Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. septembris, 2014
Drukāt

Vai uzņēmēji jāglābj iedzīvotājiem?
 (16)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

"Elvi" veikals Rīgā, Tēriņu ielā, bija pirmais, kas atsaucās akcijai, taču citi kavējas.

“Esmu ierindas pircējs, iepērkos “Rimi”, “Maxima” un “Supernetto” veikalos. Vēl neesmu pamanījis norādes uz Latvijas produkta izcelsmi. Manuprāt, kampaņu “Latvijas labums” vajadzēja rīkot jau daudz agrāk. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēsta, ka, pērkot par 10% vairāk vietējos pārtikas produktus, no valsts neaizbrauks 20 000 cilvēku. Kāpēc tad mēs neaicinājām Latvijas produktus pirkt tad, kad cilvēki sāka no valsts braukt projām?” spriež veikalā satiktais Jānis, kurš ir valsts ierēdnis.

Lai gan pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rosinātās atbalsta kampaņas vietējiem produktiem “Latvijas labums” aizritējušas jau vairāk nekā desmit dienas, tomēr vairāki lielveikalu tīkli aizvien vērtē iespēju izvietot akcijas atpazīstamības zīmes tirdzniecības vietās.

Norāžu uz “Latvijas labumu” nebūs


Apmeklējot veikalus Rīgā, Saulkrastos un Zvejniekciemā, šonedēļ kampaņas atpazīstamību ieraudzīju vien dažos. Turklāt, piemēram, Zvejniekciemā pazīstamajā veikalā “Mezgls” pārdevēja par notiekošo kampaņu nemaz nezināja, norādot, ka atšķirības zīmes ir jāpiegādā piegādātājiem, nevis pašam tirgotājam. Vairāku uzņēmēju pārstāvji pastāstīja, ka norāžu pie produktiem plauktos nebūšot.

“Latvijas labums” norādi pie produktiem neredzēsim “Mego”, “IKI” un “Vesko” veikalos. Šo veikalu mārketinga projektu vadītāja Agnese Jansone teic, ka šās grupas veikalos norāžu par izcelsmi pie Latvijā ražotajiem produktiem nebūšot. “Akcijā iesaistīsimies nākamajā nedēļā, un katrā no vairākiem simtiem veikalu izvietosim vienu plakātu par šo akciju,” viņa saka.

“Sky Baltija” tirdzniecības un mārketinga direktore Evija Andrijonoka teic, ka šās grupas četri veikali, kas sevi pozicionē ar augstas kvalitātes produktiem, ar mārketinga aktivitātēm kampaņā nepiedalīšoties. “Mēs neaizraujamies ar piekariņiem un plakātiem. Akcentējam to, ka pārdodam tādus produktus, kādu citiem pārdevējiem nav. Nebūs tā, ka turpmāk nebrauksim pirkt produktus citās valstīs,” tā “Sky Baltija” pārstāve. Šai veikalu tīklā visi svaigie produkti esot ražoti galvenokārt Latvijā. “Ideoloģiski neesam pret kampaņu “Latvijas labums”,” taisnojas E. Andrijonoka.

Veikalu tīklā “Top” atgādinājumu par kampaņu šonedēļ redzēt nevarēja. Rīgā, veikalā Tērbatas ielā 33/35, nekādu norāžu uz akciju nav. Uzņēmuma mārketinga daļas vadītāja Ilona Bukša teic, ka grupas valdes locekļi par piedalīšanos kampaņā “Latvijas labums” lemšot pēc atgriešanās Rīgā. “Šī kampaņa ir vairāk vajadzīga tiem tirgotājiem, kas Latvijas produktu pārdošanā ir mazāk aktīvi nekā mēs. “Top” veikalos divas trešdaļas no produktu sortimenta ir Latvijā ražotie produkti, bet piena produktu īpatsvars veido 90% īpatsvaru,” pauzi attaisno I. Bukša.

