Latvijā
Sabiedrība

Vai tiešām sabiedriskajiem medijiem naudas trūkuma dēļ jāslēdz populāri raidījumi?0


Lielākā daļa LTV skatītāju uzskata, ka ziņu raidījumu, diskusiju, interviju, dokumentālo raidījumu apjoms ir pietiekams.
Lielākā daļa LTV skatītāju uzskata, ka ziņu raidījumu, diskusiju, interviju, dokumentālo raidījumu apjoms ir pietiekams.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Naudas trūkuma dēļ rudenī var netapt tādi raidījumi kā “Gudrs, vēl gudrāks”, “Balss pavēlnieks”, nakts ziņas LTV1 programmā, “Dzīve šodien” krievu valodā LTV7, un jābūt gataviem vēl citām izmaiņām – ar šādu vēsti televīzijas skatītājus pagājšnedēļ sāka biedināt Latvijas Televīzijas (LTV) LTV raidījums “Kultūršoks”.

Arī LTV valdes loceklis Ivars Priede vēlāk piebalsoja, ka sabiedriskajam medijam par maz naudas: “Šis ir jautājums, kas ir jāatrisina neatliekami, citādi šī absurdā situācija, kad mēs nevaram stratēģiski plānot attīstību, veikt ieguldījumus tehnoloģiju atjaunošanā un mums nākas regulāri lūgt papildu finansējumu, šobrīd ir sasniegusi krīzes punktu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) zina par šo situāciju.”

Sabiedrisko mediju pārstāvji šonedēļ turpināja celt trauksmi – ja valdība piektdien ārkārtas sēdē nepiešķiršot papildus 312 000 eiro, esot apdraudēta Latvijas Radio 4, kā arī sabiedrisko mediju portāla “lsm.lv” angļu un krievu valodas versijas pastāvēšana. Vakar Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc valdību veidojošo partiju ārkārtas sanāk­smes, kas bija veltīta 2019. gada budžetam, žurnālistiem pavēstīja, ka koalīcija esot atradusi risinājumu, lai turpinātu Latvijas Radio 4un “lsm.lv” angļu un krievu valodas versiju darbību. Bažas par šo jautājumu esot noņemtas, tehniskie jautājumi paliekot Finanšu ministrijas ziņā. Bet tā ir niecīga daļa no sabiedrisko mediju programmas un naudas. Kā tad ar pārējo LTV saimniecību?

Vai tiešām sabiedriskajiem medijiem naudas trūkuma dēļ jāslēdz populāri raidījumi?

Vai LTV vadība rīkojusies un rīkojas saimnieciski?

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, reaģējot uz LTV “Kultūršokā” pausto, paziņoja: “Ja NEPLP nebūtu pieņēmusi lēmumu atlaist divus valsts SIA “Latvijas Televīzija” valdes locekļus, iespējams, 2019. gada LTV satura plānošanas problēmas, kuras tagad LTV ir spiesta atzīt, pēc ilgāka laika perioda būtu vēl būtiskākas.”

NEPLP arī uzsvēra, ka, veidojot sabiedrisko pasūtījumu, padome nosaka vadlīnijas, kurās 2019. gadam saskaņā ar sešiem sabiedriskā labuma mērķiem un 14 prioritāriem uzdevumiem paredzēts palielināt satura apjomu bērniem un jauniešiem, īpaši iesaistot tos satura veidošanā.

“Izskanējusī informācija par iecienītā LTV konkursa “Gudrs, vēl gudrāks” slēgšanu un “Balss pavēlnieka” neveidošanu liek uzdot jautājumus, vai S. Ņesterova nodotais un I. Beltes apstiprinātais sabiedriskā pasūtījuma projekts ir realitāte vai fikcija. Vai 14 008 977 eiro valsts budžeta dotācija 2019. gada projektā uzskatāma par nepietiekamu? Plānojot saprātīgi un ilgtermiņā – pietiekama, bet, tērējot virs plānotā, protams, līdzekļu nepietiek,” vērtēja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.

