Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. februāris, 2013
Drukāt

Vai uz Varšavu lidosim caur Frankfurti?


Foto - LETAFoto - LETA

Eiropas Komisija (EK) nesen publiskoja savu lēmumu, cik likumīgs, tātad Eiropas Savienības konkurences noteikumiem atbilstošs, bijis Latvijas valsts finansiālais atbalsts nacionālajai aviokompānijai “Air Baltic”. Tas vēl nav galīgais lēmums, taču no tā izriet, ka Latvijas valdībai būs ļoti grūti pārliecināt komisiju par valsts atbalsta likumību. 


Lēmums nav valstij patīkams un rada bažas par “Air Baltic” nākotni, jo EK ir norādījusi, ka visi seši valsts atbalsta pasākumi šim uzņēmumam ir nelikumīgi jeb nav saskaņā ar ES tiesību aktiem un kropļo konkurenci. Ja Latvijas valsts nespēs pierādīt pretējo, tad EK savu lēmumu nemainīs un “Air Baltic” būs jāatmaksā valstij visa saņemtā naudas summa – gandrīz 100 miljoni latu.

Jau iepriekš rakstīts, ka aviokompānija nonāca smagās finansiālās grūtībās un lūdza valsts palīdzību, jo saskaņā ar 2011. gada rezultātu revīziju uzņēmuma zaudējumi bija 83,5 miljoni latu.

 

Zaļā gaisma 
no Krājbankas

Padziļinātā izmeklēšanā EK uzmanība bija pievērsta Latvijas valsts “Air Baltic” piešķirtajam pirmajam aizdevumam 16 miljonu latu apmērā un otrajam aizdevumam – 67 miljoniem latu. Turklāt pirmajam aizdevumam valdība atļāvusi samazināt procentu likmes sākotnēji no 11 – 13%, bet pēc tam līdz 2 – 4%, bet otrajam aizdevumam – 9 – 11%.

EK nav pārliecības, ka valsts atbalsts ir sniegts atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. ES ir noteikts, ka valsts iestādes var bez ierobežojumiem piešķirt finansiālu palīdzību uzņēmumiem, ja privātie investori, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, arī piešķirtu šādus līdzekļus attiecīgajam uzņēmumam uz līdzīgiem noteikumiem.

EK apšauba, vai privāts ieguldītājs būtu piešķīris uzņēmumam aizdevumu ar tik zemu procentu likmi.

Lēmumā atklājies arī nepatīkams fakts par Latvijas Krājbankas rīcību, dodot zaļo gaismu “Air Baltic” pēc tam, kad bankas darbība tika apturēta un ierobežotas bankas operācijas, kas pārsniedz 100 000 eiro. Izrādās, uz “Air Baltic” šis ierobežojums nav attiecies – Krājbanka izpildīja “Air Baltic” maksājumu un naudas pārveduma rīkojumus apmēram par 2,8 miljoniem eiro, kas, pēc EK ieskata, varētu nodrošināt nepamatotu priekšrocību izlases veidā.

 

Komanda – labi ieeļļota!

Kāds ir Latvijas puses viedoklis par publiskoto EK lēmumu un kāds būs turpmākais rīcības plāns, lai “Air Baltic” nebankrotētu un mums nebūtu, piemēram, uz Varšavu jālido caur Frankfurti?

Galvenā valsts atbildīgā amatpersona šajā jautājumā ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES jautājumos un “Air Baltic” padomes loceklis Kaspars Briškers, man paskaidroja valdības vadītāja preses sekretārs Mārtiņš Panke.

K. Briškers pastāstīja, ka Latvija jau pirms EK publiskotā lēmuma ir nosūtījusi tai savus argumentus un norādījusi uz komisijas lēmumā pieļautajām kļūdām, aplamām faktu interpretācijām un vājiem avotiem.

K. Briškers: “Lai atrastu kompetentus juristus, “Air Baltic” izsludināja konkursu, kurā no vairākiem pretendentiem atlasīja ļoti spēcīgu kvalificētu Briseles juristu komandu, tostarp arī ārpus Latvijas, kas palīdzēja mums sagatavot galvenās argumentu līnijas.

No valdības puses pie Satiksmes ministrijas ir izveidota darba grupa. Mēs strādājam šajā labi ieeļļotajā komandā tā, lai EK pārliecinātu ne tikai ar faktoloģiskiem, bet arī politiskiem argumentiem par to, ka Latvija rīkojās saskaņā ar valsts atbalsta likumdošanu.”

 

Lēmums attiecas uz valsti, nevis “Air Baltic”

Sabiedrībai nav pieejama arī informācija, cik šī juridiskā palīdzība valstij izmaksājusi. Neoficiāli zināms, ka tā ir ļoti liela nauda. Viena no spēcīgākajām un labi zināmajām Briseles advokātu kompānijām “Bird&Bird”, kas pārstāv savus klientus tieši valsts atbalsta jomā, ir izbrīnīta, ka “Air Baltic” ir uzticēta valsts interešu aizstāvība.

Briseles advokāts Kristaps Sikora norādīja, ka EK lēmums attiecas uz Latvijas valsti, nevis “Air Baltic”, un ka tieši valstij vajadzētu būt ieinteresētai atrast viskompetentākos juristus valsts atbalsta jautājumā. Spriežot pēc EK lēmuma, “Air Baltic” juristiem nav izdevies pārliecināt EK par to, ka valsts finansiālais atbalsts ir piešķirts pēc privātā investora principa.

Kristapa kolēģis Seržs Dirāns, kuram ir vairāk nekā 30 gadu darba pieredze ietekmīgos amatos Eiropas Komisijā un kurš daļu no sava darba laika EK ir veltījis tieši valsts atbalsta lietu izmeklēšanai aviācijas nozarē, norāda, ka šajā jomā komisija lēmumus pieņem tikai vadoties no spēkā esošajiem likumiem kā tas, piemēram, notika izmeklēšanā attiecībā uz valsts atbalsta sniegšanu Čehijas aviokompānijai “Czech Airlines”, kuru komisija atzina par likumīgu. Izvērtējot to, vai Latvijas valsts sniegtais atbalsts “Air Baltic” ir atbilstošs spēkā esošajiem likumiem, komisijai ir jāņem vērā tādi faktori, kā, piemēram, vai “Air Baltic” ir nodrošinājis pietiekošu tirgus kompensācijas mehānismu (tas ir, vai “Air Baltic” ir slēdzis reisus, kurus konkurējošās aviokompānijas būtu ieinteresēti pārņemt) un vai “Air Baltic” ir jau iepriekš saņēmusi valsts atbalstu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+