Dabā
Medības

Vai šogad medniekiem samazināts savilcēju skaits?0


Šogad piešķirts par 7000 vairāk stirnu licenču.
Šogad piešķirts par 7000 vairāk stirnu licenču.
Foto: Kate Šterna

“Šogad ir piešķirts daudz mazāk licenču. Kā lai klubi izpilda Latvijas valsts mežu prasības par postījumu novēršanu savās platībās, ja aļņu, staltbriežu, pat stirnu limiti ir divreiz mazāki nekā pērn?” šādu jautājumu kopš medību sezonas sākuma jau ir uzdevuši vairāki klubi dažādos Latvijas reģionos. Atsevišķas mednieku kopas vērsušās pie Valsts meža dienesta ar pretenziju vēstulēm, citu klubu vadītāji personīgi tikušies ar virsmežziņiem, lai noskaidrotu, kāpēc iedots 
mazāk savilcēju.

Šajā pavasarī VMD Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Gunārs Freimanis apbraukāja reģiona pilsētas, lai medniekiem stāstītu par medījamo dzīvnieku nomedīšanas dinamiku, limitu izpildi iepriekšējā sezonā, kā arī par to, kāpēc ir tik svarīgi pēc iespējas objektīvāk novērtēt esošās sugu populācijas, prasīt korektu atļauju skaitu un atbildīgi gatavot atskaites par nomedītajiem. Atbilstoši aprēķiniem par pagājušo sezonu katrā sugā pastāv izteiktas šķēres starp mednieku pieprasīto savilcēju skaitu un reāli nomedīto dzīvnieku daudzumu.

“Aplūkojot statistiku, rodas negatīvs iespaids, it kā mednieki netiek galā ar savu uzdevumu,” vienā no sanāksmēm uzsvēra Gunārs Freimanis un zīmīgi piebilda: “Risinājums ir viens – katras sezonas sākumā piešķirt mazāk licenču.” Savukārt vietās, kur ir konstatēti postījumi, kas ir galvenais populācijas stāvokļa indikators, varēšot izsniegt papildu atļaujas. “Protams, tas būtu darbietilpīgāks process gan medniekiem, gan mums, bet to izdarīt var. Acīmredzot tā arī būs jādara,” vēl pavasara sākumā sacīja VMD pārstāvis.

Vaicāts par to, cik tad īsti sarežģīti būs saņemt papildu savilcējus, Gunārs Freimanis paskaidro, ka zemes īpašniekam jākonstatē postījumi, kluba pārstāvjiem jāpārliecinās par sniegto informāciju, mednieku biedrības vadītājam jāraksta iesniegums par postījumiem, kur, kādā platībā un kādi dzīvnieki, pēc viņa domām, ir pie vainas. Iesniegums jānogādā uz mežniecību vai virsmežniecību, kas sagatavos limitu rīkojuma labojumu, un klubs varēs saņemt papildu licences. “Šāds mehānisms darbojas arī šobrīd. Papildu licences var saņemt visu pārnadžu medīšanai, tajā skaitā arī stirnām. Tādēļ nav nepieciešamības norādīt pārspīlētus ciparus esošās populācijas novērtējumā un pieprasīt pārmērīgi daudz licenču,” saka Dienvidkurzemes virsmežzinis.

Nenomedījāt? Būs mazāk savilcēju!