Tomēr 18. janvārī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā LTV pagaidu sabiedriskā pasūtījuma projektā lasu skaidrojumu, ka 2019. gadā LTV budžetu negatīvi ietekmē vairāki faktori un ka tāpēc finanšu “samazinājums būtiski ietekmē plānotos oriģinālsatura apjomus visos satura virzienos, kopumā veidojot 600 oriģinālsatura stundas. Tik krasa oriģinālsatura apjomu samazinājuma gadījumā LTV būs spiesta veikt būtiskas izmaiņas vasaras un rudens sezonu programmu plānojumos, samazinot plānoto ciklisko raidījumu skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem”. Tālāk gan ir piebilde, ka “2019. gada pirmajā pusē ir iespējama LTV satura budžeta palielināšanās par vismaz 700 000 eiro, ja Ministru kabinetā tiek pieņemti iesniegtie lēmumi par olimpisko spēļu licencēm un NIPSIPP (Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu plānu)”.

Par televīziju atbildīgā NEPLP darbiniece Aurēlija Ieva Druviete sarunā norāda, ka šis LTV iepriekšējās valdes sabiedriskā pasūtījuma projekts tapa vēl pērn, ņemot vērā vispiesardzīgāko versiju par LTV 2019. gada budžetu. Viņa uzsver, ka pagaidām ir spēkā tehniskais budžets, bet sabiedriskais pasūtījums, kur būs detalizēts LTV programmu un satura projektu plānojums otrajam pusgadam, taps otrajā ceturksnī, kad jau būs pieņemts šā gada valsts budžets.

 

Pērn bija papildu nauda

Lasot NEPLP vietnē publicēto LTV sabiedriskā pasūtījuma 2019. gadam pagaidu projektu, nerodas iespaids, ka tas būtu ļoti rūpīgi sagatavots. Tā, piemēram, nodaļas “Prioritārie darbības virzieni sabiedriskā labuma mērķu izpildei” sadaļā “Zināšanas” ir divi identiski punktI: “C. Veidojot saturu, integrēt ar satiksmes drošību saistītu tematiku” un “D. Saturā integrēt ar satiksmes drošību saistītu tematiku”.

Pašreizējās LTV pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga teic, ka viņa sabiedriskā pasūtījuma pagaidu projektu nekomentēs, jo tajā tiek veiktas izmaiņas un precizējumi. Piemēram, oriģinālsatura raidījumu kritums nākamajā pusgadā nebūšot par 600 stundām, bet mazāks.

Sabiedriskā pasūtījuma plāna projektā teikts, ka budžeta samazinājums šim gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo ir teju 3 miljoni eiro.

Kā tas rēķināts? Atbildot uz šo manu jautājumu, LTV komunikācijas nodaļas sniegtajos aprēķinos gan neparādās 3 miljoni, bet citi skaitļi: “LTV 2018. gadā no valsts budžeta līdzekļiem kopumā LTV saņēma 15 482 621 eiro. Vispārējā dotācija bija 14 039 982 eiro, bet pārējo summu veidoja simtgades pasākumu finansējums, vienotās režijas projektam piešķirtie līdzekļi, kā arī piešķirtais finansējums no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Simtgades pasākumu finansējuma dotācijas veidoja kopsummā 673 002 eiro, vienotās režijas projektam 2018. gadā tika piešķirti 250 000 eiro, savukārt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 105 500 eiro pāvesta Franciska vizītes atspoguļošanai un 414 137 eiro, lai 2018. gadā novērstu Ziņu dienesta režijas kompleksa darbības apdraudējumu un nodrošinātu nepārtrauktību vienotā televīzijas integrētā ētera sistēmā. 2019. gadā Latvijas Televīzijai plānots piešķirt finansējumu no valsts budžeta 14 008 977 eiro apmērā, un no šīs summas 100 000 eiro plānots piešķirt kā simtgades pasākumu finansējumu. Līdz ar to vispārējā dotācija 2019. gadā ir plānota 13 908 977 eiro, kas ir par 131 005 eiro mazāka par 2018. gada LTV vispārējo dotāciju.”

 

Pirmais solis iziešanā no reklāmas tirgus

Ko nozīmē sabiedriskā pasūtījuma projektā ierakstītais, ka “2019. gada 1. pusē ir iespējama LTV satura budžeta palielināšanās par vismaz 700 000 eiro, ja Ministru kabinetā tiek pieņemti iesniegtie lēmumi par olimpisko spēļu licencēm un “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu plānu””?

