Latvijā
Sabiedrība

Tvitera paaudze ar rāciju. Ko pusaudžiem dod aizsardzības mācība? 16

Ilustratīvs attēls. No spēles “Jaunie Rīgas sargi”, kurā piedalās pāri par 1000 vidusskolēnu gan no latviešu, gan mazākumtautību skolām.

Četrpadsmit Latvijas vidusskolām, kur programmā ir valsts aizsardzības mācība, oktobra sākumā pievienojās arī Rīgas Valsts tehnikums (RVT) – pirmā profesionālās izglītības iestāde, kurā notiek šādas nodarbības. Kāpēc jūs to darāt?

– Kāpēc lai to nedarītu? – atjautā Ilgvars Forands, RVT direktora vietnieks izglītības attīstības jautājumos. Izlikuši afišu, ka ir šāda iespēja, un pieteikušies 19 jaunieši. Viņi ir gatavi ik otrdienu pēc stundām vēl stundu gaidīt līdz valsts aizsardzības nodarbībām. Tās ir gan izzinošas, gan sniedz iespēju turpināt mācības Aizsardzības akadēmijā, un kur nu vēl romantika nometnēs un sadarbība izdzīvošanai mežā. Bet kamēr RVT vēl tikai iešūpojas, dosimies uz Alūksnes novada vidusskolu, kur valsts aizsardzības mācību kā profesionālu orientāciju vidusskolēni apgūst jau piekto gadu. Rezultāts – seši absolventi turpina ceļu Bruņotajos spēkos, policijā, zemessargos, robežsargos. Šādas mācības skolās nerodas no zila gaisa.

– Pirms pieciem gadiem 9. klasē bija daudz puišu. Ko tiem piedāvāt? Jāaplūko vietējie resursi! Alūksnē atrodas Bruņoto spēku vienība. Tātad ir gan mācību spēki, gan tehniskā bāze, kur apgūt valsts aizsardzības mācību. Vidusskolēni nezina, kur iet studēt, arī mēs nezinām, kādus speciālistus Latvijai vajag. Tāpēc jāmēģina jauniešus gatavot dzīvei. Skaidrs, ka ne visiem patīk valsts aizsardzības mācība. “Neiešu, nepatīk, negribu!” – atceros, tā teica divi brāļi, mugurām kopā sastājušies. Taču, beidzot 12. klasi, šī programma patika tik ļoti, ka viens iestājās Zemessardzē, – stāsta direktore Ilze Līviņa. Jautāju, kāpēc valsts aizsardzības mācību apgūst tik maz skolās.

– Jādomā valstiski, nevajag “štancēt” vienas programmas visās skolās. Jaunieši, kas vēlas apgūt valsts aizsardzības mācību, var doties uz skolām, kur šī programma jau darbojas. Mums ir arī internāts. Turklāt vietējie resursi – Zemessardzes 31. Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem (31. AMII) bataljons un Kājnieku skola, – stāsta Ilze Līviņa. Un galvenais resurss – valsts aizsardzības mācības pasniedzējs virsseržants Andris Čečiņš, 31. AMII bataljona virsseržants. Viņš pat no puišiem, kas nejaudā no rīta uz skolu piecelties, spēj izveidot staltus un disciplinētus vīrus. Nav arī brīnums, jo līdztekus militārajai pieredzei viņam ir Rīgas Pedagoģijas vadības augstskolas diploms, bez tā nekāda mācīšana skolā nesanāk. Šajā sakarā virsseržantam Čečiņam ir ideja – pedagoģijas augstskolās ieviest programmu – Valsts aizsardzības mācības skolotājs. Tad pirmspensijas vecuma karavīri varētu piemācīties pedagoga prasmes un būt labu labie valsts aizsardzības mācības skolotāji.

