Viedokļi
Komentāri

Viks: Izšķirošos brīžos daļa tautiešu izrādījusies lētticīga 16

Foto-Edijs Pālens/LETA

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paustā un medijos citētā vēsts, ka šāgada vēlēšanās izšķirsies – Latvija turpinās eiropeisko vērtību ceļu vai atgriezīsies postpadomju telpā, varētu likt aizdomāties pat tam elektorāta segmentam, kas tik labprāt mēdz uzdāvināt savas balsis smuku frizūru un ieaijājošu solījumu valkātājiem.

Bet varbūt ministra paustais jāuztver kā joks? Ārēji taču viss šķiet vislabākajā kārtībā, pirms nedaudz vairāk kā nedēļas, pēc divpadsmit stundu pārlidojuma no bāzes Ziemeļkarolīnā, Ādažu poligonā tika izsēdināts ASV bruņoto spēku desants kopā ar kaujas tehniku, tādējādi apgāžot sabiedrībā nereti cirkulējošus tekstus, ka “štrunta” Baltijas valstiņu dēļ amerikāņi karu ar Krieviju neuzsāks. Izskatās tomēr, ka Baltais nams ir sācis apzināties jaunās ģeopolitiskās situācijas nopietnību, apjautis, ka par Baltijas zaudēšanu var nākties samaksāt pārāk dārgi, jo Kremļa apetīte nebūt negrasās noplakt. Nav pirmā reize, kad Krievijas bumbvedēji pārkāpj, piemēram, Aļaskas gaisa telpu, un Aļaska, kā zināms, ir ASV teritorija. Interesanti, kā reaģētu Krievija, ASV bumbvedējiem ielidojot Krievijas gaisa telpā…

Vai attiecībā uz sapni par Baltijas vēlreizpievienošanu saviem pārvaldījumiem Kremļa šībrīža saimnieka kalkulācijās ir vai nav militāra risinājuma variants? Gan jau ir, taču, visticamāk, ne kā plāns “A”. Nav obligāti jāatkārto Gruzijā un Ukrainā izmantotie paņēmieni. Centieni atkal atgūt no skāviena izslīdējušās teritorijas var materializēties, panākot sev lojālu personu iekļūšanu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūrās, lai, iegūstot tajās vairākumu, bīdītu notikumus vēlamā virzienā, un tad jau, kā smejies, nav izslēgtas platāka soļa iespējas.

Vai līdzekļi iniciatīvas miermīlīgai pārņemšanai jau atrodas, tā sacīt, kaujas gatavībā? Ne vien atrodas, bet tiek likti lietā. Visspilgtākais piemērs – saskaņiešu priekšvēlēšanu reklāmas teksts, kura autori, ja notic paustajam, ir visīstenākie un gandrīz vienīgie “eiropeisko vērtību” aizstāvji Latvijā. Tieši jābrīnās, zem kā tik nav gatavi parakstīties tie, kuri sadarbojas ar Kremļa partiju, minētā teksta adresāts, bez šaubām, ir latviešu elektorāts, jo krievu cilvēku prātos Maskavas propagandas iespaidā viss eiropeiskais tiek uztverts kā netikumības iemiesojums. Vai mērķelektorāts uzķersies uz “eiropeisko vērtību” vizuļa? Skatīsimies.

Tikmēr viltīgi darbojas arī mūsu pašu tautiešu grupējumi, kaut vai saskaņiešiem nereti piespēlējošie zemsavieši, bijušo kompartijas vietējās nozīmes funkcionāru diriģēti. Kālab vajadzēja māžoties, pārņemot pirmskara republikas laika Zemnieku savienības nosaukumu? Lai pievilinātu latviešu elektorāta sentimentālo un nostalģēto daļu. Kā citādi lai skaidro šo personāžu iekrampēšanos attiecīgajos posteņos, ja ne ar uzdevumu gatavot augsni restaurācijai.

Saistītie raksti

It visos vēsturiski izšķirošu procesu brīžos daļa manu tautiešu ir izrādījusies lētticīga. Ja arī šoruden šis elektorāta segments Latviju pievils, vai tad būs bijusi jēga Atmodai un “Baltijas ceļam”?

Nobeigumā atziņa, kuru, komentējot Kremļa veiktās latviešu masu deportācijas aizvadītā gadsimta četrdesmitajos gados, dokumentālās filmas “Kur palika tēvi?” finālā izsaka iesirms Krievijas vidienes iedzīvotājs, proti, ka baisie notikumi var reāli atkārtoties, kamēr vien uz planētas eksistē diktatoriski režīmi.

LA.lv