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atzīst, ka atsevišķās uzskaites vienībās stirnu un citu pārnadžu limiti patiešām ir samazināti, visticamāk, tieši tādēļ, ka mednieki nav izlietojuši visas piešķirtās licences. Tiesa gan, vērtējot situāciju caur populācijas apjoma prizmu tajās pašās platībās, nepieciešamības pēc samazinājuma neesot. “Tas, ka kādā uzskaites vienībā no iepriekšējā sezonā piešķirtajām atļaujām izlietotas divas trešdaļas, nav pietiekams pamatojums, lai samazinātu nomedīšanas apjomus šogad. Tas mehānisms ir tāds. Ja nav citu faktoru, piemēram, plēsēju ietekme vai informācija par bojāgājušajiem dzīvniekiem, nenomedīto eksemplāru skaits tiek tīri teorētiski pārnests uz nākamo medību sezonu. Platībās, kur kaut kas nav nomedīts, ir jābūt kādiem faktiem, kādai papildu motivācijai, kāpēc nenomedītais neiet plusā, bet, gluži otrādi, kalpo par iemeslu šogad piešķirto licenču skaita samazinājumam,” saka Valters Lūsis un piebilst: “Šajās konkrētajās platībās tādu nav.”

Viņš atklāj: “Ja paskatās uz visu Latviju kopumā, tad ir uzskaites vienības, kur visu briežveidīgo populācijas objektīvi ir samazinājušās. Taču tas ir zem desmit procentiem no visas platības. Vairumā uzskaites vienību arī nomedīšanas apjomi ir normas robežās – 30%, kas atbilst populācijas samazinājuma praksei. Neizmantotais licenču apjoms ir nebūtisks. Tikai trijās četrās uzskaites vienībās visā valstī neizlietoto atļauju ir ap 40% no piešķirtā un vairāk.”

VMD Medību daļas vadītājs uzsver: “Iespējams, tā atšķirība starp mednieku pieprasīto un izmantoto licenču skaitu atsevišķās uzskaites vienībās un reģionos kopumā neizskatās labi, taču šajās teritorijās vajadzēja šogad izmantojamo licenču skaitu atstāt vismaz pagājušā gada līmenī, jo kopumā valstī briežveidīgo populācijas palielinās. Šogad piešķirts par 7000 vairāk stirnu licenču, aļņu nomedīšanas apjoms pieaudzis par 500 eksemplāriem un staltbriežu par 3000. Mežacūku medībām VMD atvēlējis par 2000 licenču vairāk nekā pērn. No 449 uzskaites vienībām salīdzinājumā ar pagājušo gadu stirnu nomedīšanas apjoma samazinājums noteikts 37, staltbriežu – 39 un 65 uzskaites vienībās piešķirts mazāk aļņu savilcēju. Pārējās visās skaitļi ir auguši.”

Foto: Linda Dombrovska

Foto: Papildu licences var saņemt visu pārnadžu medīšanai, arī stirnām.

Objektīvi dati ir ļoti svarīgi

Mednieki uzskata, ka galvenais klupšanas akmens ir tieši limitēto medījamo dzīvnieku sadale. Ļoti daudzi klubi sūdzas, ka licenču ir par maz, un medību sezonas sākumā, gatavojot pieteikumu mežniecībai, drošības pēc prasa vairāk. Pēc VMD amatpersonu teiktā, tā arī veidojas šī paradoksālā situācija, kad mazo klubu 200 hektāros uzrādās piecas reizes vairāk dzīvnieku nekā 1000 hektāros lielajā. “Šī nedabiskā dzīvnieku blīvuma problēma, ko rāda mednieku iesniegtie dati, pirms gadiem mudināja VMD izveidot mehānismu – uzskaites vienības, kur platība nav mazāka par 10 000 hektāru. Tajos desmit tūkstošos hektāru mēs proporcionāli platībām un bonitātes tipam nosakām populācijas apjomu un sadalām limitus,” stāsta Gunārs Freimanis.

“Dzīvnieku skaits burtiskā nozīmē netiek aprēķināts. VMD vētī pagājušajā un aizpagājušajā gadā iesniegtos dzīvnieku uzskaites un nomedīšanas datus. Saskaņā ar tiem tiek vērtēts, kāds konkrētajās platībās varētu būt vienas vai citas sugas dzīvnieku skaits. Tas nav absolūtais cipars. Vienīgais absolūtais skaitlis ir nomedīto dzīvnieku daudzums, ko atskaitēs norāda klubu vadītāji un pēcāk savā darbā izmanto AS Latvijas valsts meži, privātie mežu īpašnieki, dažādas institūcijas, kā arī vides aktīvisti, kuri vērīgi seko mednieku būšanai,” skaidro inženieris medību jautājumos. “Balstoties uz dzīvnieku skaita koeficientiem konkrētā vietā un mednieku atskaitēm par licenču izlietojumu, VMD spriež par sugu dinamiku reģionos un valstī kopumā.”

