Mobilā versija
+0.3°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Trešdiena, 22. novembris, 2017
11. jūnijs, 2015
Drukāt

Zigfrīds Dzedulis: Vēl viens mēģinājums piespiest iedzīvotājus deklarēties Rīgā (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Rīgas pašvaldība no nākamā gada cels nekustamā īpašuma nodokli. Septiņas līdz astoņas reizes lielāks nodoklis būs jāmaksā par dzīvokļiem un dzīvojamiem namiem, kuros neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu. Nodokļa kāpums sevišķi varētu skart to Rīgas centra namu īpašniekus, kuriem piederošie nami nav sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos.

Pēc pašvaldības aplēsēm, galvaspilsētā esot ap 39 000 tukšu dzīvokļu un ap 6000 tukšu namu. Bet tādu izšķērdību ar dzīvojamo fondu pašvaldība, lūk, nevarot pieļaut.

Zinot, ka pēdējos gados dzīvokļu īres tirgus galvaspilsētā ir ienesīgs un plaukstošs, īpaši laikā, kad baņķieriem hipotekāro kredītu devējiem vēl nebija skaidrības, kā Saeimā izgrozīs Maksātnespējas likumu, ir ļoti jāšaubās, vai šie dzīvokļu un namu tūkstoši patiešām stāv tukši. Visticamāk, tie lielākoties ir izīrēti un apdzīvoti. Bet, lai izīrētājiem nebūtu jāmaksā valstij desmit procenti no īres ienākumiem, izīrēti ar nekur nereģistrētiem līgumiem vai tikai vienojoties mutiski. No šī skatpunkta veroties, nekustamā īpašuma nodokļa krasa paaugstināšana varētu paskubināt šajos it kā tukšajos dzīvokļos līdz gada beigām kādam deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu. Īpašniekam, kam pieder vairāki izīrēti dzīvokļi, pašiem piedeklarēties visos nebūs iespējams. Šī iespēja būtu jāpiedāvā īrniekiem. Par pamatu deklarēšanai viņiem būs vajadzīgs zemesgrāmatā reģistrēts īres līgums. Bet tas savukārt nozīmētu, ka izīrētājiem būs jāsāk maksāt valstij minētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no īres ienākumiem. Rīgas mikrorajonā par tukšu, ap 50 kvadrātmetru div­istabu dzīvokli un tam piekrītošo 38 kvadrātmetru zemes domājamo daļu šogad bija jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 56 eiro, bet nākamgad būs jāmaksā gandrīz 300 eiro. Izīrētājiem būs steigšus jālemj, kurš par šādu dzīvokli turpmāk maksās teju pieckārt lielāko nodokli. Un kas būs izdevīgāk – maksāt nodokli pašvaldībai vai 10 procentus no īres ienākumiem valstij.

Nekustamā īpašuma nodokļa krasas paaugstināšanas iemesls, šķiet, šoreiz nebūs vien gādība par īpašumu uzturēšanu, kas, protams, arī ir vajadzīga. Tas ir plāns, kā panākt Rīgā pastāvīgo dzīvesvietu deklarējušo skaita palielinājumu, kas pašvaldības budžetā tādējādi ienestu lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Krietni lielāku par aptuveni 24 miljoniem eiro, ko pašvaldība cer ieņemt no palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa. Viens mēģinājums, ieviešot atšķirīgu maksu sabiedriskajā transportā Rīgā deklarētajiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, šogad izgāzās. Finanšu ministrs Jānis Reirs toreiz kraso biļešu cenu pieaugumu Rīgas sabiedriskajā transportā nosauca par loģisku iznākumu pašvaldības ilgstošajai visatļautībai un dzīrēm par nodokļu maksātāju naudu. Šis varētu būt otrs mēģinājums aizpildīt briestošos caurumus Rīgas pašvaldības budžetā un turpināt dzīres.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. kad būs nākošās pašvaldību vēlēšanas?? 🙂

