Egils Līcītis: Straujuma un Eiropas kungi. Vai tā ir mīlestība? 14
Un tagad par būtisko.
Esmu ļoti laimīgs sveikt Latvijas premjerministri. Šīs dienas kopā ar viņu bija mana belle epoque. Tā Briselē EK priekšsēdētājs Junkers. Lidmašīnā ar frau Straujumu pavadījām divas neaizmirstamas stundas. Tā Rīgā no nakts lidojuma vēl noreibušais Eiroparlamenta priekšsēdētājs Šulcs. Kamēr abi lielie vīri pūš un sten kā vērši, mūsu dāmas, jūtu terapeites, sirdslietu aģentūru speciālistes sačukstas, pamanījušas iekvēlojamies dzirksti, jūtu ķīmiju un Laimdotas acu dzīvīgumu savstarpējo simpātiju trīsstūrī. Vulgārāka žagatiņa iesauktos – vai tik pavecie rakari nav metuši aci uz mūsu meiteni, latviešu pienu un asinīm? Savedējas piezīmētu – vai te nav parotaļājies puisēns ar loku un šautrām, mazais, par Kupidonu iedēvētais dieviņš? Vai nav izlikti jauki slazdiņi divām sirdīm?
Laimdotai vienmēr piemītošo šarmu un eleganci nudien papildinājis svaigs fifīgums. Meitenīgs matu griezums, koķeta sasuka, melni liesmojošs tvīda kostīms ar pērļu aizdarītu perlamutra podziņu sauju – drānas vēl siltas no franču drēbnieka adatas un šuvekļa. Tā nav nekāda švammīga “mūsu Merkele”, bet uzplaukusī Baltijas princese, kura ģērbā harmonē ar Briseles kundziņu tumši neuzkrītošo iznesību tualetēs. Pat ar aklību sistais vērotu, ka te ir kas vairāk par koleģialitāti. Tas, kas ir, vēl nav karsts kā vasara. Tas ir tramīgs kā putns. Aizturiet elpu, neaizbaidiet. Briseles tikšanās biezoknī Laimdotas roka meklē un atrod Žana Kloda plaukstu. Tūlīt pāris pacelsies pirkstgalos un aizvirpuļos Latvijas prezidentūras atklāšanas lēnajā tango vai melanholiskajā valsī. Rīgā satikušies Laimdota un Martins – kā divi uz vientuļas salas, lidotāji naktī, neredzēdami apkārtējos. Martins smīdina, lai tikai izdzirdētu Laimdotas aizrautīgos smieklus, kas iztek kā strauti.
Fluīdi, vibrācijas, pulsācija. Sajūtas, ka esi man blakus, un es tev. Laimes mūzika – sirdspuksti un vieglas trīsas. Parīzē, Berlīnē, Romā gaida jūtu tulkojumu. Vai tikai dēka? Vai jau doti jāvārdi vai mīļi solījumi? Kāda būs šī “ezera sonāte”, kas liks eirokrātu vīriešiem jukt prātā un darīt visneticamākās lietas. Žans Klods madame L. atmiņu albumā ar amorspalvu ierakstījis “Dzīve ir ķirsis. Nāve ir kauliņš. Mīlestība ķiršu koks”. Kavaliera Šulca veltījums: “Viņas roka uz mana pleca ir mēness sāls vislaimīgākajam putnam uz astes.”
Bet Rīga ir neziņā, kam Laimdota ieķersies ciešāk elkonī? Kurš būs īstais sirdsāķītis? Seši mēneši eiroprezidentūras Briseles kampaņā šķietami būs izšķirošie premjeres dzīvē. Kungi liekas tuvībai piemēroti, nopietniem nodomiem lūkātāji, kam tā nav kārtējā aizraušanās ar kalendāra meiteni. Kaut dzīves rudenī, tomēr abi stalti kā ķēniņa dēli. Hm, vācietim sarkans deguns? Alkonauts? Stāsta, arī luksemburdzēnam kurvis ar vīna pudelēm pret vakaru esot tukšs. Negribētos tautumeitu atdot grādīgo dzērienu cienītājiem, kas izmantos mūs’ māsiņas sirsnību. Kungi, šardonē glāzīte būs jāpastumj malā – mēs, latviešu vīri, esam no Marsa un aizstāvēsim savu drostaliņu no Veneras. Laimdotas priekšā seši neaizmirstami mēneši kā mātei Eiropai. Kurš no diviem vēršiem nozags Eiropu!