V. Valdmane-Rozenberga skaidro, ka LTV gaida, lai tai atļauj paplašināt formulējumu tam, kā var izmantot dotācijas olimpisko spēļu licenču iegādei: “Ir bijis tā, ka katru gadu piešķirti 500 tūkstoši olimpisko spēļu licenču iegādei. 2018. gadā summa, cik jāmaksā par olimpisko spēļu licenci, bija mazāka, palika pāri 300 tūkstoši, un arī šogad tā būs mazāka, paliks pāri 265 000. Mēs lūdzam, lai šo naudas izlietošanas definējumu paplašina, un līdzekļus var izmantot citu sabiedrībai nozīmīgu sporta pasākumu rādīšanai. Valdībā šis lūgums ir iesniegts jau pagājušajā gadā, bet tad valdība par to nelēma. Iepriekšējos gados ir dota nauda programmai “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu plāns”, no kuras tika finansēta www.lsm.lv krievu un angļu valodas versija. Bet attiecībā par 2019. gadu lēmums par piešķīrumu vēl nav pieņemts. Šobrīd mēs šīs versijas finansējam no iekšējiem resursiem. Ceram, ka nauda tiks piešķirta.”

 

Nebūs ātro kredītu reklāmas naudas

No 1. jūlija stāsies spēkā stingri ierobežojumi ātro kredītu sniedzēju un banku pakalpojumu reklamēšanai – šīs reklāmas sabiedriskajos medijos tiek aizliegtas. LTV skatītājs priecāsies, ka vairs nebūs apnicīgo ātro kredītu reklāmu. “Bet televīzijai tas nodara finansiāli jūtamu griezienu,” norāda valdes locekle. Aprēķināts, ka gadā kopumā šie ieņēmumi būtu ap 500 000 eiro, tātad pusgadā – pāri par 200 000 eiro vēl mīnusā jau tā pieticīgajā LTV budžetā. LTV sagaida, ka šo summu tai varētu kompensēt no valsts budžeta. Jo tas esot pirmais solis sabiedrisko mediju iziešanā no reklāmas tirgus.

Latvijas Televīzijas pārstāvji uzskata, ka LTV finansējums nav pietiekams, lai vienlaikus nodrošinātu gan augsti kvalitatīvu, daudzpusīgu saturu, gan attīstītos tehnoloģiski.
Foto no LA arhīva

Pievilcīgu saturu – visu gadu

Stāstot par LTV plāniem pirmajā pusgadā, V. Valdmane-Rozenberga piemin, ka ir gan daudzi neatkarīgo producentu raidījumi – “Literatūre”, “Adreses”, “Zemes stāsti”, arī pašas LTV darbinieku veidotie raidījumi. Vienīgi daļa oriģinālsatura cikla raidījumu sezona beigsies dažas nedēļas agrāk – jau maija pēdējās dienās, nevis ap Jāņiem, kā bijis ierasts līdz šim.

LTV vēl ir palikuši divi simtgades projekti, un varbūt tieši vasarā tos realizēs. Tiem kopumā paredzēti 100 000 eiro. Raidījums “Vēstures skolotājs” jaunajā sezonā pievērsīsies Brīvības cīņām un armijas simtgadei. Otrs projekts ir cikls par dažādām Latvijas dzimtām.

Valdes locekle norāda, ka pašlaik tiek vērtēta televīzijas resursu izmantošanas efektivitāte un tiek kalkulēts, kur rast līdzekļus, ko atdot satura projektiem, lai arī rudenī LTV skatītājam tas būtu pievilcīgs: “Par lielu daļu raidījumu jau šobrīd ir skaidrs, ka tie būs. Ir vēl tikai daži jautājumi, kas atrisinātos, ja mēs dabūtu to palīdzību, ko jau pieminēju.” Tas attiecas arī uz raidījumiem “Gudrs, vēl gudrāks” un “Balss pavēlnieks” .

“Arī par LTV “Nakts ziņu” slēgšanu nav simtprocentīgi izlemts, tiek izskatīti dažādi varianti, kā rudenī rīkoties,” turpina V. Valdmane-Rozenberga. “Bet detalizēto plānojumu izstrādāsim otrā ceturkšņa laikā, redzot, kāds ir gada sākums arī no reklāmas ieņēmumu viedokļa.”