  2. Interesanti, vai cilvēki šo krupi atkal norīs kā biļešu cenas paaugstināšanu?

  3. tāpat celt nodokļus aiz labpatikas tā ir noziedzība pret Latvijas pilsoņiem

  4. Izdevīgāk būs izīrēt pa 100 EUR un samaksāt 10 EUR valstij un nedeklerēties

  5. Gan jau tauta atradīs risinājumu deklarēšanās sakarā. Vēl nesen daudzas jaunas ģimenes meklēja iespēju deklarēties (ne dzīvot) Rīgas centrā, lai bērni varētu iet kādā no centra skolām. Tagad namīpašnieki paši meklēs cilvēkus, ko piedeklarēt tukšajos dzīvokļos. Kāpēc nav īres līguma? – Ielaidu savu draugu vai radu, īri neprasu, viņš maksā tikai komunālos. Lielākas nepatikšana sagaida to jaunceltņu īpašniekus, kuri “taupības nolūkos” māju nesadalīja dzīvokļu īpašumos, bet dzīvokļus pārdeva kā mājas domājamās daļas. Tur vajag iedeklarēt pulka cilvēku – pa vienam uz katriem 30 kv.m. Starp citu, pērkot nevis dzīvokļa īpašumu, bet domājamo daļu, radīsies daudzas citas juridiskas problēmas. Nepērciet tādus dzīvokļus!
    Taču problēmas sakne ir citur. Treknajos gados tautai iestāstīja, ka nekustamais īpašums ir laime – vērtība celsies, izdevīgs ieguldījums. Tagad tauta redz, ka savs nekustamais īpašums nav laime – kadastrālo vērtību ceļ, nekustamā īpašuma nodoklu ceļ, apkures maksa aug. Jau kaut ko nesamaksāsi – tavu īpašumu atņems! Ja būs kāds cits parāds (par mobilo telefonu, vai iebuktēsi svešu auto) un uzreiz nesamaksāsi, arī tad var atņemt tavu īpašumu! Jo labāks īpašums, jo bankām un tiesu izpildītājiem lielāka vēlme viņu pievākt sev. Toties, ja nav īpašuma, nav problēmu. Ir vairāk naudas, īrēju smukāku dzīvokli. Mazāk naudas- īrēju pieticīgāku. Zaudēju darbu – paceļu asti un aizbraucu uz Rietumeiropu vai kur citur, nav jāuztraucas, kas notiks ar manu Rīgas dzīvokli.

  6. Un kas tur slikts? Kādēļ Rīgas pašvaldību vajadzētu apmierināt situācija, kad provinces iedzīvotāji gadiem dzīvo un strādā Rīgā, bet nodokļus maksā ellē ratā kur.

  7. un kas būs ar tām VNĪ mājām, kurās nav neviena īrnieka? Un tādu māju ir pilns Rīgas centrs…

  8. rīgā tomēr ir neloģiski daudz tukšu māju un dzīvokļu. jebkurš par to var pārliecināties pats savām acīm, redzot tumšos logus vakarpusē.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Pašvaldības reformu ceļā

Gan skolu tīkla reformas, gan ieceres pāriet vidusskolās uz mācībām tikai latviešu valodā vēl nepieciešams rūpīgi pārrunāt ar pašvaldībām. Tā vakar LTV “Rīta Panorāma” teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kurš esot ieradis ļoti rūpīgi ieklausīties tajā, ko saka praktiķi, ziņo LETA. Piemēram, jautājumā par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā vidusskolās Kučinskis un viņa pārstāvētais politiskais spēks pēc būtības izmaiņas atbalstot, taču vēl varot būt diskusijas par to, kā nonākt pie mērķa un cik ilgā laikā tiek sasniegts rezultāts. Kučinskis atzina, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Premjers atzina, ka kopumā saistībā ar reformām ir jūtamas bailes no pārmaiņām.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+