Mobilā versija
+2.9°C
Anda, Andīna
Pirmdiena, 20. novembris, 2017
28. oktobris, 2017
Drukāt

Vai valstij izdosies iegūt Inčukalna pazemes gāzes krātuves kotrolpaketi? (12)

Foto - LETA Foto - LETA

Nākamgad valsts, visticamāk, kļūs par īpašnieku vienam no stratēģiski svarīgākajiem aktīviem, – Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, vēsta TV3 Ziņas.

Noslēgumam tuvojas Ekonomikas ministrijas sarunas ar krātuves esošajiem saimniekiem, uzņēmuma “Conexus Baltic Grid” akcionāriem.

Joprojām gan ir šaubas vai valdībai izdosies iegūt kāroto kontrolpaketi. Daļu pārdošanai nesteidz piekrist Inčukalna krātuves lielākais akcionārs, – Krievijas kompānija “Gazprom”. Interesi par unikālo zilā kurināmā glabātuvi izrāda arī vairāki investīciju fondi.

Uzņēmums “Conexus Baltic grid” tika izveidots pērn, sadalot “Latvijas gāzei” piederošos dabasgāzes tirdzniecības un transportēšanās biznesus. Tā vērtīgākais aktīvs ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kuru valdība vēlas iegūt valsts īpašumā.

“Conexus” akcionāriem – Krievijas “Gazprom”, “Itera Latvija” un Vācijas “Uniper Ruhrgas” Ekonomikas ministrija izteikusi akciju atpirkšanas piedāvājumus, jo Eiropas Savienības (ES) direktīva liedz trijotnei vienlaikus nodarboties gan ar dabasgāzes tirgošanu, gan tās glabāšanu. “Conexus” padomes loceklis Juris Savickis, kurš caur dabasgāzes piegādātāju “Itera Latvija” ir uzņēmuma līdzīpašnieks, atzīst, ka sarunas ar valdību ir iegājušas finiša taisne.

Ekonomikas ministrs uzsver, ka valdības sarunas ar akcionāriem ir slepenas, tāpēc tās nekomentēs. Taču, ja “Gazprom” vai kāds akcionārs, kas paralēli tirgo gāzi, līdz gada beigām nepārdos savas akcijas, tas zaudēs akcionāra balsstiesības jautājumos, kas skar uzņēmuma padomes un valdes darbu, kā arī sastāvu.

Tas, ka akcionāriem būs jāpārdod akcijas, bija zināms sen, – tajā brīdī, kad pieņēma Enerģētikas likumu. Valdība gatavo “scenāriju B”, ja viens vai vairāki akcionāri to nav izdarījuši, kā vislabāk pārvaldīt uzņēmumu un nodrošināt drošas gāzes piegādes Latvijai.

“Conexus” vadītājs Aigars Kalvītis jau tagad prognozē, ka akciju pārdošanas darījums noteikti nenotiks līdz 1. janvārim, jo to vairs nevarot paspēt. Tādā gadījumā uzņēmuma ceturtais īpašnieks, fonds “Marguerite”, kas ar gāzes tirdzniecību nenodarbojas, kļūs par vienīgo akcionāru, ar balsstiesībām.

Publiski izskanējis, ka “Conexus” visu aktīvu vērtība ir ap 200 miljoniem eiro. Tikmēr gan Savickis, gan Kalvītis TV3 ziņām uzsver, ka tik maz nemaksā Inčukalna krātuve esošā bufergāze, tāpēc akcijas esot daudz vērtīgākas.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. cenzūra augstā līmenī

  2. nu šoreiz jau valdība kārtējo reizi tīšām uztaisīja tādus Latvijas Gāzes sadalīšanas noteikumus, lai Inčukalns būtu pašiem vien jāatpērk…
    kad krievija piedāvāja Nord Streem laist caur Ventspili, izbūvēt Dobeli un maksāt vēl miljardu zaļo papīrīšu gadā, tad tad puskoka lēcējiem vajadzēja uzlikt veto… tagad, kad vācieši izbūvēja gāzesvadu līdz Viborgai, Inčukalns vairs netiek izmantots… tas vienkārši vairs nevienam nav vajadzīgs… leiši maksā pus miljonu mēnesī par kuģīša īri un muļķiem stāsta, ka uzbūvējuši termināli, mūsejie šobrīd par lielu naudu atpirks nevienam nevajadzīgo Inčukalnu, kurš jau divus gadus stāv tukšs un neviens tur iekšā neko nepumpē, bet igauņi lēnā garā visus savus prāmjus jau pilda ar krievu sašķidrināto metānu un uz 2019. gadu saņems beidzot reālu norvēģu gāzi pa trubu… un atkal mūsu bāleliņi ir izdarījuši visu, lai tauta sūkātu, jo… igauņu trubas būvē ar līdzfinansējumu mēs neesam gājuši un tāpēc tā ir tik resna, cik esti samaksāja un resnāka nepaliks…neviens taču neieguldīs savu naudu, lai kaut kad varbūt tie latvijas uzmetēji varbūt ko darīs…
    viņi jau darīja… kā nord streem šiem nepatika, tā arī nord streem2 noprotestēja… ukrainai jau gāzes truba nogriesta, nākošā būs latvija…
    un tie, kuri iedomājas ka nepērkot putlera gāzi, mēs viņam ieriebjan, var ietecēt gazprom mājaslapā… viņi tur latviju starp pircējiem nemaz neieraudzīs, jo tajos sarakstos tik sīkus apjomus neuzrāda…

