Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
3. augusts, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Vai tam visam būs pircējs? (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Vienam no autobūves celmlaužiem – Henrijam Fordam – piedēvē izteicienu: pircējs var iegādāties “Ford” auto jebkurā krāsā ar nosacījumu, ka tā ir melna… Ir periodi, kad politisko partiju piedāvājums Latvijā atgādina Forda aprakstīto situāciju – vai nu melnu, vai baltu. Savukārt tuvojoties Saeimas vēlēšanām, rodas iespaids, ka ne tikai varēs izvēlēties zaļus, violetus un brūnus auto, bet arī tādus ar dzeltenu jumtu un sarkanām durvīm. Kas tik mums te nepiesakās un nekārdina vēlētāju – politisko patērētāju… Tas viss ir apburoši un palīdz medijiem satura ražošanā, tomēr man vienmēr licies interesants jautājums – kā politiskā produkta ražotāji izprot pieprasījumu? Un tā nav triviāla problēma, kas risināma tik vienkārši kā – paskatīties, kādas krāsas auto tirgū piedāvā citi, un tad mēģināt uzjaukt atšķirīgu toni. Galu galā visādi var gadīties – piemēram, patērētājs vispār negrasās ielūkoties auto tirdzniecības salonā tuvāko gadu laikā, un tas, ka, teiksim, aptaujas liecina, ka septiņiem procentiem populācijas iet pie sirds sārtā krāsa, nenozīmē, ka šie septiņi procenti tādēļ pirks autiņus sārtā krāsā.

Manuprāt, politiskā piedāvājuma izstrādātāji objektīvi sirgst ar to pašu “atbalss” vai “burbuļa” situāciju, kādu bieži apraksta saistībā ar sociālajiem tīkliem: mēs veidojam priekšstatus par kaut ko, vadoties no puslīdz līdzīgi domājošu cilvēku reakcijām. Tas nav pārmetums, jo man ir tikpat apšaubāms priekšstats par līdzcilvēku prioritātēm un noskaņām ārpus mana “burbuļa”, cik kādas partijas veidotājiem vai vadītājiem. Tomēr principā politiskajiem ražotājiem vajadzētu ar šo problēmu kaut kā tikt galā, lai izvairītos no tā, ka viņu preci nepērk vai pērk nepietiekami.

Cik saprotu, problēma tiek risināta divos veidos. Pirmais. Ja tirgū dominē auto tumšos toņos, ir jāpiedāvā gaišie, pieņemot, ka tumšie ir jau viegli vai smagi apnikuši. Klasika: “mēs esam pret visu līdzšinējo”. Otrais. Tas izriet no pieļāvuma, ka nevar būt tā, ka nav vismaz 5 – 6% pircēju, kuriem patīk sārtā krāsa. Šo veidu jau minēju, norādot arī uz riskiem. Lai nodrošinātos pret tiem, var mēģināt laist tirgū auto ar sārtām durvīm, baltu jumtu un zaļām strīpām.

