Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
11. augusts, 2013
Drukāt

Vai sparģeļus var audzēt arī Latvijā?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

“Kaut kur lasīju par mazkaloriju sparģeļiem. Vai tie ir viengadīgi vai daudzgadīgi augi? Vai aug arī Latvijā? Kur ņemt stādus? Cik maksā?” 
Gunda B. Jelgavā

 

Virs un zem zemes

Sparģeļi ir daudzgadīgi liliju dzimtas augi, kam piemērotos augšanas un aprūpes apstākļos ražu var ievākt vismaz astoņus gadus. Visām šķirnēm ēdamā daļa – asni, kas attīstās agri pavasarī, satur maz kaloriju, bet bagātīgi – minerālvielas un vit­amīnus, tāpēc dārzeni ir iecienījuši diētu entuziasti. Jaunie dzinumi zaļajiem sparģeļiem (šķirnēm, kuras audzē virs zemes) izaug 12 – 20 cm gari, bet baltajiem sparģeļiem (ēdamā daļa atrodas zem augsnes) tos audzē vagās (līdzīgi kā kartupeļus), neļaujot asniem izlīst virs zemes, jo tad tie fotosintēzes procesā kļūst gaiši violeti, vēlāk zaļi.

Sparģeļi asnus sāk dzīt aprīļa beigās, maija sākumā. Apmēram nedēļu pirms Jāņiem ražu beidz ievākt. Tad ļauj asniem augt un uzkrāt barības vielas nākamajam gadam.

Baltie sparģeļi ir bagāti ar uzturvielām, kas nepieciešamas cilvēka organismam. Latvijā tiem nav ne senu, ne izkoptu ēšanas tradīciju, drīzāk sparģeļi daudziem vispār nav pazīstami, tāpēc šim dārzenim vajadzētu kļūt gan par mūsu dārza iemītnieku, gan ēdienkartes sastāvdaļu. Šī zaļā auga ēdamais baltais dzinums ir kalorijām visnabadzīgākais (pieskaitāms pie diētiskajiem produktiem), tomēr tam ir citas vērtības.

spargelji_010_VS

Pirms astoņiem gadiem

Latvijā baltos sparģeļus komerciāliem nolūkiem audzē tikai dažās saimniecībās. Apmēram pushektāru lielu stādījumu Bauskas novadā vecāku saimniecībā pašlaik apsaimnieko arī Zane un Jānis Eriņi.

– Pirms astoņiem gadiem iestādījām pirmās vagas ar stādiem, ko ievedām no Vācijas sparģeļu audzētavas. Ražu sākām vākt 2005. gadā, iegūstot apmēram 130 kilogramu. Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš bija pirmais, kurš atsaucās uz mūsu piedāvājumu.

Ražas apjomi ar katru gadu palielinās, tomēr nedēvējam sevi par sparģeļu lielaudzētājiem, tas mums vairāk ir kā hobijs. Gatavo produkciju ik gadu realizējam restorānos un kafejnīcās Rīgā.

Arī vairāki sparģeļu cienītāji pie mums iepērk jauno asnu ražu, – stāsta Zane Eriņa.

Pēc Eriņu novērojumiem audzēšanai mūsu klimatā ieteicamākas vidēji agrās balto sparģeļu šķirnes, piemēram, ‘Mondeo’ – vīrišķais hibrīds (audzētājam šī lieta ir svarīga, jo vīrišķajiem augiem asni ir labākas kvalitātes), ar stingriem dzinumiem, dod augstas ražas, ‘Schneewittchen’ – izturīga pret slimībām, vidēji ražīga, ‘Huchel’s Alpha’ – jauktais hibrīds, ar spēcīgiem dzinumiem, izturīgs pret slimībām. Laba zaļo sparģeļu šķirne ir ‘Prima­verde’ – ļoti agra, vīrišķais hibrīds, dod augstas ražas. Visas izveidotas Vācijā un Holandē, ir ziemcietīgas.

