Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. janvāris, 2016
Drukāt

Vai sūdzēties ir vērts? Ir – lai vismaz noskaidrotu, kāpēc esi sodīts (3)

Ata Jansona fotomontāžaAta Jansona fotomontāža

Novietojot auto šādi apzīmētā stāvvietā, OBLIGĀTA ir apstāšanās laika fiksēšana, kuru veic pats auto vadītājs. Un atstāj norādi kontrolētājam redzamā vietā. Ja moderna laikrāža nav, rakstiet pats uz lapiņas. Noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības!

Kāda jēga sūdzēties, ja formāli esi vainīgs? Ar stiprinieku lauzties nav prāta darbs, māca tautas gudrība, valstij, pašvaldībai un priekšniekam vienmēr ir taisnība (arī tad, kad nav!). Un tomēr – mēģināts nav zaudēts. Lūk, arī konkrēts gadījums un dažas atziņas.

 

Konflikts

Neviens autobraucējs nav eņģelis, arī es pēc katra tukšā gada iekšēji jūtu, ka pienācis laiks kādu nieku ceļu policijai samaksāt. Kopš sodi kļuvuši skarbāki, cenšos lieki neaizrauties, jo īpaši ar atļautā ātruma pārsniegšanu. Taču nekad jau nezini, kur gadīsies paklupt. Visstulbāk, ja tas notiek uz līdzenas vietas…

Ar Rīgas pašvaldības pagājušā gada labāko policistu Retu Bolu iepazinos novembra beigās, pirms viņš vēl nebija nosaukts, apsveikts un medijos cildināts. Kad grasījos aizbraukt no legālas 20 minūšu autostāvvietas K. Valdemāra ielā, inspektors pieklauvēja pie loga un palūdza pagaidīt, kamēr uzrakstīšot administratīvo protokolu par to, ka neesmu uzrādījis apstāšanās laiku. Mani argumenti izrādījās graša vērti, pakļāvos liktenim, taču finālā saniknoja soda naudas summa – 30 eiro!

Lai atklātu konflikta būtību, atļaušos pilnībā citēt iesniegumu, ko elektroniskā vēstulē nosūtīju Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldei. Galvenokārt, kā mēdz teikt, tvaika nolaišanai.

“Lūdzu izteikt pateicību par principialitāti vai arī aizrādījumu par pārlieku centību inspektoram R. Bolam, kurš 25. novembrī sastādīja un personiski man izsniedza administratīvā pārkāpuma protokolu nr. …

Lietas būtība: uz minūtēm desmit biju novietojis automašīnu uz trotuāra stāvvietā K. Valdemāra ielā 79/81, kur atļauts uzkavēties 20 minūtes, taču nebiju uzrādījis apstāšanās laiku. Protams, tas ir pārkāpums. Ikdienā pārvietojos ar “Alfa Romeo” nr…, kur šādiem gadījumiem glabājas gan rūpnieciski izgatavots laika rādītājs, gan atrastos arī papīrs un rakstāmais. Diemžēl jau otro mēnesi periodiski izmantoju autoservisa maiņas mašīnu “Nissan” nr…, jo manējā ir remontā (cieta satiksmes negadījumā), un nebiju pievērsis uzmanību šādām sveša auto komplektācijas niansēm. Kad gatavojos jau aizbraukt no notikuma vietas, pat neienāca prātā, ka uzruna policijas auto skaļrunī ir adresēta man. Tad inspektors laipni pieklauvēja pie sānu loga un palūdza pagaidīt, kamēr uzrakstīšot protokolu. Paskaidrojumi nelīdzēja, sašutums arī ne, toties izdzirdēju fantastisku ieteikumu – man vajadzējis kaut vai ar pirkstu uzvilkt apstāšanās laiku uz mašīnas netīrajām durvīm…

Es saprotu, ka esmu noziedzies, taču dzirdēts, ka sodam jābūt samērīgam. Aptuveni trīs eiro minūtē – tā ir dārgākā stāvvieta, ko savā mūžā būšu izmantojis! Auto vadu kopš 1970. gada, mana biogrāfija CSDD datu bāzē, šķiet, ir nevainojama. Ar pašvaldības policiju ir bijušas darīšanas citā sakarā, allaž esmu sastapis izpratni un pretimnākšanu. Pieļauju, ka šis gadījums pārvaldē ir vismaz apspriešanas vērts. Uz soda pārskatīšanu īpaši neceru, tagad mana auto ieilgušais remonts vienkārši kļūst par 30 eiro dārgāks, tāpēc ar patiesu interesi gaidīšu atbildīgās amatpersonas komentāru, ja pagodināsiet mani ar elektronisku atbildi.”

 

Apsūdzība

Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē, cik noprotams, ir perfekta kārtība: pat šāds drusku rotaļīgs iesniegums uztverts kā reāla sūdzība, mana administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanā pieņemts jauns lēmums, ko parakstījis pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Edgars Rudzītis, un dokuments uz trim lappusēm jeb divām papīra lapām, kuras caurauklojusi un apzīmogojusi pārvaldes lietvedības galvenā inspektore S. Lūse, noteiktajā termiņā vēl gada nogalē ierakstītā vēstulē izsūtīts incidenta vaininiekam, kurš tekstā kļuvis par Pieteicēju iepretim Pārvaldei.

Lēmuma konstatējošā daļa aizņem 9/10 satura, tas ir profesionālu juristu teksts, kuru pilnībā citēt būtu riskanti, lai nenogurdinātu un neaizbaidītu šā raksta lasītājus. Ja voluntāri atmet daudzās atsauces uz MK noteikumiem, likumiem un kodeksiem, starp rindām izkristalizējas dažas būtiskas atziņas.

