ir Latvijas publisko bibliotēku izmēģinājumprojekta “e-Grāmatu bibliotēka” aktīva darba grupas dalībniece, atzīmē: “Projektā jauniešiem “Lasi un tev sekos”, kas tieši saistīts ar lasīšanas paradumu maiņu, pētījām, kur paliek un kas interesē skolēnus tajā vecumā, kad vēlme lasīt tradicionāli krītas – ap gadiem divpadsmit trīspadsmit. Atklājām, ka viņi visi ir internetā, sociālajos tīklos.” Bet tuvākajā nākotnē vēl tiek domāts par īpašu plauktu jauniešiem tajā vecumā, kad bērnu grāmatas šķiet jau garlaicīgas, savukārt nosacīti pieaugušo grāmatu pasaulē orientēties sarežģīti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+