“Kultūršokā” LTV žurnālists Guntis Bojārs sprieda, ka jādomā vairāk par tādu raidījumu formātu veidošanu, ko pārdot citiem. Tas arī nākotnē varētu būt viens no LTV ieņēmumu avotiem. Šajā ziņā labais piemērs ir kultūras filma par Elīnu Garanču – filmas izrādīšanas licenci ir nopirkusi Austrijas sabiedriskā televīzija un Igaunijas sabiedriskā televīzija. Taču jaunu formātu veidošana arī prasa papildu ieguldījumus. “Ir skaidrs, ka finansējums Latvijas Televīzijai nav pietiekams, lai vienlaikus nodrošinātu gan augsti kvalitatīvu, daudzpusīgu saturu, gan attīstītos tehnoloģiski,” norāda V. Valdmane-Rozenberga.

 

Jārisina sistēmiski

Sabiedrisko mediju pārstāvji regulāri uzsver, ka salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm Latvijā finansējums tiem esot dramatiski mazs. NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete teic, ka joprojām šis finansējums ir viens no viszemākajiem Eiropas valstu vidū. Lai situāciju risinātu sistēmiski, ir jāmaina sabiedrisko mediju finansēšanas modelis. NEPLP ir iesniegusi priekšlikumus jaunā “Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likuma” projektam, rosinot noteikt finansējumu 0,2% no IKP un ik gadu paredzēt 10% no sabiedrisko mediju budžeta investīcijām.

Šādu risinājumu vēlētos arī LTV, uzsverot: “Šobrīd Latvijā sabiedrisko mediju finansējums (kopā – LTV un LR), pēc 2017. gada datiem, ir 0,1% no IKP. Vidējais Eiropas sabiedrisko mediju rādītājs ir 0,17% no IKP. Aicinot valsts budžeta dotāciju palielināt līdz 0,2% no IKP, mēs aicinām Latvijas sabiedriskajiem medijiem piešķirto finansējumu dubultot.” LTV salīdzina, ka Lietuvā un Igaunijā sabiedrisko mediju rīcībā ir vairāk naudas. Taču jāņem vērā arī, ka abās kaimiņvalstīs sabiedriskie mediji jau ir izgājuši no reklāmas tirgus. Latvijā tam jānotiek 2021. gadā.

Valdība ārkārtas sēdē piešķir papildus līdzekļus arī LTV un LR

Kā šodien, 8.februārī vēstīja ziņu aģentūra LETA, tad šogad budžeta tēriņi augs par 400 miljoniem eiro, bet papildus jau ieplānotiem 2019.gada budžeta tēriņiem, Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 28,5 miljonu eiro novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pavēstīja, ka 2019.gada budžeta izdevumi paredzēti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,4 miljardu eiro apmērā. Kopumā šā gada budžeta tēriņi pieaugs par 400 miljoniem eiro.

Tajā pašā laikā, atsevišķām ministrijām pārskatot un izvērtējot to budžetu iespējas, tika rasti papildus 28,5 miljoni eiro, kas tiks novirzīti ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV) papildus tiks piešķirti 765 196 eiro.

No tiem 383 196 eiro paredzēti kā atbalsts LTV un LR sabiedrības saliedēšanas un nacionālās identitātes stiprināšanai, kā arī atbalsts Latgales reģionālajiem un vietējiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. 200 000 eiro paredzēti satura veidošanai un programmu attīstībai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, 147 000 eiro paredzēti LR drošības pasākumu īstenošanai, apsardzes nodrošināšanai un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai, savukārt programmu izlaides kompleksa nomaiņai, nodrošinot LTV apraidi HD formātā, tiks novirzīti 10 000 eiro.

Skatītāju vērtējums par LTV

Pēc 2018. gada sākumā veiktā LTV zīmola pētījuma datiem, skatītāji kopumā ir apmierināti ar LTV piedāvāto dažāda satura žanru apjomu un proporcijām.

Aptuveni trīs ceturtdaļas attiecīgo žanru skatītāju uzskata, ka ziņu raidījumu, diskusiju un interviju, kultūras un dokumentālo raidījumu apjoms ir pietiekams.

Pretstatā tam, 52% skatītāju uzskata, ka LTV saturā ir par maz Latvijā radītu filmu un seriālu.

Tāpat relatīvi zemāks apjoma pietiekamības vērtējums ir bērnu raidījumiem un multfilmām.

Avots: NEPLP vietne, dokuments “LTV sabiedriskais pasūtījums 2019. gadam. Pagaidu projekts.”

LA.lv