Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
3. decembris, 2016
Drukāt

Vai tiešām Briseles latvieši savus bērnus negrib skolot latviski? (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Guna Zaķe-Baltā, Agnis Sauka

Pārdomas par LTV Panorāmas sižetu 2016. gada 19. novembrī

18. novembra rīts latviešu bērniem Eiropas skolā vienmēr sākas ar Latvijas karoga pacelšanu skolas pagalmā, Latvijas valsts himnas dziedāšanu un svētku koncertu. Latviešu biedrības Beļģijā rīkotais valsts svētku pasākums šogad notika valsts dzimšanas dienas īstajā datumā, un šī ir viena no reizēm gadā, kad kopā sanāk visvairāk šeit dzīvojošo latviešu. Šogad pasākuma vietā bija izlikta tradicionālā bērnu zīmējumu izstāde, šoreiz ar tematu “Mana Latvija”. Lepnie zīmējumu autori labprāt izstādes vērotājiem skaidroja, ka ķeburs lapas malā ir domāts saulīte vai krāsainā māja ir Cesvaines pils. Pēc Latvijas valsts prezidenta uzrunas lielie un mazie bērni, pieaugušo nemudināti, pārtrauca aušošanos un aizrautīgi dziedāja līdzi lielajiem Latvijas valsts himnu, turot uz sirds savu mazo rociņu.

Nākamajā dienā Latvijas televīzijā “Panorāmā” tika rādīts sižets par Briseles latviešu vecāku nevēlēšanos nodrošināt saviem bērniem izglītību latviešu valodā. Daudziem šeit dzīvojošajiem latviešu bērnu vecākiem šī bija kā auksta ūdens šalts, jo šis sižets Briseles latviešus portretēja kā savas kultūras un valodas noliedzējus.

Interneta medijos dominēja viedoklis, kuru varētu rezumēt kā “kārklu latvieši aizmirst savas saknes un nevēl saviem bērniem iegūt izglītību latviešu valodā”. Varētu nesatraukties par vidējā anonīmā interneta komentētāja viedokli, tomēr “Panorāmas” sižets izraisīja labākajā gadījumā pārmetošus un sliktākajā gadījumā nievājošus izteikumus arī no paziņām un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem Latvijā, kuri seko LTV reportāžām no Briseles. Ar nožēlu ir jāsecina, ka sižeta veidotāji nebija iedziļinājušies situācijā un pasniedza tendenciozi atlasītu informāciju.
Mēs vēlamies uzsvērt, ka latviešu bērnu vecāki nevis negrib, ka viņu bērni skolā mācītos tikai latviešu valodā, bet vēlas nodrošināt savām atvasēm kvalitatīvu izglītību, lai Latvijai būtu gudri, toleranti un dažādas valodas protoši pilsoņi. Tie vecāki, kuru bērniem Eiropas skolā ir iespēja apmeklēt citu valodu plūsmas, ir laimīgi, ka viņu bērniem ir iespēja vismaz vienu stundu katru dienu apgūt latviešu valodu. Bērni jau tagad apgūst latviešu valodu pēc Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātas programmas. Eiropas skolas latviešu valodas skolotājas dara milzīgu darbu, uzturot saikni ar Latviju, mācot bērniem ne tikai latviešu valodu, bet stāstot par tradīcijām un vēsturi, kā arī kopīgi organizējot latviešu svētkus un iesaistot viņus daudzās ārpusskolas aktivitātēs saistībā ar Latviju. Piemēram, šogad bērni gatavoja Ziemassvētku apsveikumus veciem cilvēkiem Latvijas pansionātos.

Tāpat arī lielu ieguldījumu latvietības kopšanā Beļģijā dod paši entuziastiskie vecāki, kuri jau pirms 16 gadiem nodibināja latviešu sestdienas skoliņu, vēlāk izveidojās arī bērnu korītis. Savukārt tautas deju pulciņam „Briseles mazie dejotāji” jau ir četras dažādu vecumu grupas; bērni ieguva tiesības dejot dažādos koncertos 2015. gadā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā. Vecāki regulāri organizē arī dažādus citus kultūras pasākumus, aicinot uz Briseli latviešu aktierus, dziedātājus un citus māksliniekus, un tas viss tiek darīts sabiedriskā kārtā. Mums rūp mūsu bērnu nākotne, tāpēc cenšamies nodrošināt viņiem visas iespējas saglabāt un uzturēt savu latvisko identitāti.

Par Eiropas skolas vēsturi, ideju un latviešu plūsmas izveides apstākļiem un problēmām ir rakstīts iepriekš Latviešu biedrības Beļģijā izdotajā avīzē Beļģijas Latviešu Ziņas.Ilzes Zilgalves rakstā 2012. gada novembra numurā: Ilzes Veseres un Gunas Zaķes-Baltās rakstā 2016. gada marta numurā:

Mūs pārsteidz un reizē skumdina paviršība “Panorāmas” sižetā izteiktajos apgalvojumos un faktu sagrozīšana.