Lielākās ķēdes gatavojas


Rīgā “Rimi” veikalā “Galerija “Rīga”” atradu vienu norādi uz akciju “Latvijas labums”. Tā bija izvietota pie dārzeņu un augļu stenda. Dace Valnere, “Rimi” veikalu tīkla sabiedrisko attiecību pārstāve, akcijas “Latvijas labums” atpazīstamības zīmju neesamību veikalos skaidro ar akcijas pēkšņo rīkošanu. “Jau kādu laiku un patlaban mūsu veikalos pie dārzeņiem un augļiem atrodas norāde “Audzēts Latvijā”, bet pie piena produktiem un citiem svaigajiem produktiem – norāde “Pērc vietējo”. Nākamo nedēļu laikā pāriesim uz norādēm “Latvijas labums”. Pie kasēm uz ekrāniem būs redzams akcijas sauklis,” tā D. Valnere.

Veikalu “Prizma” mārketinga speciāliste Māra Trēziņa teic, ka uzņēmums piedalīšoties “Latvijas labums” akcijā. Patlaban notiekot drukājamo vizuālo materiālu izvērtēšana. Nākamo nedēļu laikā tos drukās un izvietos veikalos. “Visticamāk, pēc divām nedēļām veikalos izvietosim plakātus un īpašās norādes pie produktiem,” sola M. Trēziņa.

Veikalu tīkla “Maxima” pārstāvis Jānis Beseris teic, ka “Maxima” īstenošot kombinēto Latvijas produktu atbalsta kampaņu. Proti, pie Latvijas produktiem tāpat kā patlaban palikšot norādes “Atbalstām LV produktus”, bet “Maxima XX” un “Maxima XXX” veikalos pie kasēm uz ekrāniem rādīs kampaņas logo un uz durvīm būs akcijas plakāti.

Neizpratni izraisīja “Elvi” veikalu Rīgā, Brīvības ielā 92, un veikala Saulkrastos apmeklējums. Uz lielām cenu zīmēm zaļā fonā redzams, ka notiek “savējo akcija”. Šās akcijas produktus pārdot par samazinātām cenām. Tomēr mazliet pārsteidz, ka “savējie” produkti ir, piemēram, Ungārijas arbūzi, Spānijas melones un turpat blakus Latvijā audzētie kāposti. “Elvi” lepojas, ka “Latvijas labums” pie cenu zīmēm parādījās jau pirmajā dienā, taču tā pārstāvis Gints Lazdiņš pēc “LA” nosauktajiem piemēriem atzina, ka izvietošana kavējas, jo uz franšīzes līguma attiecībām darbojas ap simts veikalu. “Paredzam, ka līdz šīs nedēļas beigām lielākoties visos veikalos “Elvi” būs redzamas “Latvijas labuma” zīmes un citi informējošie elementi, sola SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Arī patriotismam ir cena


Veikalā satiktā Smaida Kušķe, pensionāre no Balt­ezera, atzina, ka pirkuma izvēlē īpašajām norādēm nozīmes nebūs. “Mana pensija ir 248 eiro – mazāka nekā iztikas minimums, tāpēc produktus, izņemot augļus un dārzeņus, izvēlos pēc mazākās cenas principa. Lietuvas piena produkti ir lētāki nekā Latvijā ražotie, tāpēc pērku tos. Pensionāram ir jāsavelk gali kopā,” tā S. Kušķe. Arī raksta sākumā citētais ierēdnis Jānis piesaka: “Ja mūsu valstī ražotais produkts būs vismaz par 20% dārgāks nekā ievestais, tad izvēlēšos lētāko.”

Līdzīga pieeja ir bankas darbiniecei Anetei Dzērvei. “Produktu izcel­smi var izlasīt uz cenas zīmes, un es to daru. Mani interesējošiem pārtikas produktiem izcelsmes valsti zinu tāpat. Visticamāk, cilvēku pirktspējas dēļ kampaņai “Latvijas labums” nebūs lielas ietekmes uz pārdoto Latvijas produktu daudzumu. Es arī esmu patriote. Cenšos pirkt produktus par cenu, kas atbilst to vērtībai. Ja vietējais produkts ir par vienu diviem eiro dārgāks nekā ievestais, tad izvēlos ievesto. Nekad gan neizvēlos no citām valstīm ievestos tomātus un gurķus.”