 

Kas der, kas – ne

Audzējot baltos sparģeļus, baušķenieki iesaka paātrināt ražas sākumu, stādījumus maija pirmajās dienās apsedzot ar melno plēvi (tad zeme ātrāk sasilst). Sparģeļi dzinumus sāk dzīt, ja augsnes temperatūra ir +15…+18 °C. Balto plēvi dažkārt klāj ražas ieguves periodā, ja ir ļoti karsts un zeme uzsilst virs +22 °C (paaugstināta temperatūra kaitē dzinumu kvalitātei). Šī plēve sausos pavasaros palīdz saglabāt augsnē mitrumu, kas arī ļoti nepieciešams labai sparģeļu ražai. Zaļo sparģeļu audzēšanā plēves segumus neizmanto.

– Audzēšanai Latvijā nav piemērotas agrās balto sparģeļu šķirnes, jo pie mums pavasaris iestājas vēlāk nekā citviet Eiropā.

Tāpat neder vēlās šķirnes, jo tām ražas periods iznāk īsāks. Sparģeļu sezona Latvijā sākas aprīļa beigās, bet Vācijā, Šveicē, Holandē – aprīļa sākumā.

Piemēram, Vācijā sparģeļu ražas noslēgums ir 24. jūnijā, un katrā ciemā, kur audzē šos dārzeņus, tie ir īpaši svētki, – skaidro audzētāja.

Šopavasar sparģeļu audzētāji baltos apakšzemes asnus vāca 8 nedēļas. Eiropā lielaudzētāji tos vāc katru dienu, bet Eriņi – katru trešo dienu, jo tas ir smags darbs – jaunie dzinumi ir jānogriež zem zemes (vagas iekšienē) un tad augam atkal jāuzber zemes kārta (20 – 30 cm). Viens baltā sparģeļa saknenis vienā reizē izdzen 3 – 5 asnus. Zaļie sparģeļu dzinumi jāgriež katru otro dienu, tiem no viena stāda vienlaikus spraucas 3 – 6 asni.

 

No sēklām ilgāk

Sparģeļu stādus var izaudzēt no sēklām, bet tas ir garš process, kamēr tiek līdz pirmajai ražai. Tomēr tie, kuri vēlas šādi tos pavairot, sēklas pie Eriņiem varēs iegādāties vēlu rudenī vai agri pavasarī.

Sparģeļu sēklas ir apaļas, ar biezu apvalku. Tās jāievāc rudenī un jāsēj (nav nepieciešams mērcēt) agri pavasarī (martā) kastītēs bagātinātā kūdras substrātā. Diedzējot +16 °C temperatūrā, sadīgst 1 – 2 nedēļās. Kad stādiņi paaugušies, aprīlī vai maija sākumā tos pārstāda dobē un tad ļauj trīs gadus augt, lai izveidojas spēcīga sakņu sistēma, kas 4. vai 5. gadā varēs dot pirmo sparģeļu ražu – jaunus spēcīgus dzinumus (ražošanas sākums atkarīgs no tā, cik silts ir pavasaris). Dēstus pārstāda aprīļa beigās vai maija sākumā vietā, kur tie varēs augt turpmākos 8 – 10 gadus.

Otrajā gadā pēc pārstādīšanas ražu var vākt apmēram 4 nedēļas, bet trešajā – 8 nedēļas.

Nākamgad aprīļa beigās un maija sākumā pie audzētājiem varēs nopirkt arī jau gatavus 2 – 3 gadīgus stādus jeb sakneņus, no kuriem ražu varēs iegūt jau otrajā gadā pēc iestādīšanas. Trīsgadīgu sparģeļu stādu cena ir 1,2 eiro, mazāku – 0,80 centi (minimālais daudzums – vismaz desmit stādu).

Balto sparģeļu dēstus Eriņi iesaka stādīt 20 – 30 cm dziļās vagās, kuras ražas sākuma periodā uzber augstākas (līdz 40 cm), stādus citu no cita liek 40 cm attālumā. Rindstarpu attālums ir 1,2 – 1,4 m. Zaļos sparģeļus stāda dobēs 20 – 30 cm dziļumā, vienu no otra apmēram 30 cm attālumā. Rindstarpu attālumam jābūt tādam, lai var brīvi piekļūt augam ražas ievākšanas periodā, tātad vismaz 50 – 70 cm.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+