Latvijā
Sabiedrība

Vai valsts valodas pozīcijas kopš referenduma kļuvušas spēcīgākas? 16

Foto – Shutterstock

18. februārī aprit pieci gadi kopš referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu. Vai šajā laikposmā valsts valodas pozīcijas ir nostiprinātas? Šķiet, ka būtiski ne, daudz kas liecina tieši par pretējo – ka paplašinās reālā divvalodības telpa. Viena no pazīmēm – pastkastītēs un e-pastos turpinām regulāri saņemt informāciju un reklāmas ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.

Šai situācijai uzmanību atkal pievērsis Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Imants Parādnieks. Nesen viņš izteicies, ka faktiski vērojama divvalodības veicināšana. Un to dara arī valsts iestādes. Pēc Parādnieka domām, Valsts valodas likumā ir jāiekļauj norma, ka privātuzņēmumu izplatītajos informatīvajos materiālos informācijai latviešu valodā jāaizņem divreiz lielāka vieta nekā svešvalodā. Turklāt, ja izvēlas kaut ko likt svešvalodā, tad ar obligātu nosacījumu, ka vienai no svešvalodām ir jābūt angļu valodai. Tādā veidā tiktu skaidri parādīts, kura ir valsts valoda. Tas ietekmētu cilvēkus arī psiholoģiski, intervijā laikrakstam “NRA” savas domas izteicis Imants Parādnieks. Sarunā ar “Mājas Viesi” deputāts akcentē, ka Valsts valodas likuma 21. panta 7. daļa nosaka: “Ja līdztekus valsts valodai informācija lietota arī svešvalodā, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.” Piemēram, uzskata deputāts, informatīvā materiāla vienā pusē var publicēt informāciju latviešu valodā, bet otrā pusē ar krietni mazākiem burtiem – angļu un krievu. Tad būs absolūti skaidri saprotams, kura ir valsts valoda, bet kura atsevišķai iedzīvotāju grupai vai tūristu ērtībām lietota valoda, pārliecināts Parādnieks.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

– Nav skaidrs, kāpēc, sniedzot informāciju, par otru valodu vienmēr tiek izvēlēta krievu valoda? Vai šai valodai mūsu valstī ir kāds īpašs statuss? Šādas anomālijas turpmāk nav pieļaujamas, – sašutis Parādnieks. – Ja vēlamies, lai informāciju spēj uztvert arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nezina valsts valodu vajadzīgajā līmenī, tai vajadzētu būt publicētai lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju saprotamā valodā, tas ir, angļu. Ja izvēlas tulkot vēl trešajā valodā, var publicēt arī krieviski, bet nav pieļaujams, ka informācija tiek tulkota tikai divās valodās – latviešu un krievu, – uzskata deputāts.

Viņš ir pārliecināts – lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas, noteikti ir jāievieš grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos nr. 130, kuru 4. punkts paredz: “(..) privātpersonas, publiski sniedzot informāciju, kas ir saistīta ar sabiedrības likumīgajām interesēm, to sniedz valsts valodā vai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā.” Šajā MK noteikumu punktā, pēc Parādnieka domām, ir skaidri jānosaka: svešvalodā publicētajai informācijai formas un satura ziņā jābūt mazākai un šaurākai par tekstu valsts valodā. Ar to varētu pietikt, lai mainītu latviešu valodas lietojumu privāto institūciju izdotajos informatīvajos materiālos. Savukārt valsts iestādes ir jāpiespiež, atgādinot spēkā esošo likuma normu, ievērot likumā noteikto. Nav normāla situācija, ka pastkastītēs un e-pastos saņemam divvalodību veicinošus materiālus.

– Šobrīd analizēju juridisko bāzi un cenšos saprast, kādi grozījumi Valsts valodas likumā ir vajadzīgi. Likumdošanas pārmaiņas, pirmkārt, skaidri un nepārprotami apliecinātu, ka valsts valoda ir, bija un būs prevalējoša, – teic Parādnieks.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Valsts valodas centra direktors profesors Māris Baltiņš uzskata – vispirms jāvērtē, vai ļaudīm savās pastkastītēs vispār būtu jāsaņem jebkāda reklāma jebkādā valodā, ja viņi nav izteikuši vēlmi to saņemt. Šādi tiek nevajadzīgi iztērēts milzīgs papīra daudzums. Nākamais jautājums – kāpēc valstī, kurā ir viena valsts valoda, daudzas pašvaldības, uzņēmumi, kuros ir liela valsts kapitāldaļa, izplata informāciju divās valodās?! Jāatzīst, patlaban Latvijā pastāv dīvaina juridiska situācija – tiesiskā regulējuma normas nosaka, kā jāizskatās plakātiem pie sienas utt., bet neregulē, ko drīkst ievietot pastkastītēs. Tās juridiski netiek uzskatītas par plašai sabiedrībai pieejamu vietu, līdz ar to uz tām neattiecas likuma normas. Lai risinātu šo situāciju, Valsts valodas centrs ir rosinājis grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos attiecībā uz atbildību, tostarp, par pastkastītēs ievietoto informāciju.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Ingrīda Bērziņa piebilst – valsts valodas lietojuma ziņā informatīvos materiālos dažkārt grēko arī valsts un pašvaldību iestādes, lai gan Valsts valodas likums strikti nosaka konkrētus gadījumus, kuros drīkst sniegt informāciju ne tikai valsts valodā, bet arī svešvalodā. Reizēm gadās, ka institūcijas šo likumu staipa un interpretē pārlieku plaši. Tas nav pieļaujams. Attiecībā uz privātām organizācijām un privātpersonām patlaban likums ir daudz maigāks – tas ļauj līdztekus valsts valodai sniegt analogu informāciju svešvalodās. Likums neļauj valstij pārlieku iejaukties privātajā biznesā. Taču arī privātiem uzņēmumiem paralēli latviešu valodai kāda svešvaloda nebūt nav jālieto obligāti. Valsts valodas centra inspektori cenšas panākt, lai privātbiznesa pārstāvji, sniedzot iedzīvotājiem informāciju, biežāk lieto tikai valsts valodu un iztiek bez svešvalodām.