VIEDOKLIS


Dzintra Švarcbaha, Latvijas Tehnoloģiskā centra projektu vadītāja: “Es ikdienā strādāju ar Latvijas uzņēmējiem un zinu, cik daudz darba ieguldīts katra jauna pārtikas produkta izstrādē. Protams, kā patriotei gribētos vienmēr izvēlēties tieši Latvijas preci… Bet ir grūti pirkt kādus konkrētus produktus tikai tāpēc, ka tie ir Latvijas, ja, piemēram, kaimiņvalstu analogi ir cenas ziņā izdevīgāki un reizēm pat, jāatzīst, kvalitatīvāki vai garšīgāki. Jā, man patīk aizbraukt uz vietējo tirdziņu un iegādāties vietējos augļus un dārzeņus, bet veikalā es izvēlos to preci, kuru tajā brīdī vēlos, vai kuras cena šķiet izdevīgāka. Kādas īpašas akcijas mani neietekmē, un nedomāju, ka izvēlēšos kādu produktu tikai tāpēc, ka tam ir kāds akcijas simbols. Gribu teikt, ka Latvijas lauksaimniecības un ražošanas glābšanu nedrīkst kraut uz iedzīvotāju pleciem, sak, redz, mēs sarīkojām akciju, bet cilvēki nepērk Latvijas preci – atbildība veiksmīgi novelta uz iedzīvotāju pleciem: viņi, izrādās, nav patrioti un nevēlas atbalstīt vietējos ražotājus. Domāju, ka Latvijai, tāpat kā citām civilizētām valstīm, vajadzētu stimulēt savu ražošanu valstiskā līmenī ar nodokļu atlaidēm, dodot priekšroku iepirkumos utt. Kāpēc visa atbildība jau atkal jānovirza uz iedzīvotāju?”

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Izraēlā lielveikalos izrādās ir valsts noteiktas cenas pārtikas produktiem, kuras nedrīkst pārsniegt un katrā lielveikalā ir vesela rinda ar tirdzniecības vietām vietējiem zemniekiem savas gaļas tirdzniecībai. Biju pilnīgā šokā, kad to uzzināju. Šokā par mūsu lielveikalu sistēmas pretvalstisko iekārtojumu.

  2. Kur tautu likāt stulbeņi?

  3. apstulbuši pavisam Atbildēt

    Sataisījuši lielveikalus, un lielsaimniecības laukos un tad muld te par kaut kādu iedzīvotāju glābšanu iepērkoties Maksimās. Visi tradicionālie tautas iztikas avoti ir monopolizēti, tāpēc cilvēki brauc prom. Brauc tieši tāpēc, ka jums te nevar neviens savu veikaliņu atvērt, nevar savus lopus audzēt.

  4. Šaubos, ka mūsējie nešpetneļi mainīs PVN likmi? Citu valstu piemēri mums NEDER, jo mūsu valsts laikam ir lielā Eiropas tirgus NOIETA vieta, kur ES valstis gāž iekšā savus produktus pilnus ar E-vielām!!! Kas zin, KĀDI dokumenti tikuši parakstīti pie iestāšanās ES, ja uz karstām pēdām pēc iestāšanās visu iznīcināja, lai LATVIJĀ NEKO NERAŽOTU!?????? Mūsējie VIENMĒR VEIKSMGI visas nebūšanas nogrūž uz savu iedzīvotāju pleciem un NEKAUNAS operēt ar vārdu ” PATRIOTISMS”. Noteikti pirktu Latvijas produktus, kuri NAV PIEGRŪSTI AR INDĒM, ja iedzīvotāju MAKSĀTSPĒJA būtu adekvāta pieminēto valstu iedzīvotāju atalgojumam un pensijām!!! Ne nodokļu atlaides, ne priekšroka iepirkumos mūsējiem NAV!!! Nelīdz arī piemēri no citām ES valstīm, kur savējos atbalsta no visām pusēm… Tātad, KAS IR BIJIS PIE IESTĀŠANĀS ES??? KAS TICIS SASTRĀDĀTS…? NEKAS nenotiek tāpat vien … BEZ tam, KĀDS TAČU IR JĀVAINO šobrīdējā situācijā!!! KĀPĒC LAI TIE NEBŪTU MĒS???????

  5. Stimulēsim mūsu zemnieku ražotās lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju ar 3,5 reizes augstāku PVN,nekā Polijā?