Galerijas nosaukums

Nevis “kaujas mašīnas”, bet…

– Mans mērķis nav taisīt “kaujas mašīnas”. Ne visi dienēs Bruņotajos spēkos, zemessargos, robežsargos, bet zināšanas ikvienam noderēs civilajā dzīvē. Svarīgi arī, kā mācīt. Nevis es te vienīgais gudrais un man ir taisnība, bet gan – skolēnam ir viedoklis, man ir viedoklis. Darām, kā uzskata par pareizu skolēns, pārliecināmies, ka nav labi, meklējam citu variantu, – stāsta virsseržants Čečiņš, bet direktore Ilze Līviņa šeit saskata ko vairāk – jauno kompetencēs balstīto izglītību, kad pasniedzējs līdzdarbojas un audzina ar savu piemēru. Tas tiesa, atrodoties Čečiņam blakus, gribas iztaisnot pie datora nolīkušo muguru un runāt skaļi un skaidri. Izrādās, ne tikai skaidri runāt, valsts aizsardzības mācībā apgūst arī spēju strukturēt domu īsi un kodolīgi, lai varētu ziņot pa rāciju. Vai tad tas jāmāca tvitera lietotājiem? Tas tomēr esot citādi, jo pa rāciju jāziņo tā, lai arī citi saprastu, pasmejas virsseržants Čečiņš.

Kāda jēga?

– Krīzes situācijā valsts aizsardzības uzdevumu izpildē būtu jāiesaistās katram. Ne visi šaus, cits raks ierakumus, pārsies ievainotos, vārīs putru. Bet tiem, kas apguvuši Valsts aizsardzības mācību, ar priekšzināšanām būs vieglāk, – spriež virsseržants Andris Čečiņš. Šī mācība ir ļoti laba, lai jaunietis saprastu, vai turpmāko dzīvi saistīt ar militāro dienestu vai ne. 10. klases skolnieks Ernests Kristiāns Jantons, iepriekš mācījies lauku skolā, bet atnācis uz Alūksnes novada vidusskolu tāpēc, ka savu dzīvi grib saistīt ar armiju, darīt fizisku darbu, nevis sēdēt birojā. Ar ko piesaista skolotājs?

– Viņš ir interesants, tāds jautrs. Labi stāsta un prot labi parādīt fiziskos vingrinājumus, – saka Ernests un klasesbiedrene Marta Dzelzskalēja–Kalēja papildina:

– Ja nav veselības problēmu, iebildes “nevaru, negribu” skolotājs nepieņem.

Abi jaunieši ir piedalījušies Jaunsargu nometnē un izcīnījuši tiesības 18. novembrī piedalīties parādē Daugavmalā, kur pirms gada soļoja viņu skolasbiedrs Artis Maksims, viens no tiem, kuri pirmie sāka apgūt Valsts aizsardzības mācību.

Jā, tā ir lieta!

Artis Maksims, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas kadets:

– Mērķis kļūt par virsnieku man nebija kopš bērnības, bet radās Alūksnes novada vidusskolā, kad sākās valsts aizsardzības mācība. Virsseržants Andris Čečiņš bija ļoti labs pasniedzējs. Viņš deva pamatzināšanas, ieaudzināja disciplīnu, atbildības sajūtu pret uzticēto uzdevumu. Tolaik papētīju, ko nozīmē NBS virsnieka specialitāte, un sapratu – jā, tā ir tā lieta, ar ko vēlos saistīt savu nākotni. Jo virsnieka profesija apvieno gan aktīvu dzīvesveidu, gan nacionālu domāšanu, jāmāk pieņemt lēmumi, jāprot veidot sadarbību ar cilvēkiem. Tas viss mani piesaistīja un 12. klasē man jau bija mērķis, uz ko tagad cenšos cītīgi iet.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Kas ir patriotisms? Mīlestība pret savu valsti, gatavība dot sevi visu, savus spēkus, laiku, neprasot neko pretī. Patriotisms ir viss, ko tu dari ikdienā, lai celtu Latvijas tēlu. Un, protams, jāzina savas tautas vēsture, kultūra. 18. novembrī, soļojot parādē Daugavmalā, pārņem saviļņojoša sajūta, tāda kā uguntiņa iekšā, lepnums par savu valsti, ka tu šeit dzīvo un centies, lai Latvija kļūtu labāka. Tomēr nav tā, ka vienā dienā kļūsi par patriotu, tas ir ilgs darbs.

