Foto – LETA

Vai vecāku pabalsts, jūsuprāt, ir tas, kas veicina demogrāfiju ilgtermiņā? 0

Kaspars (meitai 4 mēneši): 
 “Pabalsts ir ļoti labs motivētājs plānot nākotnē vēl kādu bērnu. Jo tagad pieredzu, ka meitiņai vajadzīgo lietu iegādei aiziet daudz naudas. Māmiņām būtu jāmaksā normāls pabalsts arī pēc tam, kad bērns sasniedzis pusotru gadu vecumu, tātad ilgāk nekā pašreiz.”


Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Līga (dēlam 3,5 gadi): 
”Pabalsta nauda noteikti nav primārais. Daudz svarīgāk, ka māmiņa var atgriezties darba tirgū kā citiem līdzvērtīgs darbinieks. Man tas izdevās, bet vairākām manām kolēģēm ne. Šonedēļ dēlu pirmo reizi aizvedām uz pašvaldības dārziņu. Taču ar līdzšinējo aukli esmu vienojusies, ka pusgadu turpinu viņai maksāt mēnesī konstantu summu, lai gadījumā, ja dēls sāktu slimot, viņa jebkurā laikā būtu gatava pieskatīt. Par pabalstu daudz svarīgāks instruments demogrāfijas veicināšanai man šķiet ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana.”

 

Daina (meitām 7 un 3 gadi): 
”Ja cilvēki bērnus gribēs, viņiem tie būs. Es, protams, priecātos, ja būtu kā Francijā, kur par bērnu līdz 18 gadu vecumam maksā 300 eiro pabalstu, taču Latvija to nez vai varētu nodrošināt. Pabalsts ir veicinošs faktors, taču ļoti svarīga būtu arī bezmaksas izglītība, tostarp interešu izglītība, jo vecākajai meitai bērnudārzā visi pulciņi bija par papildu samaksu. Jaunākā meita apmeklē privāto bērnudārzu, jo rindā uz pašvaldības bērnudārzu viņa palika aiz svītras, un labi, ka ir pašvaldības līdzmaksājums par šo dārziņu.”

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Ansis (bērniem 9, 5, 4 gadi, jaunākajai meitai 8 mēneši): 
”Ja mana sieva nestrādātu Eiropas Parlamentā, kur ir citādas piemaksas par bērniem nekā Latvijā, tad nezinu, vai mēs būtu četru bērnu vecāki. Esmu domājis par uzņēmējdarbības sākšanu, jo, ja ir tik daudz apgādājamo, tad ir jāstrādā nevis astoņas, bet 12 stundas dienā. Taču šobrīd sociālā politika ir tāda, ka nodokļu atlaides bērnu vecāki vairāk saņem, būdami darba ņēmēji, nevis kā uzņēmuma īpašnieki. Ja nodibinu mikrouzņēmumu, atlaides vairs nepienākas. Man šķiet, ka valsts ierēdņi par daudzbērnu ģimenēm turpina domāt apmēram tā – tie jau bomži, par pabalstu nopirks lieku pudeli. Es alkoholu nelietoju, to pabalstu iztērēju bērnam pamperu iegādei… Ir iemesli arī valsti paslavēt, piemēram, par 100 latu pabalstu auklītes algošanai, par palielinātām nodokļu atlaidēm par apgādājamiem. Taču noteikti būtu jādomā par astoņu latu pabalsta paaugstināšanu, jo, bērnam augot, aug arī vajadzības. Esmu apmierināts arī ar interešu izglītības piedāvājumu. Valda Zālīša pamatskolā, piemēram, ir deviņi bezmaksas pulciņi, no kuriem var izvēlēties bērnam saistošāko. Kad dzīvojām Beļģijā, tur šādu iespēju nebija.”

 

Madara (meitiņai 3 mēneši): 
”Esam ar dzīvesbiedru pārrunājuši, kad plānot otru bērniņu. Ja to darītu tad, kad meitai būs gadiņš, man nevajadzētu atsākt strādāt, un, piedzimstot otrajam bērnam, es saņemtu tādu pašu māmiņ­algu kā pašreiz – 370 latus mēnesī. Taču vēlos tomēr atgriezties darbā, sameklēt labāk atalgotu vietu, pastrādāt tajā gadu vai divus, lai tad arī šī māmiņalga būtu lielāka. Zinu, ka manai laukos dzīvojošai vecmammai un vectēvam, kam ir 150 un 170 latu pensijas, šķiet, ka 370 lati mēnesī ir liela nauda. Taču bērnu apģērbs nav lēts, tāpat attīstošās rotaļlietas ir dārgas, un savam bērnam taču katra māte un tēvs grib dot to vislabāko.”

 

Aija (bērnam 3,5 gadi): 
”Valsts pabalsts nebūtu tas, kas man liktu pieņemt lēmumu par nākamo bērnu. Jā, tas ir kā patīkams bonuss, taču uz valsts pabalstiem es paļautos tad, ja šajā jomā būtu jau ilglaicīgāka pieredze, nevis šie noteikumi tiktu mainīti, kā, piemēram, tas bija gadījumā ar māmiņalgām, kam pēc laika noteica griestus. Vecāku pašu ienākumu pieaugums būtu tas, kas iedrošinātu izšķirties par nākamo bērniņu.”

 

Uzziņa

Labklājības ministrija (LM) piedāvā apspriest trīs risinājumus demogrāfijas problēmām:

* ikgadējs 30 vai 50 latu pabalsts vecākiem skolas gaitu sākšanai;

* brīvpusdienas skolās ne tikai 1. un 2. klasē, bet līdz 9. klasei;

* palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, par otro un katru nākamo bērnu izmaksājot ģimenēm papildu 50 – 100 latu piemaksu.

Kā skaidro labklājības ministre Ilze Viņķele, pagājušajā gadā tapušais “demogrāfijas ultimāts” paredz minimālā vecāku pabalsta palielinājumu arī 2014. gadā, līdzīgi kā šogad. Tas nosaka, ka 2014. gadā minimālais vecāku pabalsts pieaug no 100 līdz 140 latiem, bet tā izmaksas laiks – no 12 līdz 18 mēnešiem. Tomēr LM radušās bažas, vai vecāku pabalsta palielināšana būs labākais risinājums demogrāfijas veicināšanai ilgtermiņā.

Reklāma
Reklāma

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.