  6. Laikā no 1992.g. līdz 1994.g.jūnijam spēka esošā apgrozījuma nodokļa likmes bija diferencētas: pamatlikme-12%,pazemināta likme lauksaimniecības produktiem-6%,vēlāk pamatlikme 18%,pazeminātā-10%,bet no 1994.gada 1.jūnija vienota likme 18%. Šodien,kā PVN pamtlikme,tā likme pārtikai ir jau 21%! Salīdzinājumam: Grieķijā PVN likme pārtikas pamatproduktiem-6,8%,Spānijā-4%,Itālijā-10% (maizei 4%),Polijā-5%.

    • Nu ko tu stulbeņiem padarīsi, nu neprot viņi organizēt ne lauksaimniecību, ne ražošanu. Prot pīļknābis tikai nodokļus celt.

  7. Ja pieni iepērk par 17 un pārdod par 70? Tad laikam zaudētāji ir tikai zemnieki. Ko lauku ministrs, balstīs ražotājus – pat ja pienu iepērk pie Kuldīgas un ved uz Valmieru…
    Valsts ir jāvada un it īpaši ekonomika.Iepirkuma cenas var regulēt normalizēts valsts iepirkums par mērenu cenu kā ASV tas ir graudiem ( tas ko zinu). Tas piespiedīs arī zemniekiem maksāt normālāk, ja gribēs turēt savu piena biznesu…Ja būtu Kārlis…tad tās problēmas varbūt jau būtu civilizēti atrisinātas, bet pie šiem grēslu ļodzītājiem – neticu, ka kaut ko sāks darīt – tikai vājš teātris

    • No viena litra rūpnīcā iztaisa vismaz divus. Iepērk ar 5%, a pārdod ar 2,5% tauku saturu, tā ka iznāk cita aritmētika. Pērk pa 0,17, pārdod pa 1, 40. Lūk ko jums dod lielfermas un piena lielražošana. Un vēl piejauc visādu ķīmiju, piens kāpēc nekļūst par rūgušpienu, bet kļūst rūgts? A atbilde PVD ir vienkārša, “tāpēc, ka tas esot DZERAMAIS piens”.

  8. 1.Bankieri,uznemeji, visu veidu spekulanti pelnu privatize,bet zaudejumus socialize.
    2.Pasmaju produktu izcelsana,to pateresanas veicinasana ir protkcionisms par ko var sekot sankcijas no vecaajam ES valstim.
    3.Toties var veicinat pirkt alkoholu,ari importa, noradot ta zemaku cenu ,piekarot pie pudeles kakla uzrakstu ,,letak,, ,ka to dara degvielas uzpildes stacija pie Skrundas.

  9. Varbūt ražotājiem kā reiz ir pienācis brīdis noteikt adekvātu cenu saviem ražojumiem? Varbūt ir tā reize izrādīt patriotismu pret saviem iedzīvotājiem? Citās zemēs redzēju, ka vietējie produkti ir lētāki par ievestajiem. Pie mums radīta ačgārna sistēma un pie tās gadiem pieturas.

    • Pašmāju ražojumiem jābūt zemākam PVN, tā ir vairākās Eiropas valstīs, tas pirmkārt. Otrkārt, jebkuru produktu lielā valstī var pārdot lētāk kā mazā. Turgus mazs, cena augsta.
      Bet raksti, kuros kārtējo reizi tiek nostādīti uzņēmēji pret tā sauktajiem iedzīvotājiem absolūti bezjēdzīgi atkal dala cilvēkus tādos un šitādos. Uzņēmēji esam mēs katrs pats, jo katrs pats sevi mākam vai nemākam pārdot kā darba spēku. Vienkārši, bet tādā pasaulē dzīvojam. Un paši vien šo pasauli tādu veidojam.

  10. Samazinātas PVN likmes vietā (kā tas ir visā pasaulē),glābsim tagad uzņēmējus,līdzīgi kā bankas glābām ar sociālā budžeta miljardu!Un kāpēc gan ne? Glābjam pat oligarhus un lielākos nodokļu parādniekus,samazinot tiem IIN! Pat uz garantētā iztikas minimuma rēķina!

  11. Nebūtu slikti ja arī ražotāji apzinotie iedzīvotāju pamatmasas pirktspēju arī kļūtu patriotiskāki.

    • Arī ražotājam gribās labi dzīvot, pilis būvēt, dārgas mašīnītes pirkt, dienvidjūru kūrortos izklaidēties, jo peļņa īpašniekam. Tāda ir viena no biznesa ābeces pamatidejām. Tāpēc nesapņosim par nesasniedzamām lietām!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+