Lentīšu locīšanas bastions

Vai zināt, kur loka desmitiem tūkstošiem lentīšu, kas rotā mūsu apģērbu valsts svētku nedēļā? Kara muzejā Rīgā, kas arī ir patriotisma audzināšanas vieta.

– Lentīšu locīšanā iesaistās skolēni, jo viņiem vajadzīgs process un kopā būšana. Kad nāk tie lielie bari, šķiet, tur nu gan būs kaut kas šķērsām un jaunsargiem nebūs ko dalīt Daugavmalā. Nē, darbiņš paveikts ar ļoti lielu rūpību. Tieši skolēni bieži vien izvelk vecākus ārā no mājām uz svecīšu vakaru. Mani pārsteidz un iepriecina jaunieši, kuri paši mūs uzmeklē un piesakās koncertam muzeja priekšā uz estrādes – Māras Ķimeles jaunie aktieri, Rīgas apvienotais koris. Jauniešiem ir svarīgi būt kopā. Nevajag prasīt, lai viņi stāv ierindā un klusi klausās opjus. Nē, viņi paši grib izrādīt savas emocijas pret valsti, – stāsta Mārtiņš Mitenbergs, kurš Kara muzeja izglītības un informācijas nodaļu vada tik interesanti, ka ekskursijas uz novembri tiek pieteiktas jau augustā. Mārtiņš ar prieku atceras savus vēstures skolotājus Mārci Gerhardu un Ainu Kvēpu, kuri bijuši labi stāstnieki, un uzskata – nevajag iemācīt vēsturi, bet gan izstāstīt vēsturi. Jo tēlaināk un interesantāk, jo vairāk paliek prātā.

Mainījušies uzsvari sabiedrībā

– Agrāk uz Kara muzeju nāca 9. –12. klašu skolēni. Bet nu jau kādus trīs četrus gadus kontingents ir stipri mainījies. Nāk aizvien jaunāki skolēni, tostarp krievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši.

Viņiem nav citas dzimtenes, ir pieraduši pie 11. novembra, 4. maija svētkiem, zina gadskārtu godus. Ja skolotāji šos bērnus, žargonā sakot, nesačakarēs, ar šo paaudzi problēmu nebūs. Turklāt viņiem latviešu valoda nesagādā grūtības, tādas ir tikai krievu skolotājiem. Tie, kas nerunāja latviski pirms desmit gadiem, to nedara arī šodien. Ko domā mazākumtautību vidusskolēni? Viņiem ērti sabiedrībā teikt vienu – pareizo viedokli – un mājās nonākt citas informācijas telpā. Tomēr ir ļoti labi krievu skolu piemēri. Ata Ķeniņa ģimnāzija (Rīgas 40. vidusskola) uztur un godā Atim Ķeniņam veltītu muzeju un Rīgas 13. vidusskola – pulkveža Brieža muzeju, – stāsta Mārtiņš Mitenbergs. Kā viņš domā, vai ir pietiekami, ka valsts aizsardzības mācību apgūst tikai 14 skolās Latvijā?

