Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. jūlijs, 2016
Drukāt

Vai Streļčenoks paliks? Partijas nesteidz atklāt (5)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Pašreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies šī gada novembrī. Tādēļ Ministru kabinetam jau tuvākajos mēnešos būs jāsāk kandidātu atlase, lai novembrī Saeima varētu nobalsot par kādu no valdības ieteiktajiem pretendentiem. Kaut arī J. Streļčenoks paudis gatavību turpināt biroja vadīšanu vēl vienu termiņu, pašlaik viņa izredzes ir nelielas.

No Saeimā pārstāvētajām frakcijām piesardzīgu atbalstu pašreizējam vadītājam pauž vienīgi Zaļo un zemnieku savienība. “Ja valdības rīkotajā konkursā viņš būs starp uzvarētājiem, tad es būtu gatavs viņu atbalstīt Saeimas balsojumā un domāju, ka mūsu frakcijas vairākums tāpat,” teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Lūgts vērtēt nemitīgās iekšējās domstarpības birojā, Brigmanis atbildēja, ka politiķiem tajā nevajadzētu iejaukties. “KNAB tomēr ir iestāde, kas pārbauda arī partiju finanses, un nebūtu korekti, ja mēs šādā gadījumā nostātos vienā vai otrā pusē. Ir tiesa, kur šādas domstarpības var atrisināt,” sprieda ZZS līderis.

Visnegatīvāk pret Streļčenoka iespējām turpināt darbu noskaņota “Vienotība”. Partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns KNAB biroja vadītāja līdzšinējo darbību vērtēja diezgan skeptiski. “Oficiāls balsojums frakcijā nav bijis, bet diskusijas gan notikušas un nekāda sajūsma par viņa darbību nav. No tā var secināt, ka atbalsta, visticamāk, nebūs,” teica Smiltēns. Viņaprāt, līdzšinējais vadītājs vainojams pie tā, ka birojs pastāvīgi atrodas iekšējo domstarpību stāvoklī. “Tas negatīvi atsaucas uz darba rezultātiem. Publiskajā telpā gan ik pa laikam parādās ziņas par kādiem aizturētajiem, bet trūkst sistēmiskas cīņas ar korupciju. Tādēļ atsevišķas nozares pašas sākušas ar to cīnīties, piemēram, iekšlietu jomā izveidots Iekšējās drošības birojs, kas faktiski dara arī KNAB darbu un veic to ļoti labi,” teica Smiltēns. Tomēr viņš atturējās atbildēt uz jautājumu, vai “Vienotībai” padomā jau ir kāds cits potenciālais KNAB vadītājs.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA) ieņēmusi nogaidošu pozīciju. Partijas līdz­priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ziņu aģentūrā LETA norādījis, ka nākamo KNAB vadītāju izvēlēsies komisija, kā to arī paredz procedūra, bet politiķi lems par atbalstu konkrētam kandidātam tikai pēc tam, kad komisija pabeigs darbu.

Gadījumos, kad koalīcija nespēj vienoties par kopīgu nostāju, izšķirošs kļūst opozīcijas viedoklis. Taču arī šajās frakcijās Streļčenokam nav izdevies gūt atbalstu. Lielākā opozīcijas frakcija “Saskaņa”, kā ierasts šādos brīžos, nesaka ne jā, ne nē, tomēr noprotams, ka ar pašreizējā biroja vadītāju nav īsti mierā. “Būtiski, lai KNAB valdītu disciplīna. Šajā iestādē pēc būtības nav pieļaujama pārmērīga demokrātija. Vadītājam jāspēj saturēt kopā šo “draudzīgo” kolektīvu un nepazaudēt profesionāļus!” teica “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.

Skeptisks ir arī “No sirds Latvijai” pārstāvis Ringolds Balodis, kurš pat bija rosinājis Saeimā veidot Korupcijas un valsts nozagšanas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Viņaprāt, KNAB Streļčenoka vadībā nodarbojas ar darbības imitāciju un knauzerību jeb sīku formālu pārkāpumu izmeklēšanu, ignorējot lielās problēmas.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Mārtiņš Bondars: “Man personīgi nav pieņemams birojā notiekošais. KNAB ilgstoši fokusējies uz iekšējām problēmām, un tas traucē veikt galvenos uzdevumus. Tas nav pareizi, un par to manā izpratnē būtu jāatbild iestādes vadītājam.”

Neskatoties uz politiķu kritiskajiem un izvairīgajiem vērtējumiem, atsevišķi avoti parlamentā spriež, ka Streļčenoka izredzes nav nemaz tik bēdīgas. “Valdošajām partijām un to lielajiem atbalstītājiem ir izdevīgs nespējīgs KNAB, kurš grimst iekšējos konfliktos. Tādēļ noderīgs ir tāds Streļčenoks, kurš šo melno darbu paveic viņu vietā,” sprieda kāds opozīcijas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms. Kā ziņots, Streļčenoks pagājušonedēļ pirms došanās atvaļinājumā nolēmis kārtējo reizi atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi. Tāpat KNAB priekšnieks izdevis rīkojumu, kas paredz izbeigt dienesta tiesiskās attiecības ar KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Juri Jurašu. Iespējams, no darba birojā atbrīvos arī Izmeklēšanas nodaļas vadītāju Lienīti Šikori un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka Juraša vietnieku Mārtiņu Lodi.

 

UZZIŅA

KNAB priekšsēdētāja atlase un iecelšana amatā

Saskaņā ar KNAB likumu biroja priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona par biroja priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Uz biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu, nosaka pretendentu pieteikšanās un atlases kārtību. Pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Biroja priekšnieka amata pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

 

Par biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:

1) ir Latvijas pilsonis ar nevainojamu reputāciju;

2) pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā;

4) nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas);

6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

8) nav un nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

9) nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks;

10) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Aizturēšanas bijušas, bet kaut kā tām sekojušas operatīvo darbinieku atlaišanas, un, ja lieta lielāka, kā patreiz ar dzelzceļa Magonu, tad atlaists lielāks pēc ranga – Jurašs. Izskatās, ka korumpantu aizstāvji vairs nekautrējas.

  2. Rīgas Cirkus šķībo sienu atstutēs, un atkal varēs uzstāties vismaz komedianti. Būs kā līdz šim.

  3. kurš var pateikt? Atbildēt

    kāds ir KNAB darbības sausais atlikums?

  4. Partijām nemākuļi noder, partijas var rīkoties, kā patīk. KLAUNS ir Streļčenoks, ne vadītājs!

  5. NOTEIKTI, KA JAU PALIKS UN TURPINĀS GRAUT KNAB!!! PARTIJAS KLUSĒ, JO VIŅŠ IR ĻOTI “IZDEVĪGS”
    DARBINIEKS!!! PĒC MANĀM DOMĀM TĀDS STĀVOKLIS KNABĀ IR IZDEVĪGS, JO LIELAJĀM ZIVĪM ŠIS NEMĀKULIS KLĀT NEĶERSIES UN NĀKOTNE NODROŠINĀTA DZĪVEI VIENĀ MIERĀ – BŪS ATLAISTI SPĒJĪGIE DARBINIEKI UN KO VĒL VAJAG????????? LAIME SMAIDA STREĻČENOKA IZSKATĀ…. UZ PRIEKŠU, BIEDRI!!!

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+