“Objektīvu datu ieguvē ir ieinteresēti visi: gan mednieki, gan zemes un mežu īpašnieki, gan visa sabiedrība kopumā. Dienesta problēma ir kapacitātes trūkums. Agrāk, kad bija pusotra tūkstoša mežsargu, viss bija citādi. Viņi veica faktisko uzskaiti. Tagad, kad mums ir tikai 300 mežziņu, dzīvnieku skaitīšana dabā vairs nav iespējama. Tātad nomedīšanas limitu aprēķina viens no pamata elementiem ir mednieku iesniegtās atskaites par nomedītajiem. Balstoties uz šiem skaitļiem, VMD izsniedz licences katrai sugai, tādēļ korektu datu iesniegšana ir pašu mednieku interesēs,” situāciju skaidro VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Sadarbība uzskaites vienības ietvaros

Izglītojošajos semināros VMD amatpersonas aicināja mednieku klubus veidot sadarbības grupas uzskaites vienību robežās, jo tā būtu vieglāk izdalīt limitus un skats uz populāciju stāvokli būtu skaidrāks. “Par šo jautājumu varam runāt gari un plaši, taču tas mehānisms, tās grupas faktiski jau pastāv. Medību klubu apvienību veidošana ir pašu darbs, un to galvenais mērķis ir viņu interešu apvienošana. Mēs Valsts meža dienestā negrasāmies neko regulēt ar administratīvām metodēm, jo mēs neesam klubu līgumu partneri. Mēs varam vienīgi pateikt, kas der un kas neder, balstoties esošajos tiesību aktos. Ārējais stimuls apvienoties jau ir – pats medījamais dzīvnieks,” ar pārliecību norāda Gunārs Freimanis.

“Ja klubi nevar apvienoties vai nevar izlemt, kā medīt, ko tad VMD var ieteikt?” retoriski vaicā VMD pārstāvis, piebilstot, ka, “mūžīgo problēmu, kā apvienības ietvaros sadalīt licences, var risināt tā, kā to dara daudzi klubi, sadalot staltbriežu atļaujas – pēc saraksta uz riņķi, kamēr katrs mednieks nebūs nomedījis savu bulli. Parastā klubā, pat vislielākajā, katram medniekam nav savas buļļa licences. Tiek veidoti saraksti, vilktas strīpiņas, kam un par kādiem nopelniem šo atļauju piešķirs. Tad visi ir apmierināti un katrs cenšas izpildīt uzdoto uzdevumu un nepārkāpt noteikumus, lai nezaudētu savu kārtu. Kāda problēma ir septiņiem vai deviņiem kubiem, kas nereti ir kopējais biedrību skaits uzskaites vienības robežās, vai trīs četriem klubiem līguma ietvaros sanākt kopā un visu apspriest, izlemt un īstenot? Arī apvienošanās ar citā uzskaites vienībā esošu klubu problēmas neradītu, jo vienas uzskaites vienības licences var itin viegli apmainīt pret citas, blakus esošās vienības licencēm. Līdz ar to nav nekādu šķēršļu, lai veidotos apjomīgākas klubu apvienības ar lielām medību platībām, kur medību saimniecību var veidot sabalansēti un saprātīgi. Agri vai vēlu medniekiem nāksies atrast kompromisus, jo nekur Eiropā nav citādi.”

