Juris Rozenvalds
Juris Rozenvalds
Foto – Karīna Miezāja

Vai vajadzīgs TV kanāls krieviski? Saruna ar politologu Juri Rozenvaldu 27

“Latvijas Avīzē” uz sarunu aicinājām politologu profesoru Juri Rozenvaldu. Valsts prezidents Bērziņš tikko bija paziņojis, ka otrreiz nekandidēs. Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis sarunājās ar profesoru – kas no tā izriet, kā arī par vēlmēm Latvijas Televīzijā veidot trešo kanālu krievu valodā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Vai esat apmierināts ar situāciju, ka mainīs prezidentu?

J. Rozenvalds: – Nu – būs cits prezidents. Pirmām kārtām ar cieņu pret prezidenta institūciju, toskait Andri Bērziņu amatā, kurā, kā viņš atzinās, nokļuva aiz spīta, ka ar Zatleru neviens nekonkurē, nevajag pārspīlēt institūcijas nozīmi.

– Bērziņš tika galā ar pienākumiem?

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kopumā jā, lai arī vienmēr daudzas lietas var vēlēties labākas. Kādubrīd viņa neprasme komunicēt, neaktivitāte sabiedriskajā diskursā kļuva par traucēkli, lai Andris Bērziņš samērā pieņemamas idejas virzītu uz priekšu. Bet amatā viņš neizdarīja neko tādu, lai mums būtu jāsaķer galva un jāsauc – ārprāts, kas notiek! Prezidents mēģināja pilnveidot partiju sistēmu – tas bija labi. Plusos ierakstāms, ka Bērziņš daudz darījis, lai gludinātu sabiedrībā pastāvošās atšķirības. Pārvarēt plaisas attiecībā uz vēstures izpratni, kad centās tuvināt Otrā pasaules kara veterānus no pretējiem ierakumiem, kā arī etnolingvistisko kopienu attiecībās – kā tautā teiktu, starp latviešiem un krieviem.

– Ja tik gudri un profesoriski izteicāties, ka Bērziņš kustinājis etnolingvistiskās problēmas, vai LTV–3 kanāla atvēršana nebūtu etnolingvistiskā jautājuma kustināšana?

– Vai vajag kanālu krievu valodā? Pirms atbildēt, es uzdodu pretjautājumu – kādi ir argumenti, ka vajag kaut ko darīt attiecībā uz vienu sabiedrības daļu? Jā, ja pieņem, ka tas kļūst par iekšējās drošības problēmu, ka daļa cilvēku skatās propagandas programmas no Krievijas. Socioloģisko aptauju dati liecina, ka Latvijas skatītāju auditorija iedalās divās atšķirīgās grupās. Gandrīz 80 procentu to, kuri mājās runā latviski, skatās vai nu tikai, vai galvenokārt Latvijas TV kanālus. Gandrīz 85 procenti no tiem, kuri mājās runā krieviski, skatās galvenokārt vai tikai Krievijas TV kanālus. Dabiski, ka viņi visi tiek ietekmēti atkarībā no TV “barības”, kādu patērē. No tā secinu, ka ir jāuzrunā cilvēki, kuri līdz šim bijuši pavisam vai lielākoties prom no Latvijā veidotās informācijas telpas. Kā viņus vislabāk sasniegt? Vai demonstrēt cietu stāju – lai mācās latviski, ja grib iekļauties? Taču tā ir ģimenes lieta, kādas pults pogas tradicionāli spiež, un ieinteresēt uz ko citu var vienīgi ar konkurējošu piedāvājumu. Tāpēc atbildu – jābūt LTV–3 kanālam krieviski. Bet! Svarīgi, kā tas funkcionē. Ja to izmanto par kontrpropagandas ruporu vai vienkāršu informatīvo raidītāju, kas nogādā “viņiem” “pareizo” informāciju, nez vai kanāls būs efektīvs. Lai to skatītos, interesants ir igauņu piedāvājums potenciālos skatītājus iesaistīt kanāla satura veidošanā. Ir jābūt vietai, kur krievi runā par savām lietām. Uzskatus nevajag iedzīt pagrīdē. Par tiem jānotiek diskusijām. Var iebilst – tad taču visi metīsies Kremlim ap kaklu. Tomēr, kad aptaujās krievvalodīgajiem uzdod jautājumu, kāda pozīcija konfliktā starp Ukrainu un Krieviju jāieņem Latvijai, tad mazāk nekā 10% saka – jānostājas Krievijas pusē. Apmēram tikpat grib, lai atbalstītu Ukrainu, bet pāri par 60% grib būt neitrāli. Un vēl reizēm pieļaujam, profesoriski izsakoties, metodoloģisku kļūdu. Jau no 90. gadiem ir domāšanas veids – nu jā, pieņemam, ka okupācija bija, te iebrauca cittautieši, bet rīkosimies tā, it kā viņu te nav. Fiziski viņi ir, bet problēmas ir latviešiem, viņi risina savas problēmas, pret “tiem tur” attiecoties ar klusuciešanu. Taču sabiedrība būs spējīga konsolidēties – un nesakiet uzreiz, ka es dzimteni pārdodu, – kad šī “svešo” kopiena tiks atzīta par leģitīmu oponentu. Tas nenozīmē, ka jums visā viņiem jāpiekrīt. Tai pašā laikā esiet gatavi uzklausīt, racionāli skaidrot – cik tas iespējams. Arī šādā kontekstā es redzu krievu kanāla nozīmi.