Mobilā versija
Brīdinājums +12.4°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
28. februāris, 2017
Drukāt

Vai tautas deja ragaviņās aizvesta uz mežu? (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Deju lielkoncerts "Līdz varavīksnei tikt".

Pēc sabangojušām kaislībām ap deju lieluzvedumu jeb deju izrādi “Māras zeme” tās veidotājiem uzticēts turpināt darbu, bet vairāki jautājumi prasa plašāku skaidrojumu.

Kādas ir deju nozares attīstības tendences? Kāpēc dejojam skatuvisko deju un vai etnogrāfiskajai jeb nacionālajai dejai vieta vairs tikai danču klubos? Kādi ir deju lieluzvedumu ieguvumi un riski un kādas – “Māras zemes” līdzšinējās mācības?

Par to “Kultūrzīmju” diskusijā redakcijā pie apaļā galda domās dalījās Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes locekle, Dziesmu un deju svētku goda virsvadītāja Rita Spalva, Latvijas Nacionālā kultūras centra (turpmāk LNKC) deju nozares eksperte Maruta Alpa un deju nozares padomes locekle Zanda Mūrniece, horeogrāfs, viens no “Māras zemes” veidotājiem Jānis Ērglis, zinātniskās institūcijas “Biznesa kompetences centrs” pētnieks Ernests Spīčs, Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskais asistents, Valsts pētījumu programmas Habitus pētnieks Jānis Daugavietis, dejotāja, horeogrāfe, seno deju grupas “Laurus” vadītāja Silvija Zvejniece un dejotāja ar 50 gadu pieredzi, patlaban Garkalnes novada “Saimes” dalībniece Laila Baumane.

–Kā vērtējat faktu, ka uz iespēju veidot deju lieluzvedumu Daugavas stadionā 2018. gada svētkos šoreiz pretendēja tikai viena radošā komanda?

M. Alpa: – Negatīvi! Bet ielūkojoties Latvijas deju vēsturē, redzam, ka līderu tēma vijusies cauri visiem svētkiem. No I līdz V svētkiem līdere bija Milda Lasmane, no V līdz XII šo stafeti pārņēma Ingrīda Edīte Saulīte, sadarbībā ar Uldi Žagatu un citiem režisoriem, dažos svētkos viņa veidoja pat divas programmas. Un tad nāca manis minētās pārmaiņas 1998. gadā. Taču šī patiesi bija pirmā reize, kad pieteicās tikai viena radošā komanda. Tiesa, uz “Arēnas” koncerta radīšanu bija seši pretendenti. Arī ļoti interesants fakts. Tomēr es neskatos pesimistiski, jo pēc 2013. gada svētkiem starpsvētku posmā nevienu programmu nav veidojuši Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, svētki bijuši citu horeogrāfu rokās. Programmas veidojuši mūsu sarunā klātesošā Zanda Mūrniece, Iveta Pētersone–Lazdāne, Gints Baumanis, Gunta Skuja, Aija Āre… Mums ir talantīgi citi horeogrāfi arī no jaunās paaudzes.

R. Spalva: – Bet konkurences trūkuma cēlonis varbūt meklējams nolikumā, kur kā viens no kritērijiem minēta pieredze lieluzvedumu veidošanā. Vecums nevar būt priekšrocība! Otrkārt, nolikumā jāpaplašina uzdevumi. Mēs, kas bijām pieaicināti kā eksperti vērtēt lieluzveduma koncepciju, saņēmām vienu lapiņu ar koncepcijas izklāstu, un no tās nācās secināt – būs vai ne labs uzvedums. Tur nebija ne eventuālā repertuāra, ne pieaicināto komponistu vārdu un trūka daudz kā cita. Tikai koncepcijas izklāsts – tas ir pārāk maz prasīts. Šajos nolikumos jāieraksta, ko īsti gribam Deju svētkos redzēt. Piemēram, noteiktu skaitu tautas deju un atzītāko skatuves deju. Un tad lai radošās komandas ir tik laipnas un iekļauj šīs prasības savā konceptā!

M. Alpa: – Tas nebūtu pareizi! Tādā gadījumā LNKC kā rīkotājs noteiktu radošām personībām, kas viņām jādara!

E. Spīčs: – Kas maksā – šajā gadījumā LNKC – tas pasūta mūziku. Nolikumā noteikti var būt ierakstīts, ka jābūt tautas dejai un arī zināmā proporcijā starp skatuviskās dejas žanriem. Bet šoreiz bija sajūta kā tajā pasakā, ka tautas deja ielikta ragaviņās un kopā ar tautas tērpiem aizvesta uz mežu.

Pilnu diskusijas tekstu lasiet 28. februāra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. 100gade jau savā nosaukumā ietver tradīciju. Nu nav īstā vieta Lec, saulīte! vēl vienam variantam.

