Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
19. oktobris, 2017
Drukāt

Vai Starkovs pārkāps savam ego? (3)

foto: Juris Kalniņšfoto: Juris Kalniņš

Laikā, kad Latvijas futbola izlase piedzīvo pamatīgu regresu, ārpus sastāva paliek Latvijas čempionāta labākais uzbrucējs Artūrs Karašausks no “Liepāja/Mogo”. Pēdējās nedēļas laikā viņš nospēlējis ārkārtīgi spilgti, divās spēlēs guvis četrus vārtus palīdzot komandai triumfēt Latvijas kausā un turpināt cīņu par zeltu virslīgā. Vai valstsvienības galvenais treneris Starkovs saņemsies un piezvanīs viņam?

Abu konflikts aizsākās 2010. gadā, kad Starkovs trenēja 18 gadus veco talantu “Skonto” vienībā. To atzinis pats Karašausks, viens otram esot veltījuši skarbus vārdus. Uzbrucējam bija dotības ne tikai laukumā, bet arī nakts klubos. Ne velti pirms četriem gadiem Dainis Kazakevičs pat rīkojās tik kardināli, ka no U-21 izlases par ballēšanos padzina viņu un vēl trīs futbolistus.
Taču problemātisku futbolistu pasaulē nav mazums, ar tādiem jāprot strādāt. Tamazs Pertija to māk, iedevis Karašauskam absolūtu zaļo gaismu, var darīt ko grib, uzņemties iniciatīvu gan tad, kad situācija prasa, gan arī tad, kad tas ir lieki. Acīmredzot tieši šāda uzticība viņam ir vajadzīga, jo – ir rezultāts. Grūti spriest, vai citi treneri nav gribējuši vai varējuši atrast pieeju, bet Karašauskam izdodas atvērties tikai pie Pertijas. Viņš šosezon guvis veselu virkni svarīgus un ellišķīgi skaistus vārtus Latvijas čempionātā, kur ar desmit precīziem sitieniem dala rezultatīvākā spēlētāja godu, Latvijas kausā un UEFA Eiropas līgas kvalifikācijā.

No vienas puses skatoties izlasē to paveikt būtu daudz sarežģītāk, jo nekad nav tik daudz iespēju un tik lielas brīvības, vajag iekļauties sistēmā un melnu muti strādāt aizsardzībā. Bet no otras – kāds sausais atlikums ir no citiem uzbrucējiem? Maigi sakot nekāds dižais.

Karašausks gan pats iešāvis sev kājā publiski pasakot, ka pie Starkova nemaz īsti negribētu spēlēt, un vēl jau no pavasara tas žests ar zvanīšanu pēc vārtu gūšanas – jāpiekrīt vien trenerim, ka tādas ārišķības tikai attālina viņu no izsaukuma. Bet varbūt šajā situācijā tomēr abām pusēm kā pieaugušiem cilvēkiem vajadzētu izrunāties un atrast kopsaucēju – abiem tomēr ir viens mērķis, abi grib sasniegt rezultātu un abi varētu viens otram palīdzēt. Novembrī Latvijas izlasei būs pārbaudes spēle ar Kosovu, tā kā būs interesanti paskatīties, ko izdomās Starkovs – pārkāps savam ego vai tomēr ne. Līgums par izlases vadīšanu viņam ir līdz 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla beigām.

Karašauskam šobrīd ir 25 gadi, labākais futbolista vecums. Jācer, ka izdosies atrast savu klubu un treneri arī ārpus Latvijas kādā specīgākā čempionātā.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. NOSAUCIET KAUT VIENU TALANTU, KURAM NAV AMBĪCIJAS??? DOMĀJU, KA NEBŪS! SKARBUS VĀRDUS TAD VIENS OTRAM VELTĪJA ABI NEVIS TIKAI KARAŠAUSKS?!! BEZ TAM STARKOVAM BIJA JĀBŪT GUDRĀKAM, JO VIŅAM IR LIELĀKA DZĪVES PIEREDZE NEKĀ 18 GADUS VECAM JAUNEKLIM!!!!!!!! TICĒT VAR TIKAI NO PAŠA MUTES IZSKANOŠIEM VĀRDIEM NEVIS TIEM VĀRDIEM, KURI NĀK NO CITU CILVĒKU MUTES!?? MĒDZ BŪT LABAS UN SLIKTAS INTERPRETĀCIJAS…

  2. Ko tur daudz spriest. Starkovs ir pagaidu variants, kuram vispār nebūtu jāvada izlase. Protams, uzvara pār Andoru mazliet pavilks garumā šo nīkulību, jo LFF būs iemesls kādu laiku neko nemainīt, bet diez vai ilgi. Kad Petrovičs būs prom, Karašausks būs tur kur viņam jābūt – uzbrukumā.

    • Līdzīgi vecajai basketbola izlasei ar dzerstošajiem un demolējošajiiem kadriem…….?!! Tātad pietiek ar talantu un bez darba ētikas un pašdisciplīnas?!!

Draugiem Facebook Twitter Google+