Vai tiešām atbalstīs ieceri uzstādīt pieminekli kara noziedzniekam Kononovam? Drošības policija veiks pārbaudi 7
Drošības policija (DP) plāno sākt resorisko pārbaudi par vairāku prokrievisko aktīvistu iniciatīvu Latvijā uzstādīt pieminekli par kara noziegumiem notiesātajam, 2011.gadā mirušajam Vasilijam Kononovam, aģentūra LETA noskaidroja DP.
DP norādīja, ka informācijas izplatīšana par šādu iespējamu iniciatīvu ir DP redzeslokā kā iespējams piemērs Krievijas īstenotajiem informatīvajiem pasākumiem pret Latviju.
“Informatīvajā telpā, sevišķi Krievijas finansēto un tās īstenoto politiku atbalstošo informācijas līdzekļu saturā, aizvien biežāk redzama tendence – ar vēstures jautājumiem un sociālās atmiņas tematiku saistītu jautājumu manipulatīva lietošana,” norādīja DP.
Šādu pasākumu mērķis ir informatīvajā telpā izplatīt Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošus vēstījumus par notikumiem Latvijā. Tajā skaitā, kā to apliecina Kononova gadījums, cenšoties sagrozīt vai noliegt faktus, kas nostiprināti ar tiesas spriedumu, norādīja DP.
Laikraksts “Segodna” šonedēļ vēstīja, ka pieminekli iecerēts uzstādīt 2018.gadā un tas varētu atrasties Kārsavā, Zilupē vai Rīgā, lai arī galvaspilsētas variants esot maz iespējams, jo tur varētu būt grūtības saņemt nepieciešamās atļaujas. Ja neviena no pašvaldībām neļaus uzstādīt pieminekli, tas varētu tik uzstādīts kādā privātā īpašumā, stāstījis prokrieviskais aktīvists Jānis Kuzins.
Visticamāk, pieminekli veidošot Māris Abiļevs. Kādreizējais austrumu cīņu sportists Abiļevs mākslinieka gaitām nopietnāk pievērsās pirms gadiem desmit. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rīgas apgabaltiesa 2004.gadā izskatīja krimināllietu, kurā Abiļevam par naudas izspiešanu un patvarību tika piespriesta piecu gadu brīvības atņemšana nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kā arī 400 latu naudas sods. Viņš bija apsūdzēts par izspiešanu, kas notikusi 1997.gadā.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā – viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Tiesas spriedums liecina, ka Kononova vadītie partizāni noslepkavoja deviņus sādžas civiliedzīvotājus, no tiem sešus sadedzinot. Viņu starpā bija trīs sievietes, no kurām viena bijusi stāvoklī.
Kononovs par notiesāšanu vēlāk sūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), taču zaudēja. Tiesa atzina, ka viņš sodīts, nepārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.
Par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātais Kononovs mūža izskaņā kļuva par Krievijas pilsoni. Viņš nomira 2011.gadā 88 gadu vecumā.
2011.gadā DP atteica sākt kriminālprocesu pret Kuzinu saistībā ar ziedojumu vākšanu par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātā Kononova piemineklim. Kuzins tolaik stāstīja, ka nauda tikusi vākta kapa piemineklim, līdz ar to DP tika pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu, jo izdarītajā nebija noziedzīga nodarījuma sastāva – kara noziegumu publiskas slavināšanas un attaisnošanas.