Maldinošs ir jau pats sižeta pieteikums: „Briseles latvieši šoruden pateica „nē” mācībām latviešu valodā, tā vietā paliekot pie mācībām franču un angļu valodas plūsmās”. Sižetā tika pieminēti visi Eiropas skolā Voluvē esošie 150 latviešu skolēni, tomēr patiesībā pieteikšanās uz jaunizveidoto latviešu plūsmu bija tikai pašiem mazākajiem skolēniem – 4, 5 un 6 gadus veciem bērniem. Sižetā intervētajiem bērniem, kuri jau mācās citu valodu plūsmās, izvēle mācīties latviešu plūsmā nemaz nebija iespējama.

Sižetā tika pieminēts, ka latviešu klasei bija pieteikušās 3 ģimenes, kas nav precīzs skaitlis, jo pieteikumus iesniedza 5 ģimenes, un tas ir ļoti labs rādītājs jaunas valodu plūsmas klases izveidošanai. Tomēr vēl svarīgāk, ka sižetā netika pieminēts, kāpēc šīs ģimenes tomēr atsauca pieteikumus kopā ar vēl vairākiem desmitiem angļu un franču ģimeņu. Intervējot kādu no šīm ģimenēm, skatītājiem būtu informācija par problēmām, kuras ir minētas šajā rakstā.

Atsauce uz trīs gadus senu aptauju, kurā it kā 98% vecāku esot izteikušies pret savas valodas plūsmas izveidi, ir maldinoša. Vecāku viedokļu apkopotāji norāda, ka skaits bija 89%. Tomēr arī šis skaitlis bija aptuvens, jo tie nebija tikai 2 jautājumi „jā” un „nē”. Aptauja tika veikta kā 52 ģimeņu viedokļa noskaidrošana, lai toreizējā situācijā, kad nebija nekādas oficiālas informācijas par sagaidāmo nākotni, sagatavotos pirmajai tikšanās reizei ar galveno sarunu rīkotāju latviešu valodas plūsmas veidošanai – Izglītības un zinātnes ministriju, kuras viedoklis, starp citu, šajā Panorāmas sižetā neparādījās. Šai aptaujai nav juridiska spēka, un tā neatspoguļo pašreizējo situāciju, jo tajā piedalījās vairāki vecāki, kuri jau ir atgriezušies Latvijā, un ar šī gada 5 ģimeņu pieteikumiem uz latviešu plūsmu tai nav nekādas tiešas saistības.

Galvenokārt Beļģijas valsts neizdarības dēļ, kurai būtu jānodrošina Eiropas skolas telpas, jaunās mācību valodu plūsmas tiek veidotas citā skolā, nevis tajā, kurā bērni bez savas valodas plūsmas jau ir uzsākuši mācības. Pirms 10 gadiem, kad trīs Baltijas valstu bērni uzsāka mācības angļu, franču vai vācu valodu plūsmās, noteikumi bija skaidri – sasniedzot noteiktu skolēnu skaitu (Gaignage criteria 1), šo trīs valodu plūsmas tiks veidotas esošajā Voluves skolā. Pašreizējais piedāvājums – skola Berkendālē – ir rezultāts vēlāk notikušajām sarunām starp Eiropas skolu, citu valodu plūsmu pārstāvjiem un Briseles pašvaldību, kurā vainot latviešu bērnu vecākus nav korekti.

Plašākam kontekstam ir vērts pieminēt, ka ar problēmām savas valodas plūsmas klases izveidei saskaras ne tikai latvieši. Jā, lietuviešiem savas valodas plūsma jau ir ilgāku laiku, jo lietuviešu bērnu skaits skolā jau no sākuma bija daudz lielāks. Gadu pirms latviešiem plūsmas veidošanas procesu uzsāka igauņi, jo viņi ātrāk sasniedza noteiktos kritērijus, un šogad ar 5 bērniem atvēra savas valodas plūsmu vienā no jau esošajām Eiropas skolām Lākenā. Diemžēl latviešiem un slovākiem tika piedāvāta cita skolas ēka, kas būtu piemērota tikai līdz 5. klasei (tas nozīmētu, ka 6. klasē bērniem atkal būtu jāmaina skola) un kurā vēl nebija pabeigta visa nepieciešamā infrastruktūra. Ģimenēm, kurās ir dažāda vecuma bērni, tas nozīmētu bērnu dalīšanu pa divām skolām, kas atrodas pretējās pilsētas daļās. Arī slovākiem šogad neizveidojās savas valodas plūsma.

Jāprecizē, ka šogad šis jau bija otrais mēģinājums izveidot latviešu plūsmas klasi. Izglītības un zinātnes ministrija savas saistības ar latviešu plūsmas veidošanu uzņēmās, tiklīdz tika uzrunāta no Eiropas skolas puses. Latvija jau bija pilnībā gatava veidot plūsmu 2015./2016. mācību gadā, kas diemžēl nerealizējās, jo joprojām bija neskaidrības starp Beļģijas valsti un Eiropas skolu par latviešu plūsmas veidošanai piedāvāto ēku Berkendālē.