– Mūsdienu sabiedrība tomēr ir ļoti pacifistiska. Droši vien tā ir reakcija uz pasaulē notiekošo, un viss, kas saistīts ar militāro sfēru, šķiet biedējošs. Vienmēr sabiedrībā vieni ies žēlsirdības ceļu, citi – aizsardzības ceļu. Tomēr pēdējie dati liecina, ka daudzi jauni cilvēki ir iestājušies Zemessardzē. Bieži vien žurnālisti svētku laikā skolēnus ielā izjautā – kas ir patriotisms? Bet jaunietim ir tik daudz citu domu galvā. Tomēr neesmu pārliecināts, ka krīzes brīdī daudzi bēgtu prom, tieši pretēji – uzskatītu par savu pienākumu atgriezties Latvijā, lai to aizsargātu.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Man patīk noskatīties, ka 11. novembrī ļoti daudz lauku skolu audzēkņu sabrauc Rīgā. Skolēni dodas uz Brāļu kapiem, vēlāk uz Daugavmalu. Skolotājiem svarīgi bērniem dot iespēju iejusties valsts svētku noskaņā. Nevar no jaunieša prasīt šo aklo dzimtenes mīlestību, ja viņš neredz, ka valsts pati māk gādāt par sevi, māk izrotāties, māk saposties. Kara muzejs ir par velti, jaunieši iziet līkumiņu, nāk pasildīties. Mēs jau smejamies, ka esam pirmais muzejs, kas jauniešiem atļāva muzejā bučoties. Interesanti, ka daudzi jaunieši mūs uzmeklē eksāmenu laikā, lai gids vēlreiz atsvaidzina zināšanas. Tā ir uzticības deva, ko muzejs bauda. Es ļoti kritiski izturos pret tiem, kuri apgalvo, ka jaunieši nezina vēsturi. Ak, Dievs, mēs tik daudz ko nezinām un tomēr spējam iemīlēties, apprecēties, izaudzināt bērnus utt. Nevajag pārspīlēt ar faktu zināšanu. Svarīgi, ka ir priekšstats: ir tāds muzejs, lai ir sajūta, ka informācija ir visapkārt un to var sameklēt, – pārliecināts Mārtiņš Mitenbergs.

“Jaunie Rīgas sargi”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Bet cik tad ilgi Kara muzejā sildīsies, laiks doties brīvā dabā un pašiem piedalīties 1918. un 1919. gada Brīvības cīņās un veidot pamatu Latvijas valstij! Šādu iespēju jauniešiem piedāvā piedzīvojumu un izaicinājumu spēle “Jaunie Rīgas sargi”. To sarūpējis Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centrs, NBS un vietējās pašvaldības.

Spēles scenāriju katrreiz pielāgo kādam novadam un vēstures notikumiem, kas tur norisinājušies. Un tad nu iet vaļā! Spēles dalībniekiem jābūt gluži kā piedzīvojumu filmu varoņiem – gan fiziski spēcīgiem, gan prātā attapīgiem. Turklāt jāmāk sadarboties, jo viens nav karotājs. Spēles misija ir palīdzēt jauniešiem atklāt patriotisma jūtas, veidot un stiprināt valstiskuma apziņu.

Šogad spēle jau notika Trikātā, Dobelē, Jelgavā, Rēzeknes novada Birzgalē, Talsos un vēl norisināsies Valmierā, Siguldā un Daugavpilī. Vispirms teorētiskajās darbnīcās jaunieši apgūs, kā sniegt pirmo palīdzību, kā orientēties vidē, atlasīt ekipējumu, ierīkot nometni, uzturēt sakarus. Un vēlāk tas viss noder misijas skrējienā. Pirmo gadu spēli vada atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku virsseržants, starptautisko operāciju dalībnieks, kaskadieris, militārais konsultants un aktieris Ziedonis Ločmelis. Par lomu filmā “Džimlairūdirallallā” viņš saņēma “Lielo Kristapu”, bet pērn, kad Krievija pastiprināja karadarbību Ukrainā, pārtrauca filmēties Krievijas sponsorētā filmā “Vikings”. Vai spēles “Jaunie Rīgas sargi” dalībnieki gribēs aizsargāt Latviju, ja pienāktu x stunda?