Pirmkārt, šoferis neapšaubāmi ir vainīgs, jo viņam šādā vietā, kur ir šāda ceļa zīme un papildzīme, “automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā”. Tātad der gan rūpnieciski izgatavots rādītājs, gan, piemēram, veikala čeks, kuram otrā pusē pašrocīgi uzrakstīta tā stunda un brīdis. Auto netīrās durvis diezin vai ir droši šim nolūkam izmantot: kārtības labad tās acīmredzot vispirms būtu jāizņem, mēģinot tad zem vējstikla uz priekšējā paneļa iegrozīt…

Otrkārt, inspektoram R. Bolam ir pilnīga taisnība, viņš notikuma vietā ir savācis un procesuālā formā nostiprinājis pierādījumus (fotogrāfijas), ka attiecīgās informācijas nav, ka vadītājs notikuma vietā neatrodas, ka nenotiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana vai kravas iekraušana vai izkraušana un tas nemaldīgi apliecina, ka transportlīdzeklis ir nepareizi novietots stāvvietā!

Treškārt, par šādu pārkāpumu ir tikai viens sods – 30 eiro – un ne centa mazāk vai vairāk! Izrādās, piemērotā panta attiecīgā daļa ir imperatīva tiesību norma, kas paredz konkrēta satura lēmumu, ja tā pieņemšanai iestājušies attiecīgie priekšnoteikumi. “Ja reiz likumdevējs expressis verbis izteicis savu gribu, ne iestāde, ne tiesa nevar to ignorēt” – tas izrietot no Sa­tversmes tiesas 2007. gada 28. februāra lēmuma “Par tiesvedības izbeigšanu”.

Tātad viss skaidrs? Bet teksts vēl tikai pusē!

 

Izvērtēšana

Tālāk kļūst interesantāk. Šķiet, pie darba beidzot ķēries arī Pieteicēja advokāts, kas velk no piedurknes savus trumpjus. Redziet, dāmas un kungi, ja izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, visu to jezgu var pat nesākt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Par laimi, ir arī konkrēti nozīmīguma kritēriji. Ceļu satiksmē par maznozīmīgu var atzīt administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais sods nepārsniedz 40 eiro. Tātad šis teorētiski ir atbilstošs gadījums, jo nav radīti arī draudi citiem satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Tas – pirmkārt. Otrkārt, pārkāpēju ikreiz nebūt nav nepieciešams sodīt, pietiek ar audzināšanu, un šim nolūkam noder mutvārdu aizrādījums kā preventīvs līdzeklis, lai vainīgais saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk tā vairs nedarītu. Viedi vārdi, kas esot atrodami kādā lietā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 12. februāra spriedumā!

Protams, izvērtēšana allaž ir subjektīva. Ir standarta situācijas, kad policijas inspektors anonīmam šoferim aizsprauž ieplēvoto protokolu aiz vējstikla tīrītāja, jo viņam vienkārši nav, kam morāli nolasīt, un tad policistam nudien neko nevar pārmest. Bet te pēkšņi uzrodas tēvocītis, kurš īsti pat nejūtas vainīgs un beigās iekarsis dod pretim, sak, dēls, ko tu dari! Skaidrs, ka tā ir pavisam cita situācija, kuras izvērtēšana pārvaldē pēcāk, iespējams, ir prasījusi tikai dažas minūtes. Kā balzams dvēselei seko atzinums, ka “ņemot vērā administratīvā pārkāpuma būtību, Pieteicēja argumentus, attieksmi pret izdarīto pārkāpumu un citus apstākļus (auto stāvvietā bijis novietots īslaicīgi!)”, Centra pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs E. Rudzītis ir nolēmis:

inspektora R. Bola pieņemto lēmumu atcelt un lietu izbeigt;

autovadītājam par administratīvo pārkāpumu izteikt mutvārdu aizrādījumu.

Ir piedāvāta iespēja arī šo lēmumu pārsūdzēt tiesā, ko noraidu uzreiz: mutvārdu aizrādījums taču ir vairāk audzinošs nekā 30 eiro soda nauda!

 

Atziņas

Rūpnieciski izgatavots laika rādītājs maksā tikai pāris eiro, bet ļauj izvairīties no desmitreiz dārgākām nepatikšanām. Mašīnā tas allaž ir pie rokas, turklāt lietošanā paver arī saprātīgas improvizācijas iespējas. Papīrs un pildspalva – papildu neērtības.

Sūdzēties allaž ir vērts, lai vismaz noskaidrotu, kāpēc anonīmi esi sodīts tā, nevis citādi, un vai vispār esi tik ļoti vainīgs. Arī “Rīgas satiksmes”, “Europark” un citās maksas autostāvvietās ir iespējamas situācijas, kad jūties kā idiots. Pat lielveikalos nav ieteicams kavēties, ja neesi drošs, ka atvēlētā brīvstunda vēl nav pagājusi!

Soda naudas, ko stāvvietās izraksta transportlīdzekļu īpašniekiem, kļūst aizvien lielākas un nesaprotamākas. Pretī varam likt ne tikai nevainojamu uzvedību, bet arī radošu izdomu. Piemēram, zem vējstikla atstāt zīmīti “Aizgāju mainīt naudu!”.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Esmu dzirdējis, ka savējiem šo sodu neliek, vajag tikai uz priekšējā paneļa atstāt kaut kādu savējo zīmi?

  2. turklāt lietošanā paver arī saprātīgas improvizācijas iespējas……..tas ir kā…uzlikt 5 min.pa virsu ????apzināti maldināt amatpersonu….līdz cik gadiem par to dod ????

  3. varbūt – zīmīti “Aizgāju mainīt naudu soda samaksāšanai !”

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+