Kari Kivinen, kurš bija Eiropas skolas ģenerālsekretārs laikā, kad notika sarunas par latviešu plūsmas izveidi, apstiprina, ka, līdzko tika uzsāktas oficiālas sarunas, latviešu vecāki ir bijuši konstruktīvi sarunu partneri un nav bijuši pret plūsmas izveidi. Gan Kari Kivinen, gan pašreizējais Eiropas skolas ģenerālsekretārs Giancarlo Marcheggiano atzīst, ka šī gada latviešu plūsmas neizveidošanās ir neveiksmīgu apstākļu sakritība.

Tendenciozi un neprecīzi ir ne tikai sižeta veidotāju komentāri. Arī divu Eiropas skolas pārstāvju – ģenerālsekretāra Giancarlo Marcheggiano un Briseles II Eiropas skolas Voluvē direktora vietnieka Javier Arnedo – teiktais ir samontēts tā, lai atbilstu iecerētajai negatīvajai ziņai. Pēc sižeta uzrunātie kungi atzīst, ka katrs ir snieguši apmēram pusstundu ilgu interviju, un ir pārsteigti par sižetā pausto viedokli attiecībā uz latviešu bērnu vecāku negatīvo attieksmi pret latviešu plūsmas izveidi. Arnedo kungam ir darba pilnas rokas, vadot vienu no daudzskaitlīgākajām Eiropas skolām (tajā mācās 3003 bērni), tomēr latviešu bērnus viņš labi pazīst: 18. novembra svinīgajā pasākumā viņš teica runu, kurā atzīmēja latviešu bērnu centību un vēlēja arī turpmāk kopt savu latvietību. Sižetā viņa teiktais, ka latviešu bērniem varētu būt problēmas ar identitāti, ir izrauts no konteksta.

Jāņem arī vērā, ka daļa bērnu, kuri pašreiz apmeklē Eiropas skolu kādā no citām valodu plūsmām, ir no ģimenēm, kurās vecāki runā divās dažādās valodās, un angļu vai franču valoda ir ģimenes galvenā valoda. Eiropas skolas noteikumi šādā gadījumā nosaka skaidrus kritēriju valodas plūsmas izvēlē – dominējošā ģimenes valoda.

Šādi sižeti ar nepilnīgu informāciju tikai veicina Latvijas sabiedrības šķelšanu – latvieši dzimtenē pret „nodevējiem” ārpusē – un nekādā veidā nav par labu sabiedrības saliedētībai un svešumā dzīvojošo bērnu saiknei ar dzimteni. LTV ir sabiedriskais medijs, un tam nevajadzētu piebalsot tiem, kuri cenšas graut Latvijas sabiedrības ticību savai valstij.

Noslēgumā vēlamies pateikt, ka mēs ceram, ka pēc visa sarežģītā un gadiem ilgušā procesa nākamgad daudzas problēmas būs atrisinātas no skolas puses un mazie latviešu bērni varēs uzsākt mācības savas valodas plūsmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kāda starpība ar Griguli – nekāda. Par vienu cepās arī nevajadzīgi, ja tā pārstāv patiesos ZZS mērķus, tad šitie arī domā par savu vēderu…

  2. Panorāmai ir taisnība. Ja gribētu, lai bērni mācās latviešu valodu, tad nerakstītu trīs A4 lapas kāpēc to nevar, bet uzrakstītu viena A4 lapu ar prasību to mācīt.

  3. Domāju, ka vismaz kāda daļa no Briselē (un vispār Rietumos) dzīvojošajiem latviešiem tiešām vēlas, lai viņu bērni pilnībā integrētos savās mītnes zemēs, jo arī paši vairs neplāno atgriezties dzimtenē. Un nekā nosodāma te neredzu! Tagad ir izvēles iespējas, kādu mūsu jaunībā nebija. Un ne visi aizbrauc tikai labāku materiālo apstākļu dēļ – ir arī tādi, kuriem, gluži vnk. patīk Rietumu kultūra, sadzīve, dzīvesveids, vide, un viņi izvēlas to, nevis Latviju.

    • Nu ,re – tāda paša vēlme bija i kārklu vāciešiem, i kārklu krieviem :))),…bet ir tāda “”sīka”” nianse ,tad nebija Latvijas valsts! …,bet man ir tāda aizdoma,ka mums “”karina makaronus””,ka Latvijas valsts pastāv:))))…,jo visas valsts funkcijas ,izņemot VID,ir veiksmīgi aizvietotas :)))) Neatkarīga Latvijas valsts pastāvēja tikai gadu -tad ,kad bija sava nauda- Latvijas rublis.

  4. šai Panorāmas komandai. Kā tādiem maldinošiem raidijumiem var vairs uzticēties? Viss paliek zem jautājuma zīmes….. Negativisms? Neprofesionālisms? Nemākulība? Antilatviska propaganda? Slīpēta trolēšana? Kas?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+