Mobilā versija
Brīdinājums +4.2°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
27. aprīlis, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Vai “tautas partiju” krīze?

Lorencs

Juris Lorencs

Aizvadītajā svētdienā notikušās Austrijas prezidenta vēlēšanas atnesa vairākus pārsteigumus. To, ka panākumus gūs Brīvības partijas kandidāts Norberts Hofers, saprata daudzi. Taču negaidīts bija neparasti lielais atbalsts partijai, ko Eiropas mediji dēvē par labēji populistisku, pat ekstrēmu, – veseli 37%. Vēl skandalozāks bija lielo “tautas partiju” – sociāldemokrātu un Tautas partijas – vājais rezultāts. To kandidāti ieguva vien katrs pa 12% un no tālākās cīņas izstājās.

Par “tautas partijām” Eiropā tradicionāli dēvē divus lielākos politiskos spēkus, kas kontinentā valdījuši kopš Otrā pasaules kara beigām. Lielbritānijā tie ir konservatīvie un leiboristi, Vācijā – kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti, Francijā – republikāņi un sociālisti, Austrijā – Tautas partija un sociāldemokrāti. Bet ne jau nosaukumi ir svarīgi. Būtiski ir tas, ka veselus septiņus gadu desmitus “vecajā kontinentā” valdījuši mēreni labēji un mēreni kreisi politiķi, periodiski nomainot vienam otru. Šķiet, šai kārtībai pienācis gals.

Eiropā pamazām, bet neatlaidīgi nostiprinās visai radikāli politiski spēki. Pierādījums tam ir pēdējos gados notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas, parlamentu vēlēšanas Grieķijā un Spānijā, reģionu vēlēšanas Francijā, zemju vēlēšanas Vācijā, referendums par Ukrainas asociāciju ar ES Nīderlandē un nu arī prezidenta vēlēšanas Austrijā. Un fakti (šajā gadījumā – vēlēšanu procenti), kā mēdz teikt, ir spītīga lieta.

Kā galvenos cēloņus šiem procesiem min neseno finanšu un ekonomisko krīzi, no kuras daudzām zemēm vēl nav izdevies izkļūt, kā arī bēgļu uzplūdus Eiropas kontinentam. Taču lietas būtība, iespējams, slēpjas vēl dziļāk. Varbūt lietderīgi būtu atcerēties marksisma terminu “partiju šķiriskā bāze”. Tad, lūk, modernajā ekonomikā vairs nepastāv milzīgas fabrikas vai ogļu šahtas, kurās strādnieku tūkstoši deviņos rītā organizēti ierodas darbā, piecos pēcpusdienā to atstāj un visi kā viens ir arodbiedrības biedri. Bet tieši klasiskais proletariāts, rūpnīcu strādnieki ir galvenie sociāldemokrātu atbalstītāji.

Līdzīgi procesi notiek arī sabiedrības slānī, kas atbalstījis konservatīvo politiku, – tas sarūk. Vācijā to sauc par “Mittelstand”, ar to saprotot ne tik daudz klasisko vidusslāni, bet gan ģimenes uzņēmumus, uz kuriem tradicionāli balstījusies Vācijas ekonomika. Daudzi no tiem nespēj izturēt globālo konkurenci un tiek pārdoti. Pētnieki arī atzīmē jaunās paaudzes nevēlēšanos ķēpāties ar fabriciņu, kas savulaik piederējusi jau vecvecākiem, un prasa no īpašnieka ikdienas uzmanību. Dzīvojam taču šodien!

Vienlaikus sarūk cilvēku vēlēšanās iesaistīties aktīvā politikā. Abās lielajās Vācijas “tautas partijās” vairāk nekā puse biedru ir vecāki par 60 gadiem (1980. gadā tādu bija tikai 20%), bet pats biedru skaits pēdējos 25 gados sarucis divkārt. Jau vairākus gadu desmitus samazinās arī vēlētāju aktivitāte. Šādos apstākļos īpašu politisku svaru iegūst augsti motivētas sabiedrības grupas, kas atbalstītāju mobilizācijai izmanto modernās tehnoloģijas un sociālos tīklus. Tuvākā kauja, kuru mēs varēsim vērot, būs Austrijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta jau 22. maijā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Iesniegts Kopdzīves likuma projekts…

Koalīcijas politiķu vairākums pašlaik pauž skeptisku vai noraidošu pozīciju iespējai atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, ziņo LETA. Konceptuāli šo iniciatīvu atbalsta partijas “Kustība “PAR!”” deputāti. “Vienotībā” viedokļi bijuši gan atbalstoši, gan noliedzoši, Nacionālā apvienība neatbalsta, Zaļo un zemnieku savienība par nostāju spriedīšot pēc iniciatīvas nonākšanas Saeimā. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Parakstu vākšanu pirms nepilniem trim gadiem uzsāka politiķis Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”). Viņa ieskatā likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau patlaban nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas. Iniciatīva attiecas gan uz pretējā dzimuma, gan viendzimuma pāriem.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+