  3. Galvenais ir pats tirgošanās process – otkati ripo nepārtrauktā straumē.
    Latvijas izdevīgumam smērē puņķi virsū…

  4. Būtu pēdējā muļķība valstij pirkt gāzes krātuvi.Nav nekāda stratēģiska ražošana kam būtu nepieciešama gāzes rezerve.

  5. Interesanti, kāpēc valstij tā krātuve vajadzīga. Visus iespējamos īpašumus iztirgo par sviestmaizēm. Tikai tādēļ, lai daži spekulanti kļūtu miljonāru kārtā. Shēma vienkārša un daudzkārt pārbaudīta. Tagad par dārgu naudu paši savu mantu nopirks, tad par sviestmaizi tiem pašiem, sliktākā gadījumā, citiem pārdos, izveidojot treknu atgriezenisko saiti. Tā te spēlējās ar Airbaltiku, Liepājas metalurgu, Parexa afēru un citiem uzņēmumiem, ko žurnālisti nav vēl pagaidām uzoduši.

    • krātuvi jau sen vajadzeja sev pārņemt ja grib reāli atvērt gāzes tirgu, jo LG vienmer daris visu lai neviens cits tur gāzi neglabātu, tā ir viņu infrastruktura un ja ari kāds tur ko iepumpēs, tad maksa par lietošanu padaris procesu nerentablu. nav jau tā ka var no leišiem teikim uzreiz pa taisno iespejams butu piegādāt pateretājam. proces var notkt tikai izmantojot krātuvi kā starpposmu.
      ir jau vel viena problēma. tur steidzami vajag ieguldit 150-200 miljoniem, jo iekārtas ir novecojušas un nolietotas, tā ka bez akciju kontrolpaketes vel papildus vajadzes kaudzi naudas

  6. kad valstij piedāvāja Atbildēt

    nopirkt akcijas, tad rauca degunu un teica ka nevajag, tagad pēkšņi pārdomāja

  7. Un kurš par Inčukalna iztirgošanu saņ”ema savu % daļu? Jā un kāpēc? Jā un kāpēc valsts īpašums ir jāatpērk? Ka blēži raks kūdru Siguldas purvos – pie 3 A valdīšanas nekad, bet pie jaunā Kārļa…
    pēc vēstures ( nav mans ) :
    =Ministru prezidents Andris Šķēle 1997.gadā, privatizācijai nododot uzņēmumu AS Latvijas Gāze, jaunveidojamai akciju sabiedrībai vārda tiešā nozīmē uzdāvināja vienu no ienesīgākajām valsts dabas resursu un rūpnieciskajām bagātībām…Privatiz…Privatizācijas rezultātā AS Latvijas Gāzes akcijas pašlaik ir sadalītas šādi: 47,23% — Vācijas koncernam E.On. Ruhrgas International AG, 34% — Krievijas koncernam Gazprom un SIA Itera Latvija — 16%, bet 2,85% — maziem akcionāriem, tajā skaitā Latvijas valstij 0,0002857% akciju. Enerģētikas likuma 20. pants nosaka, ka stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti — pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa — ir saglabājami valsts īpašumā, taču pēc „izdevīgā” privatizācijas darījuma Latvijas valsts pār Inčukalna gāzes krātuvi ir zaudējusi kontroli. Šķēle, 1997.gadā, piešķirot ekskluzīvas tiesības AS Latvijas Gāzei uz 20 gadiem, līdz 2017. gadam, izmantot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, ir atņēmis valstij iespēju gūt ienākumus no sava īpašumu. Rezultātā gāzes patērētājiem Latvijā tagad jāpakļaujas Gazprom diktātam un noteiktajām gāzes cenām, jo visa valsts gazifikācija ir atkarīga no Inčukalna gāzes krātuves.Jānorāda, ka AS Latvijas Gāze pilda privatizācijas noteikumus un katru gadu valstij maksā noteiktu daļu par pazemes gāzes krātuves izmantošanu. Piemēram, 2003.gadā šī maksa bija 6,5 tūkstoši latu, bet maksimālā summa, kuru Latvijas valsts varētu saņemt, ja gāzes krātuve visu gadu būtu maksimāli noslogota, būtu vien 40 līdz 50 tūkstošu latu robežās. Gribu norādīt, ka AS Latvijas Gāzes peļņa 2009.gadā ir bijusi 20 miljoni latu, neskatoties uz lielo gāzes patēriņa kritumu. Ja kaut viens miljons latu gadā tiktu samaksāts valstij par Inčukalna gāzes krātuvi, tad valsts budžetā iegūtu 14 miljonus latu.Es uzskatu, ka Šķēlem ir jāuzņemas atbildība par šo valstij tik neizdevīgo darījumu. Diemžēl, privatizāciju nav iespējams atgriezt tās sākumstadijā un noslēgto līgumu laušana Latvijas valstij radītu miljonus latu zaudējumus. Es jau tuvākajā laikā vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs ar iesniegumu par Šķēles atbildības izvērtēšanu saistībā ar šo darījumu.