  2. Cik var ņemties? Varbūt pietiks? Nenoniecinu dižgarus, tieši otrādi, ļoti patīk tās dejas, bet paskatieties, kas bija Sūna un Žagata? Baumane? Viņi visi nāk no balettdejotāju aprindām un arī dejās ir ļoti daudz klasikas elementu, kas ir ļoti tālu no tautas dejām. Latvieši ir viena sērotāju un atmiņās slogstoša tauta. Ja visu laiku tikai skatīsimies atpakaļ, kur būs attīstība? Nu, negribēs skatītājs redzēt danču kluba izpildījumu uz skatuves! Negribēs!!! Spīčam vajadzētu drusku sākt domāt ar galvu! Mums vajag kā Igaunijā – danču klubu līmeni? Visu cieņu mūsu dižgariem – otra programma būs veltīta tieši viņiem. Arī Ērgļa un Purviņa laiks paies, bet, ja būs tāda kasīšanās, neviens jaunais horeogrāfs negribēs riskēt ar savām idejām. Turpinām- mocērtam radošumu saknē!

  3. Lietas būtība ļoti vienkārša. Steigā uzceptas nelatviskas , padomijas stilā ,,dejas,, tā saucamā jaunrade , par ko var noraut labu piķi. Abiem jāņiem sakāpis galvā visu varenība….. LNKC direktorei SIGNAI PUJĀTEI par katru cenu tagad jāaizstāv šis marasms , jo kā pati izteicās …. ja to tagad jāpārtaisa , tad es zaudēju krēslu…. ŠTRUNTS PAR BITĒM KA TIK MEDUS.

    • Spriežot pēc tā, kā raksti, 99%, ka tev vispār nav nekāda sakara ar dejošanu. Lūdzu nosaukt konkrēti kuras dejas un kuri soļi tajās ir padomiski un nelatviski. Tās, kuras dejoju es, neviena nav apšaubāma. Starp citu, atjaunotā ”vecmeistara” deja jau nu gan izceļās ar latviskumu, īpaši tas dīvainais iznāciens ar neveiklu klibojošu gāzelēšanos, strauju apstāšanos un šļūkšanu….

  4. Trīszvaigžņu (konjaciņa) žvingulis izgājis; paģiras klāt. Paši savu zemi esam padir$uši. Ar to knapi pieticis dulluma, kāršu galda un meitu mājas apmaksai …
    Nu, pliko dibenu kasīdami, varam pārdomāt globālas lietas – Kas valda pasauli? Kam pieder Latvija? Kas es esmu?

  5. Jā, tieši tā, tautas deja ar viesiem tērpiem iet pamazām uz mežu. Žēl. Labi, ka apturēja to idiotismu ar Ķīnas tērpiem.
    Vadītāji, tāpat kā Cinkuss pie koriem(kad izslēdza R.Paula dziesmu), vienkārši kurli, jo nedzird, ko saka izpildītāji.
    Vai šos “murgus”gribam nodot nākamajām paaudzēm??!’
    Kur paliek veco – tautas vēsture DIŽGARU radītie skaistie priekšnesumi, kuri tiešām jāpārmanto?!

    Var būt kāds jaunrades dejas fragments pa vidu, bet nedrīkst aizlaist nebūtībā tautas kultūras mantojumu!! Kultūras līmenis tiešām atkarīgs no šiem virsvadītājiem. Nedrīkst viņiem ļaut pilnīgu vaļu! Malači, ka aptura laicīgi, kamēr vēl viss nav iznīcināts.

  6. J.Ērgļa runātais, ka visi apmierināti, nu nekādi neizskatījās patiesība. J.Ērglim, acīmredzot, ir grūti ar objektīvu sevis novērtēšanu. Mīļie, kādu izaugsmi varat gaidīt no cilvēka, kas pat necenšas iedziļināties tajā, ko saka dejotāji, nevienas konkrētas atbildes, kaitinoša atrunāšanās.

    • Vismaz lielākais vairums dejotāju atbalsta Ērgli un Purviņu. Lai gan viņu idejas bieži vien sākumā rada neizpratni, galarezultāts vienmēr ir izcils. Izskatās, ka lielākie pukstētāji ir tie, kas sanāk kopā tikai gadu pirms kārtējiem svētkiem un tad nesaprot ko no viņiem vēlas.

  7. Ļoti labi, ka notiek diskusija par tēmu. Man jau likās, ka “visi gali” ūdenī. Gaidīšu pilno versiju!

Andris Keišs, sarkanais paklājs Kannās un nepilsoņu bērni"Skatoties filmu, esi tā pārņemts, ka tikai beigās, uz ekrāna parādoties titriem, atceries, kur sēdi..." Andreja Zvjaginceva filmas "Nemīlestība" pirmizrādi šopavasar Kannās atceras aktieris Andris Keišs
Draugiem Facebook Twitter Google+