Ekonomika
Nauda

Olafs Zvejnieks: Vai varam Latviju droši dēvēt par uzvarējušā feminisma zemi?3


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Robert Kneschke/Shutterstock

Pasaules Banka pagājušajā nedēļā, publiskojot savu pētījumu “Sievietes, bizness un tiesības 2019: reformas pēc desmit gadiem”, iepriecināja Latviju ar ziņu, ka esam starp sešām pasaules valstīm, kurās sasniegta pilnīga un maksimāla līdzvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm.

Esam ieguvuši šajā indeksā maksimāli iespējamos 100 punktus, un mūsu kaimiņi ir visai patīkami – Beļģija, Dānija, Francija, Luksemburga un Zviedrija.

Arī mūsu draudzīgās kaimiņvalstis īpaši neatpaliek – Igaunijai ir 97,5 punkti, bet Lietuvai – 93,75.

Jāpiebilst, ka pirms desmit gadiem neviena valsts pasaulē nesasniedza 100 punktu rādītāju, tādēļ panāktais progress ir ievērojams.

Latviju kopā ar citām saraksta līderēm varam droši dēvēt par uzvarējuša feminisma zemi.

Tomēr darvas karoti šajā medus mucā pagājušajā nedēļā ienesa citi dati, ko publiskojis tiesībsargs Juris Jansons, – tas, ka nevienlīdzības mazināšanai iecerētā nodokļu reforma faktiski radījusi pilnīgi pretēju efektu, proti, vismaznodrošinātākajās iedzīvotāju grupās tā šo nevienlīdzību drīzāk pat palielinājusi.

Konkrēti viņš apgalvo, ka 2017. gadā ieturētie nodokļi attiecībā pret vidējo bruto atalgojumu personai bez apgādājamajiem bija 29,46%, bet pērn šis apmērs samazinājies līdz 28,8%.

Tomēr, palielinoties apgādājamo skaitam ģimenē, sāk pieaugt arī reformas negatīvie efekti, proti, palielinās nodokļu slogs.

Tā, piemēram, salīdzinot ar 2017. gadu, cilvēkam ar vienu vai diviem apgādājamajiem nodokļu slogs tiešām ir nedaudz samazinājies, bet personām ar trim un vairāk nodokļu slogs ir pieaudzis.

2017. gadā personai ar četriem apgādājamajiem ieturētie nodokļi attiecībā pret vidējo bruto atalgojumu bija 10,5%, bet 2018. gadā jau 11,02%.

Lai gan taisnība ir bijušajai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, ka nodokļu sistēma nevar būt vienīgais līdzeklis nevienlīdzības mazināšanai,

tomēr diez vai tas, ka vienai no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām – daudzbērnu ģimenēm – situācija ir pasliktinājusies, atbilst deklarētajiem nodokļu reformas mērķiem.
Saistītie raksti

Turklāt tiesībsarga pētījums rāda, ka ģimenēm ar trim un vairāk apgādājamajiem nodokļu slogs pieaudzis pēc relatīva stabilitātes perioda 2015.–2017. gadā. Īsi sakot, atklāts brāķis, kas jālabo.

Saistībā ar haosu, kas saistīts ar VID EDS sistēmas nespēju apkalpot milzīgo deklarāciju iesniedzēju skaitu, un milzu neapmierinātību, kāda daudzos veidojas, noskaidrojot, ka viņi ir parādā nodokļus valstij, varētu teikt, ka nedēļa aizritējusi Latvijas politiskajai videi raksturīgā veidā – solis uz priekšu, divi atpakaļ.

LA.lv