Arī Tiesībsarga birojs rosina diskutēt par izglītību tikai latviešu valodā 16
Ir jāpastiprina valsts uzraudzība pār mazākumtautību skolām, turklāt vidējā izglītība būtu iegūstama tikai latviešu valodā. Tādus secinājumus paudis Tiesībsarga birojs pēc tam, kad veicis mazākumtautību skolu monitoringu, kura rezultāti vakar tika prezentēti ikgadējā Tiesībsarga biroja konferencē.
Monitoringa laikā Tiesībsarga biroja pārstāvji apmeklēja 49 mazākumtautību skolas; tika anketēti 49 skolu direktori, kā arī 3272 skolēni. Novērotas 215 mācību stundas. Lai noskaidrotu, cik lielā mērā skolās ieviests Izglītības likumā prasītais bilingvisms, skolēniem un skolu direktoriem jautāts, kāda valoda kurās mācību stundās tiek izmantota. Tikai 65 procentos gadījumu atbildes sakrita. Bija gadījumi, kad atklājās, kad skolotājs pats nezina, kā stunda būtu jāvada: latviski, krieviski vai bilingvāli.
Skolēniem arī lūdza novērtēt savu valsts valodas prasmi. Izrādījās, ka puse savas latviešu valodas zināšanas vērtē kā labas, bet stundās latviešu valodā runāto viegli uztver 77 procenti skolēnu. Tajā pašā laikā 35 procenti skolēnu anketā atzinušies, ka labprātāk latviešu valodā nemācītos nevienu priekšmetu, bet 40 procenti gribētu latviski apgūt vien dažus priekšmetus (17,5 procenti vēlētos latviski runāt vien latviešu valodas stundās), bet ceturtdaļa krievu skolēnu būtu gatavi visus mācību priekšmetus apgūt latviešu valodā.
Pētnieki novērojuši sakarību starp skolas administrācijas un skolotāju nostāju pret valsts valodu un skolēnu latviešu valodas zināšanu līmeni. Atklājies arī, ka ne visiem skolotājiem ir pietiekams valsts valodas zināšanu līmenis, un par septiņiem skolotājiem Tiesībsarga biroja pārstāvji pat ziņojuši Valsts valodas centram.
Ņemot vērā skolās uzzināto, Tiesībsarga birojs rosinājis palielināt valsts uzraudzību mazākumtautību izglītības iestādēs par valsts valodas lietojumu un izglītības procesa kvalitāti. “Līdz šim ir tā, ka skolas uzrauga it kā pašas sevi. Uzraudzību veic skolas administrācija,” teica biroja tiesiskās vienlīdzības nodaļas juriskonsulte Anete Ilvesa.
“Tā kā 50 procentiem bērnu ir labas valsts valodas zināšanas, būtu nepieciešama pāreja uz vidējo izglītību tikai valsts valodā,” turpināja A. Ilvesa. Izņēmums varētu būt tikai tie bērni, kuri nesen ieradušies Latvijā un vēl valsts valodu nav apguvuši.
Kad lūdzu pašam tiesībsargam Jurim Jansonam plašāk skaidrot šos ierosinājumus, viņš tomēr nebija tik kategorisks kā padotie un sacīja, ka šādi priekšlikumi izteikti tāpēc, lai “provocētu sabiedrībā diskusijas par šīm tēmām”. Jāsaka gan, ka par pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās vai vismaz bērnudārzos jau rosinājusi Nacionālā apvienība (NA). Tāpat par to iestājas Eiropas Parlamenta deputāts no “Vienotības” Kārlis Šadurskis. Tā ka diskusijas ir, taču pietrūkst darbu, jo nav plašāka politiskā atbalsta pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā.
Konferencē bija klāt arī NA pārstāve Baiba Broka. No viņas teiktā gan varēja spriest, ka jau tagad, kad vidusskolās cittautieši 60 procentus mācību satura apgūst latviešu valodā, bet 40 procentus – dzimtajā valodā, jauniešu latviešu valodas zināšanas ir gana labas un valsts valodas stilistiku dažs labs krievu jaunietis pat pārvaldot labāk par latviešiem.
K. Šadurskis, kurš arī bija ieradies uz konferenci, gan norādīja, ka līdzšinējā segregētā skolu sistēma neveicina, pat kavē integrāciju: “Cik ilgi turpināsim izlikties, ka Latvijā notiek sabiedrības integrācija uz latviešu valodas bāzes un ka latviešu valoda un kultūra tiešām ir Latvijas sabiedrību vienojošais pamats?”
Viņš atgādināja, ka pagājušā gadsimta beigās politiķi bija vienojušies, ka vidusskolās būs jāmācās tikai latviski, bet, tā kā to nebija iespējams ieviest atbilstoši sagatavotu skolotāju un mācību materiālu trūkuma dēļ, nolēma, ka 40 procenti stundu tomēr varēs notikt krieviski. Tagad varētu pakāpeniski pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, turklāt visās skolās, ne tikai vidusskolās. Tas būtu vajadzīgs ne tāpēc, lai uzlabotu cittautiešu latviešu valodas prasmes, bet gan tāpēc, ka krievu skolās “Latvijai lojālu pilsoņu audzināšana notiek tikai uz papīra”.
Izglītības un zinātnes ministriju šajā konferencē pārstāvēja izglītības un zinātnes ministra ārštata padomniece Liesma Ose. Viņa nesteidzās atbalstīt tiesībsarga idejas, uzsverot ieguvumus, kas radušies bilingvālajā izglītības sistēmā.
Sašutis par Tiesībsarga biroja rosinājumu bija “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas deputāts Boriss Cilēvičs, kurš teica, ka nedrīkst neņemt vērā to skolēnu un viņu vecāku viedokli, kuri nevēlas izglītību tikai latviešu valodā.