– Kādiem 20% tā ir sportiska interese, bet 80% ir patriotiski noskaņoti un noteikti aizsargātu valsti. Braukāju pa visu Latviju, var šķist paradoksāli, bet tieši Latgalē skolēni ir vispatriotiskākie (ja nerunājam par tiem, kas jau iesaistījušies jaunsardzē). Viņu latgaliskajam temperamentam nāk klāt ideja par Latviju un liela interese par valsts aizsardzību. Domāju, ka nākotnē šīs spēles rīkošanu vajag vērst plašumā, jo piesakās tik ļoti daudz komandu, ka visas nespējam ņemt pretī. Nākamgad arī jāpiesaista vairāk instruktoru. Novados nāk talkā zemessargi un jaunsargi, bet ar visu to ir par maz. Jādomā arī, kā nodrošināt materiālo bāzi, lai skolēniem būtu vairāk iespēju iepazīt militāro jomu. Puiši interesējas, ko es pats esmu darījis, kā var iestāties armijā, vai labāk uzreiz iet uz profesionālo militāro dienestu, vai vispirms uz Aizsardzības akadēmiju. Pašvaldību atsaucība ir milzīga, cepuri nost! Rēzeknē spēles dalībniekus ļoti mīļi uzņēma, cilvēki nesa no mājām laukos savākto tēju un vārīja… Rēzeknieši ir ļoti nacionāli noskaņoti, – secina Ziedonis Ločmelis. Vai kāds brīnums, jo tieši Rēzeknē 1917. gadā pirmajā Latgales latviešu kongresā dzima doma par Latviju kā vienotu valsti. To aizsargāt mācāmies.

Mācību priekšmeta mērķis: veicināt interesi par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), militāro specialitāšu daudzveidību, pilnveidot pašvērtējumu un nostiprināt pilsonisko apziņu.

Mācību priekšmeta uzdevumi: veidot izpratni par valsts aizsardzību un dienestu NBS. Pilnveidot zināšanas un prasmes, kas dod iespēju turpināt izglītību un veidot karjeru valsts aizsardzībā. Attīstīt patriotismu, pilsonisko apziņu, biedriskumu, drošsirdību un fiziskās spējas.

Mācību saturs: valsts aizsardzības mūsdienu izpratne, NBS vēsture, Jaunsardzes veidošanās, karavīra prasmju apguve (piem., pārvietošanās apvidū, maskēšanās, sakaru līdzekļi, topogrāfija, rīcība negadījuma vietā pēc uzbrukuma, karadarbības izraisītie dabas katastrofu veidi), zināšanas par ieročiem un darbības ar tiem, ierindas mācība, individuālās lauka kaujas iemaņas (piem., ejas mīnu laukā, roku signāli, sakaru līdzekļi utt.), topogrāfijas un tūrisma prasmju nepieciešamība karavīra uzdevumu izpildei (piem., NATO koordināšu sistēma, azimuts, nakšņošanas vieta, ūdens ieguves veidi utt.), pirmās palīdzības sniegšana pēc uzbrukuma, fizisko spēju attīstība militārajā dienestā, fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē (piem., karavīru piemiņas vietu sakopšana, dalība valsts svētkos, godīgas spēles principi utt.) u. c.

Skola, kas vēlas īstenot šīs mācības, raksta iesniegumu Aizsardzības ministrijai, tā dod savu atzinumu, tālāk dokumenti tiek saskaņoti VISC un pēc tam licencēti IKVD.

(Valsts izglītības satura centra informācija)

Uzziņai:

Valsts aizsardzības mācību māca 14 Latvijas skolās:

Rīgas 28. vidusskolā 7. – 9. kl., 10. – 12. kl.

Tilžas vidusskolā 10. – 12. kl.

Nautrēnu vidusskolā 10. – 12. kl.

Alūksnes novada vidusskolā 10. – 12. kl.

Liepājas 15. vidusskolā 10. – 12. kl.

Kalnu vidusskolā 10. – 12. kl.

Drabešu internātpamatskolā 7. – 9. kl.

Kalnciema vidusskolā 10. – 12. kl.

Gulbenes 2. vidusskolā 10. – 12. kl.

Strenču novada vidusskolā 10. – 12. kl.

Daugavpils 16. vidusskolā 10. – 12. kl.

Jaunjelgavas vidusskolā 10. – 12. kl.

Raunas vidusskolā 10. – 12. kl.

Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskolā 10. – 12. kl.

LA.lv