– Šābrīža situācija nav normāla – no vienas puses, ļaudis mudinām apgūt latviešu valodu, no otras puses, liekam saprast – ja būs kaut kas svarīgs, mēs par to informēsim svešvalodā. Pat tie ļaudis, kuri pret latviešu valodas apguvi izturas labvēlīgi, par šādu divkosīgu attieksmi no valsts puses var justies apmulsuši, – teic Māris Baltiņš. Viņš min pāris gadījumu, kas liecina – ir pilnīgi pietiekami, ja informāciju sabiedrībai sniedz tikai valsts valodā. Jau labu laiku pirms eiro ieviešanas Latvijā iedzīvotājiem tika izplatīti informatīvi materiāli par to, kā tas notiks, un tie bija tikai latviešu valodā. Informāciju svešvalodā ļaudis varēja saņemt pastā pēc pieprasījuma. Un nebija nevienas sūdzības par to, ka kāds nebūtu pietiekami informēts. Līdzīgi ir ar uzaicinājuma vēstulēm uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem dzemdes kakla un krūts vēža atklāšanai. Arī tās ļaudis saņem tikai valsts valodā, bet zem teksta ir norāde uz Nacionālā veselības dienesta mājaslapu internetā, kur jebkurš šo informāciju var izlasīt krievu un angļu valodā. Arī par šo kārtību līdz šim neesam saņēmuši nevienu sūdzību. Satversmes 4. pants nosaka, kura Latvijā ir valsts valoda, savukārt Valsts valodas likumā definēts, ka visas citas valodas, izņemot lībiešu, uzskatāmas par svešvalodām. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem informācija būtu jāsaņem tikai latviešu un nevienā citā valodā, uzsver Baltiņš.

Reāls stāsts:

Redakcijas e-pastā nesen iekrita informatīva vēstule no Rīgas Zooloģiskā dārza, dīvaini, bet trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Zooloģiskais dārzs ir pašvaldības uzņēmums, tādēļ uz to attiecas MK noteikumu pants, kas paredz svešvalodu lietot tikai īpašos gadījumos (sk. uzziņu!).

Saistītie raksti

Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas un izglītības nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns skaidro uzņēmuma nostāju, ka, sniedzot medijiem informāciju par dzīvnieku pasauli, zoodārzs ir daudzkārt saskāries ar problēmām, ko rada dzīvnieku nosaukumi un specifisku dabas procesu izklāsts. Piemēram, kādā preses izdevumā Kāpzemes degunragputns pārdēvēts par kapu degunradzi. Lai šādus gadījumus novērstu, zoodārzs sniedz precīzu informāciju trīs valodās – latviešu, angļu un krievu. Ziņu saņēmēju vidū esot ne tikai mediji, kas strādā latviski, bet arī krieviski un angliski. Turklāt ne viens vien žurnālists ziņu izmantojot copy/paste režīmā (tulkojumā – nokopējot). Nosūtot informāciju trīs valodās, tiekot radīta iespēja informāciju operatīvi nodot tālāk gan latviešu, gan citās valodās. Arī zoodārza mājaslapa ir trīs valodās, teic zoodārza pārstāvis.

Uzziņa

Ministru Kabineta noteikumi nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” nosaka, kādos gadījumos valsts un pašvaldību iestādes, tiesu un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, līdztekus latviešu valodai var sniegt publisku informāciju svešvalodā. Šajos MK noteikumos norādīts, ka tas pieļaujams tikai tad, ja šī informācija saistīta ar starptautisko tūrismu, starptautiskiem pasākumiem, drošības apsvērumiem, Eiropas Savienības brīvu preču apriti, epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām, ieslodzījumu vietās ievietoto ārvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem, ārkārtas situācijās.

LA.lv