Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. jūnijs, 2012
Drukāt

Vai veicat uzkrājumus vecumdienām?

Andris Rīgā: “Jāatzīst, ka ekonomiskā lejupslīde mani pārmācīja. Agrāk par uzkrājumu veidošanu nebiju domājis un visu nopelnīto uzreiz arī iztērēju.

 

Sākoties krīzei, krasi samazinājās ienākumi, taču lielākā daļa, piemēram, agrāk ņemti kredīti palika iepriekšējā līmenī. Ilgāku laiku dzīvoju ļoti taupīgi. Šobrīd, kad ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, veicu arī uzkrājumus. Esmu noslēdzis dažādus apdrošināšanas līgumus, kas beigsies pēc dažādiem periodiem – viens jau pēc trim gadiem. Tad no bankas saņemšu atpakaļ teju divus tūkstošus latu. Ja iestājas kāda krīzes situācija, šo naudu no bankas varu paņemt arī agrāk. Tāpat veicu uzkrājumus vecumdienām – esmu noslēdzis uzkrājošās apdrošināšanas līgumu, kas beidzas manos 70 gados.”

Diāna Rence Jēkabpilī: “Nē, es nekādus uzkrājumus neveidoju, jo nav uzticības kredītiestādēm. Kā lai zinu, ka pēc 20 vai 30 gadiem kāda konkrēta banka vēl pastāvēs. Tam, ka uzkrājuma veidošana kredītiestādē ir nedroša, apliecinājums gūts vairākkārt – cik cilvēku bankrotējušās bankās pazaudējuši visus uzkrājumus? Vienīgais veids, kā veidot uzkrājumus, būtu skaidras naudas glabāšana. Taču to šobrīd nespēju, jo saņemu minimālo algu un atlikt nebaltām dienām nevaru atļauties. Pieļauju, ka uzkrājumus varētu veikt, ja man palielinātos alga, taču tuvākā nākotnē tas nevarētu notikt.”

Valdis Vanags Ādažos: “Man ir nelieli uzkrājumi, kas noglabāti bankā. Tā kā to apmērs nav liels, neesmu arī satraucies par to, ka bankas bankrota gadījumā tos varētu zaudēt. Turklāt uzkrājumu summa pastāvīgi ir mainīga – ziemas mēnešos, kad ir lielāki izdevumi, iekrājumi sarūk. Vasarā tos atkal atjaunoju. Arī krīzes laikā nācās teju uz pusi samazināt sakrāto summu. Tiesa, tas bija labs atspaids brīdī, kad biju palicis bez darba. Tādēļ uzkrājumu veidošanu esmu vienmēr atbalstījis un mēnešos, kad spēju to atļauties, pārdesmit latus ieskaitu bankas kontā, ko ikdienā netērēju.”

Laimdota: “Tiem, kam ir nauda, tie arī var uzkrāt. Tā kā man liekas naudas un lielu ienākumu nav, tad uzkrājumus neveicu. Diemžēl ekonomiskās augšupejas laikā esmu iegādājusies nekustamo īpašumu, kura cena šobrīd ir daudzreiz zemāka. Tādēļ man vēl ir jāmaksā kredīts, kas ir ikmēneša lielāko izdevumu daļa. Ceru, ka nekustamajam īpašumam cena atkal kāps un tad to arī izdevīgi varēšu pārdot. Šobrīd šķiet, ka nekustamā īpašuma iegāde, kas allaž uzsvērts par izdevīgāko ieguldījuma veidu, man ir nesusi tikai zaudējumus.”

 

Uzziņa

* 51% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām.

* Pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus vecumdienām – pērn 62% aptaujāto atzina, ka viņiem nav uzkrājumu vecumdienām.

* Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri savus uzkrājumus vecumdienām uzskata par maziem un drīzāk maziem. Pērn tā domāja 27%, bet šogad – 39%.

* Visaktīvāk uzkrājumus vecumdienām veido cilvēki ar lieliem ienākumiem – 71% respondentu ar ikmēneša ienākumiem virs 600 latiem ir ietaupījumi šim mērķim.

* 64% iedzīvotāju ar ienākumiem zem 150 latiem uzkrājumu vecumdienām nav vispār.

Avots: “Swedbank” aptauja sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+