Medību atļaujas brīvi pieejamas tiem, kuri grib un prot


Pārnadžu licenču sadalīšana gandrīz vienmēr raisa emocijas un strīdus, taču tā ir arī atbildība. Gan Valsts meža dienesta, gan Latvijas valsts mežu priekšā. Divas frontes, un nevienā nav miera. No mednieku puses attieksme pret sugām arī bieži vien ir dažāda. Buļļu vienmēr ir par maz, bet āžu… Āži ļoti daudzos klubos paliek pāri uz rudeni un beigu beigās limits arī nav nomedīts. Kā to risināt?

Skaidrs, ka visi mednieki nav vienādi. Kāds šobrīd lādējas un domā: “Kas tās par muļķībām? Ja man ļautu, es medītu vienu pēc otra tos āžus!” Jā. Un cits saka, ka mežā āžu neesot. Tieši šo atšķirību dēļ Viens Klubs nolēma mainīt licenču sadalīšanas taktiku.

Mednieki ir izmēģinājuši dažādus variantus. Vienu gadu āžu licences tika sadalītas katram pa vienai, ja limits ļāva. Citu gadu pusi no limita izdalīja pa vienam savilcējam uz diviem medniekiem, atlikušo atstāja dzinējmedībām. Vēl citu gadu izsniedza pēc nomedīšanas fakta, bet katram pa vienam. Un vienmēr sezonas beigās palika pāri neizlietotas āžu licences, par kurām bija jāatskaitās.

Šogad kluba vadītājs pieņēmis savā ziņā drosmīgu lēmumu. Āžu licences pa piecām porcijā tiek atstātas medniekmājā. Sak: “Kurš māk un grib, lai brauc medīt!” Un rezultāts ir acīmredzams. Pirmās septiņas astoņas tika izlietotas vēl pirms Jāņiem. Un nav tā, ka izmedījušies ir tikai tie aktīvākie. Pazīstot savus jaunos kolēģus, arī pārējie kluba biedri, kuriem ne katru gadu bija vēlēšanās vai veiksme nomedīt āzi, sasparojušies un tur roku uz pulsa. Daži jau nomedījuši pa āzītim, bet citi aktīvi seko līdzi.

Pagaidām šķiet, ka šāda pieeja strādā lieliski un šogad diez vai paliks pāri daudz āžu medību atļauju.

Fakti


•2017./2018. gada medību sezonā piešķirta 38 731 stirnu nomedīšanas atļauja, bet nomedīti tikai 22 135 indivīdi.

•Aizpagājušajā medību sezonā piešķirta 7801 aļņu nomedīšanas atļauja, bet nomedīti 7052 aļņi.

•Pagājušā gada medību sezonā uzskaitītas 173 000 stirnas. Pirms teju desmit gadiem stirnu populācija tika novērtēta 240 204 indivīdu apjomā.

Šobrīd turpinās darbs pie VMD lietotnes izstrādes, kas nodrošinās operatīvu informācijas iesniegšanu un apriti par dzīvnieku uzskaiti, piešķirto atļauju apjomu, kā arī dos iespēju reģistrēt nomedītos.

Vairāk lasiet žurnālā Medības

LA.lv
GS
Gundega Skagale
Dabā
Latvijā izstrādāts depozīta automāts, kas darbojas ar mākslīgā intelekta palīdzību 1
16 stundas
GS
Gundega Skagale
Dabā
Kā šķirosim atkritumus? Iedzīvotāji rosina Saeimai pilnveidot iecerēto depozīta sistēmu
18 stundas
LA
LA.LV
Dabā
FOTO. Latvijas muitas kinologu komanda izcīna zelta medaļu sacensībās Krievijā
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Atklāj, ka Siguldas bērnudārzā ēdināšana notikusi nelegāli
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā
54 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Kreituse: Tiem, kas paši aiziet no darba, pabalsts jāmaksā vienu mēnesi
4 minūtes
VK
Valdis Krastiņš
Latvijā
Valdis Krastiņš: Lielbritānijā dzīvojošie tautieši, brauciet mājās!
21 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Atbalsta iniciatīvu par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem
1 stunda