Vai uzskatāt, ka vajadzētu dot iespēju izvēlēties vienu reliģisko brīvdienu gadā?
 0

Gita Umanovska, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore:
 “Es nekad neesmu saņēmusi sūdzības, ka cilvēkam, kurš pieturas pie reliģiskajām tradīcijām, tas tiktu liegts vai apgrūtināts.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Bija gan gadījums, kad lūdzām, lai tiktu pagarināts laiks balsojumam par Saeimas deputātiem, jo balsošana notiek sestdienā, kad ir sabats, un citādi mums izrādītos diena par īsu. Taču tas īsti nav saistīts ar jautājumu par reliģiskajiem svētkiem. Protams, neredzu nekā slikta, ja noteiktu iespēju, ka vienu reliģisko svētku dienu var izvēlēties pēc saviem ieskatiem, jo arī ebrejiem ir vairāki svētki, kas iekrīt darba dienās. Nozīmīgākie no tiem ir Jom Kipur. To pat īsti nevar nosaukt par svētku dienu, pēc būtības tā ir Dieva tiesa – diena, kad Dievs lemj par cilvēku dzīvi nākamajā gadā, un tās laikā nedrīkst ne ēst, ne dzert, ne izklaidēties, ne arī strādāt vai mācīties. Tādēļ šajā dienā vairāk piedomā arī tie, kuri ikdienā tik pastāvīgi neievēro reliģiskās tradīcijas un neapmeklē sinagogu.”

 

Ilarions Ivanovs, 
Latvijas Vecticībnieku apvienības priekšsēdētājs:
 “Mēs, vecticībnieku draudze, vienmēr esam iestājušies par brīvdienām vecticībnieku Ziemassvētkos, esam pat vēstules parlamentam rakstījuši, taču vienmēr saņēmuši atteikumu. Tādēļ, domāju, iespēja izvēlēties vienu papildu brīvdienu būtu pieņemams kompromisa variants. Dzirdu runājam, ka šādas brīvdienas nozīmētu par 10 miljoniem latu mazāk nodokļu, taču ne visu var izmērīt naudā. Cilvēks, pēc brīvdienas atnācis uz darbu, iespējams, atstrādās pat vairāk par tiem desmit miljoniem. Taču, ja gribam runāt par sabiedrības saliedētību, tad jāmeklē, kā panākt, lai visi šeit dzīvojošie justos komfortabli.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Ingrīda Puce, 
Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centra vadītāja:
 “Droši vien nebūtu pareizi teikt, ka 15. augusts – Vissvētākās jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki – ir vislielākie svētki katoļu kalendārā, taču nenoliedzami tieši Latvijā tie ir ļoti nozīmīgi. Neapšaubāmi, daudzi cilvēki priecātos, ja bez sarežģījumiem varētu nokļūt Aglonā. Mums rit iekšēja diskusija par to, ka ne Otrie Ziemassvētki, ne arī Otrās Lieldienas no reliģiskā viedokļa nav īpaši būtiski svētki. Vai, izsakoties precīzāk, vienlīdz nozīmīga ir visa nedēļa pēc Lieldienām. Mums nav uzticamu datu par to, cik viegli vai grūti cilvēkiem tikt uz Aglonu 15. augustā, taču, protams, privāti esmu dzirdējusi: “Cik jūs esat laimīgi, ka varat aizbraukt uz Aglonu; es šogad netieku.” Jo cilvēkam vai nu ļoti laikus jāplāno atvaļinājums, vai brīvdiena uz sava rēķina, vai jāatsakās no svētceļojuma.”

 

Andrejs Broks, 
Latvijas Dievturu sadraudzes valdes priekšsēdētājs:
 “Mēs esam pret papildu reliģisko brīvdienu piešķiršanu, jo jau tagad Latvijas sabiedrība ir sašķelta. Tā sauktajām tradicionālajām konfesijām ir dažādas privilēģijas, un, piešķirot papildu brīvdienas, tās tikai palielinātos, paplašinot segregāciju. Latvisko svētku sakritība ar dabiskām astronomiskajām norisēm, ar dabisko laika ritējumu būtu lielisks pamats, uz kura integrēt Latvijas sabiedrību, turklāt tas nevarētu būt pretrunā nevienas kopienas reliģiskajai pārliecībai. Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi, Apkūlības – šie latviskie svētki nav kāda pravieša pasludināti, bet gan balstās dabas ritmos, tādēļ ir loģiski. Turklāt šeit tomēr ir Latvija, un latviešu kultūra ir tas pamats, uz kura būtu jābalstās. Tā kā jau tagad skan iebildumi, ka brīvdienu ir par daudz, tad loģiski būtu priekšroku dot latviskajiem svētkiem, kuru patiesie datumi atšķiras no kalendārā noteiktajām brīvdienām, kaut arī nosaukumi sakrīt.”

 

Fakti

Reformu partija ierosinājusi papildināt likumu, rosinot noteikt par reliģisko svētku dienām 
6. janvāri – Zvaigznes dienu, 
7. janvāri – vecticībnieku un pareizticīgo Ziemassvētku dienu, 15. augustu – Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dienu, Jom Kipur (Grēku izpirkšanas) svētku dienu, kā arī 31. oktobri – Reformācijas dienu. Katrs darbinieks no šiem datumiem varētu izvēlēties vienu brīvdienu.

Saeimas komisija nolēma pirms lemšanas par konceptuālu atbalstu šiem grozījumiem pieprasīt par šo ieceri atzinumus no ministrijām, arodbiedrībām un darba devējiem.

Finanšu ministrija vakar paziņoja, ka iespēja darbiniekam izvēlēties brīvdienu reliģisko svētku svinēšanai pēc saviem ieskatiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumus samazinātu aptuveni par desmit miljoniem latu.