Ja iepriekš paustais izklausās pēc ironizēšanas, tā gluži nav – runa ir par to, ka mums ļoti pietrūkst kvalitatīvas socioloģijas. Kaut cik regulāri ir mēģinājumi nomērīt atbalstu partijām vai atsevišķām personām un institūcijām, toties samērā maz ir sabiedrības noskaņu analīzes. Tas, ka tik un tik procenti aptaujās pauž savu neapmierinātību ar dažādu varas atzaru darbu, var liecināt par neapmierinātību ar notiekošo, bet tie neko daudz nepasaka par to, kas sabiedrībai liekas izdarāms – turklāt nevis “vispār”, bet jautājumā norādot, ka runa ir par tuvākajiem, piemēram, pieciem gadiem. Lai labāk izprastu vēlētāju loģiku, būtu lietderīgi, manuprāt, šādos pētījumos piedāvāt izvēles, t. sk. ne visai tīkamas, jo ar tādām politika saskaras regulāri – “ja būtu jāizvēlas, ko darīt vispirms…”. Tas nav šī teksta mērķis un, kā saka, nav arī mana darīšana, tomēr šādus ieteikumus varētu uzskaitīt vēl daudzus. Principā mēs runājam par tehnoloģisku jautājumu – mazāk pūļu veltīt, simboliski izsakoties, sārtās krāsas fanu pulciņa stiprināšanai sociālajos tīklos, mazāk noņemties ar citu valstu politiskā mārketinga pieredzi, vairāk resursu izlietot līdzcilvēku domu izprašanai. Vēlētos arī uzsvērt, ka izprašana nenozīmē desmit minūšu sarunu ar potenciālo vēlētāju uz ielas vai benzīntankā – “man cilvēki saka, ka…”. Ar šādiem paviršiem iespaidiem politiskais autoražotājs un/vai tirgotājs sevi māna. Iedomāties, ka šādi var nolasīt cilvēku noskaņojumu, ir līdzvērtīgi tālejošu secinājumu izdarīšanai, lasot sociālos tīklus. Atvainojiet, ja tas skanēs sausi, bet ir nepieciešams pacietīgs, ja vēlaties, akadēmisks analīzes darbs.

Lai gan iespējams, ka viss ir vienkāršāk – pircējam svarīga ir ne tik daudz auto krāsa, cik tas, lai jau trīs mēnešus pēc iegādes to nav jāved remontēt (jālamājas par to, ka esi nobalsojis).

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Cik sociologus Latvijas augstskolas apdiplomee katru gadu?
    Vai tad tieshaam no taa bara nav ko atlasiit?
    :)?

  2. Pēterīts ar Miķeļīti Atbildēt

    Visi kā a…..s , noslienājušies danco pēc Vienotības, kura neko nav izdarījusi Latvijās labā , kā vien aizņēmusies un izdaļājusi miljardus pa labi un kreisi it īpaši vajadzīgiem ( arī žurnālistiem), kuri skribelē nejēdzības priekš Vienotības piecelšanas no miroņiem.Aizmirstot, ka visi atbalstīja Āboltiņu par frakcijas vadītāju. Āboli ( zirgu) tālu nekrīt no zirgāboliem. Zander, cik Tu pērkams , ka pat riebjas!

  3. Nav jāveic pat akadēmiska analīze, Latvijas vēlētājs ir vienkāršs kā telefona stabs. Arī “mašīnas krāsa” viņu ne visai uztrauc. Ar viņu ir kā Samsung Galaxy pircēju, tas pats draņķis, tikai jauna uzlīme {it kā “jauna” funkcija}. Un katras vēlēšanas uzdzen stabilu deja vu, kārtējā mesijas gaidīšanas cerība, bet beigās izrādās kārtējais politbiznesa projekts.

  4. “Lai gan iespējams, ka viss ir vienkāršāk – pircējam svarīga ir ne tik daudz auto krāsa, cik tas, lai jau trīs mēnešus pēc iegādes to nav jāved remontēt”

    Nevar būt. Spriežot pēc politiķu runām medijos galvenais ir apvienoties melnas krāsas auto ražotāju brālībā, jo patērētāju vairākums jau gadiem pārliecinoši izvēlas šo krāsu, tātad viss kas viņiem var būt svarīgi ir nepieļaut sarkano auto pārprodukciju un tālāk vai tas būs modelis T vai jauna, moderna mašīna ar elektodzinēju nevienu noteikti neinteresēs, tāpēc tiks kaut kas sameistarots ķep ļep no melnām un varbūt nedaudz sarkanām rezerves daļām un visi varēs brīnīties kāpēc pasākums nekustas uz priekšu, bet zimeļu robotbusi jau atkal uzvar sacensībās

  5. Nelaimi vēstoša parādība - Atbildēt

    Zanders, Dienu nogremdēja, tagad LA grimss.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+