Rolands Repša: Latvieši savā zemē var kļūt par minoritāti ap 2060.gadu 7
Autors: Rolands Repša, Augstākās Padomes deputāts, kas balsoja par Latvijas neatkarību
Latvieši šobrīd ir 62% no Latvijas 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Nav grūti izrēķināt, ka, turpinoties zemajai dzimstībai un līdzšinējiem aizbraukšanas tempiem uz citām valstīm (ap 5–10 tūkstoši cilvēku gadā) un aizbraucēju vietā ierodoties viesstrādniekiem pamatā no valstīm ārpus ES (aptuveni 1–3 tūkstoši gadā), latvieši savā zemē var kļūt par minoritāti ap 2060. gadu.
Līdzīgi pamatnācijas vairākuma zaudēšanas scenāriji tiek prognozēti arī citās ES valstīs ar lielu imigrantu pieplūdumu pēdējos gados, piemēram, Vācijā, kur tagad 25% iedzīvotāju ir ar imigrācijas saknēm. Jāatgādina, ka šādu iespējamību mēs jau gandrīz piedzīvojām Padomju Savienības laikos, kad no pagājušā gadsimta vidus līdz 90. gadiem imigrācijas dēļ latviešu īpatsvars nokritās zem 55%. Pārdomām vēl pāris piemēri.
No Luksemburgas 600 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk par pusi ir etniskie luksemburgieši.
Lielu daļu iedzīvotāju (ap 20%) veido portugāļi, kas te ieradās celtniecības buma laikā. Portugāļu kopiena ir visai noslēgta un vietējo valodu nemācās. Pārējie iedzīvotāji ir franči un daudzu citu Eiropas nāciju pārstāvji. Neizskatās, ka paši luksemburgieši par šo situāciju uztrauktos.
Žans Klods Junkers, kādreizējais Luksemburgas premjerministrs, nupat, atvadoties no Eiropas Komisijas prezidenta amata, savu runu Eiropas Parlamentā noslēdza ar, manuprāt, ļoti spīvu frāzi – “Cīnieties par Eiropu un pret stulbo nacionālismu!” Kaut arī politiskā kontrolpakete valstī joprojām ir etnisko luksemburgiešu rokās (un vairākums parlamentā), nav skaidrs, kāda varētu būt šīs nelielās nācijas nākotne.
Te jāņem vērā, ka bagātajos Rietumos nauda un labklājība sāk prevalēt pār abstraktām nacionālajām idejām, ko spilgti izgaismoja Junkera asā atvadu frāze.
Maurīcijas salā netālu no Āfrikas krastiem ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, no kuriem divas trešdaļas ir indieši, pakistāņi un bengāļi, kas te ieradās kā darbaspēks 19. gadsimtā, kad briti kolonizēja Indiju. Tagad kādreizējo imigrantu strādnieku pēctečiem pieder visa politiskā un ekonomiskā vara valstī un vietējie pamatiedzīvotāji kā minoritāte vairs nespēj būtiski ietekmēt savas nelielās nācijas likteni.
Vai šie piemēri neizraisa kādas nelabas aizdomas Latvijas un latviešu sakarā?
Iedomāsimies, kādas varētu būt tālākās nākotnes sekas, ja imigrācijas politikā viss notiks tāpat kā līdz šim un aizbraukušo latviešu vietā ieradīsies, piemēram, ukraiņi, indieši un daudzi citi no ārpus ES valstīm, kuriem Latvija būs kā vārti uz Eiropu un kuri noteikti centīsies apgādāties ar Latvijas pilsoņu pasēm. Pesimistiskā variantā var prognozēt, ka, zaudējot skaitlisko nacionālo vairākumu, latvieši zaudēs arī politisko kontrolpaketi valstī (latviešu partijas būs mazākumā Saeimā).
Šobrīd neiespējami pateikt, kad tas varētu notikt, bet droši vien tagad dzimušie latviešu bērni to var pieredzēt savas dzīves laikā.
Vai šajos iedomātajos apstākļos 2118. gada 18. novembrī vēl turpinās pastāvēt Latvijas valsts? Pieļauju, ka jā, tomēr globalizācijas un citu tektonisku ģeopolitisko notikumu ietekmē stipri izmainītā veidā. Pieļauju, ka šai nākotnes Latvijai un tajā dzīvojošiem cilvēkiem joprojām būs interesanti atzīmēt 18. novembri un godināt latviešu izcelsmes cilvēkus, kuru priekšteči pirms divsimt gadiem dibināja Latvijas valsti. Bet tas diemžēl būs jau tāds Brīvdabas muzeja variants.
Domāju, ka absolūti lielākā daļa latviešu kategoriski noraida iepriekš aprakstīto scenāriju un nevēlas, lai tas realizētos.
Tādā gadījumā vajag spert pretsoļus, kas reāli būtu mūsu spēkos. Piemēram, mēs varam pārtraukt naturalizāciju – tas ir, ka par Latvijas pilsoni var kļūt, tikai piedzimstot no abiem vecākiem Latvijas pilsoņiem, protams, paredzot arī izņēmuma gadījumus (nopelni Latvijas labā, uzaicinātie speciālisti, sportisti), kurus izvērtētu Ministru kabinets. Minētie ierobežojumi neattiektos uz tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir Latvijas nepilsoņi.
Šādas Pilsonības likuma izmaiņas vismaz daļēji noņemtu latviešu bažas par savas nacionālās identitātes zaudēšanu globālo procesu (imigrācijas) ietekmē.
Ja ekonomika prasītu piesaistīt viesstrādniekus, tos varētu ielaist valstī, neapdraudot nākotnē Latvijas valsts un nācijas pastāvēšanu. Šajā sakarībā mazliet eksotisks un tomēr reāls piemērs ir Apvienotie Arābu Emirāti, kur vietējie 1,4 miljoni pilsoņu ir tikai apmēram 15% no visu valstī dzīvojošo skaita. Pārējie ir viesstrādnieki pamatā no Āzijas, kuriem nav cerību jelkad kļūt par Apvienoto Arābu Emirātu pilsoņiem.
Bet izskatās, ka gan pilsoņiem, gan viesstrādniekiem šī situācija ir pieņemama. Valsts zeļ un plaukst, dzīves līmenis pilsoņiem ir viens no visaugstākajiem pasaulē, tie pilnībā kontrolē savu valsti, savukārt viesstrādnieki saņem algas, par kādām savās mītnes zemēs nevarētu pat sapņot.