    Piebilde. Inčukalna gāzes krātuve ir trešā lielākā Eiropas gāzes krātuve, kuras ietilpība ir 4,4 miljardi kubikmetru dabasgāzes, tai skaitā — 2, 145 miljardi kubikmetri bufergāzes, bet 2,255 miljardi kubikmetri aktīvās gāzes. Ģeoloģiskie pētījumi rāda, ka tieši Latvijas teritorijā porainā smilšakmens slāņi atrodas gāzes krātuvju ierīkošanai optimālā dziļumā — 700 – 800 metru zem zemes. Igaunijā tie ir krietni tuvāk zemes virskārtai — apmēram 300 metru dziļumā. Savukārt Lietuvā un Krievijas rietumdaļā tie ir pārāk dziļi — 2200 – 3000 metru zem zemes. Tādēļ tieši Latvija ir stratēģiski nozīmīga reģiona gāzes apgādes sistēmā. Citas gāzes krātuves Latvijā šobrīd nav, lai arī ir runas par iespējamu gāzes krātuves izveidi Dobelē. No Inčukalna gāzes krātuves ar gāzi tiek apgādāta ne tikai visa Latvija, Igaunija un Lietuva, bet arī daļa Krievijas, tajā skaitā viss Pleskavas apgabals. Loģiski būtu, ja Latvija un tās iedzīvotāji no Inčukalna gāzes krātuves būtu ieguvēji, taču, diemžēl, nekā.=
    Tā kā autoru meklējiet kaut kur Rīdzenes veida sarunās un skatieties ģenerālprokuroja”interesi” tajā…Es domāju kādas tantes mantojumā…

    • protams ka pārdošana nebija sevišķi prātigs darbs savulaik, bet jau tad tā bija eiropas prasiba ka viss jānodod privātās rokās. turklat vel nesen kad sadali;sanu veica bija publicets pētijms cik samaksājuši cik ieguldijuši, cik nopelnijuši, un tā peļņa pret samaksāto naudu nebija jau nemaz tik liela, jo gadiem ilgi jau ari gāzes cenu reguleja valsts, kamer neiztiesājās un tiesa lēma par labu LG .
      ir protams saprotams tavs naids pret to ka par gāzi jāmaksā, bet šis ne tuvu nav rijigākais kantoris rēķinit peļņu pret ieguldito naudu

      • ”protams ka pārdošana nebija sevišķi prātigs darbs savulaik, bet jau tad tā bija eiropas prasiba ka viss jānodod privātās rokās. ”
        Var pabraukt zem ES prasības un vai kādas ģimenes izdevīgums?

  8. Kāpēc tas nodevējs, kas Inčukalnu iztirgoja nesēž cietumā?

  9. Nākotne pieder škidrai gāzei, LNG. Tā glabājas kuģos, un tai nekāda aizvēsturiska pazemes krātuve nav vajadzīga.

VID atlaidis 10 darbiniekus (2)Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šogad uz ierosināto disciplinārlietu pamata no darba atbrīvoti 10 darbinieki.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+