Vai valsts ekonomikas atlabšana vairo ģimenes rocību?
 0

Silva Kārkliņa Valmierā: “Šogad īpaši nevaram palielināt izdevumus, drīzāk tieši pretēji – tie ir pat jāsamazina. Atalgojums nav pieaudzis, bet preču un pakalpojumu cenas palielinās, piemēram, pastāvīgi pieaug degvielas cenas. Tas liek taupīt, un pirmais, uz ko mūsu ģimene ekonomē, ir dažādas izklaides. Ja mājās ir viesības, tās ir salīdzinoši pieticīgas, biežāk tiek rīkoti tā saucamie groziņu vakari.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Cik esmu runājusi ar kolēģēm, arī citās ģimenēs arvien izplatītāka kļūst viesošanās ar savu cienastu. Lai gan ir dzirdams par ekonomikas atkopšanos, to īpaši neizjūtam. Un, ja tā pat ir, manuprāt, atgriezusies strauja inflācija.”

Jānis Šmagris Kuldīgā: “Man katru mēnesi darba specifikas dēļ ir nepastāvīgi ienākumi, līdz ar to tēriņus pielāgoju ienākumiem. Ja citu mēnesi esmu nopelnījis lielu algu, samaksāju avansu par komunālajiem maksājumiem vai pieleju pilnu bāku degvielas. Mēnešos, kad darba bijis mazāk, varu ekonomēt uz iepriekš samaksāto avansu. Strādāju būvniecības jomā, kur ir jūtama ekonomikas atkopšanās. Mums nedaudz palielināja algu, tādēļ esmu sācis tērēt vairāk, piemēram, ar ģimeni bijām izbraukumā pa Latviju. Vairākus gadus nevarējām to atļauties. Nedomāju, ka lieko naudu būtu pareizi iztērēt vēdera priekam. Drīzāk ir jāmēģina rast prieku, ar ģimeni vai draugiem kopīgi atpūšoties. Tiesa, atpūtas pasākumiem daudz naudas netērējam – vien kādus 50 latus mēnesī. Šomēnes vēl bērni jāsagatavo jaunajam mācību gadam – tas vien prasa vismaz 200 latus.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Inga Magale Ozolniekos: “Pirms kāda laika nomainīju darbu, lai varētu nopelnīt vairāk. Lai gan alga ir nedaudz augusi, necenšos uzreiz palielināt izdevumus. Vēlamies nedaudz iekrāt melnām dienām. Ēst ārpus mājas ejam reti, ja visa ģimene dodas vakariņās, tam nepieciešami vismaz 25 lati. Daudz naudas tiek tērēts arī ceļam uz galvaspilsētu. Abi ar vīru strādājam Rīgā, katru dienu braucam turp un atpakaļ. Tādēļ jo īpaši sāpīgi izjūtam degvielas cenas celšanos.”

Daniels Roķis Rīgā: “Papildus pastāvīgajam darbam esmu atradis iespēju piepelnīties, tādēļ būtiski uzlabojies finansiālais stāvoklis. Daļu no papildu ienākumiem mēģinu iekrāt lielākam pirkumam – vēlos iegādāties automašīnu. Daļu no papildu naudas sanāk iztērēt izklaidēs, piemēram, tiekoties ar draugiem. Jāatzīst, ka jūtams ir arī cenu kāpums – Vecrīgas krodziņi kļuvuši dārgāki. Tam par iemeslu, visdrīzāk, ir pieaugošais tūristu skaits. Man vislielākie izdevumi ir saistīti ar dzīvesvietu – dzīvoju centrā, kur par īrēto istabu un komunālajiem maksājumiem mēnesī jāšķiras no 200, ziemā līdz pat 250 latiem. Atrast kaut ko lētāku neizdodas, cik dzirdēts, nekustamo īpašumu īres cena atkal kāpjot.”

Uzziņa

* Pērn Latvijas mājsaimniecībām par 7% pieauga izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

* Visvairāk tika tērēts tādiem uztura produktiem kā gaļa un gaļas izstrādājumi, izdevumi tiem vidēji mēnesī sasniedza 12 latu uz katru mājsaimniecības locekli.

* Pienam un piena produktiem tika tērēti astoņi lati mēnesī.

* Maizei un graudaugu izstrādājumiem tika tērēti astoņi lati mēnesī.

* Dārzeņiem tika tērēti septiņi lati mēnesī.

* 2011. gadā mājsaimniecības ir palielinājušas izdevumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem (salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šie izdevumi palielinājušies par 19%).

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.