Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
15. februāris, 2017
Drukāt

Liāna Langa: Vai vēlamies trešo valodu? (32)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Liāna Langa

Gandrīz piecus gadus dzīvojot ASV, Ņujorkā, nereti nācās zvanīt uz dažādām institūcijām un iestādēm, un, piedodiet, šajā pilsētā, ko kļūdaini dēvē par “tautu kausējamo katlu”, man ne reizi atšķirībā no Latvijas nevajadzēja spaidīt telefona pogas, lai izvēlētos sarunas valodu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka komunikācijas piedāvājumā bija tikai viena – valsts valoda, proti, angļu. Neraugoties uz to, ka Ņujorkā dzīvo nesalīdzināmi lielāks dažādu tautību pārstāvju skaits nekā Latvijā, kuri varētu pretendēt, lai ar viņiem ASV demokrātija runātu viņu valodā – ķīniski, poliski, japāniski, spāniski, krieviski utt. Lai gan Ņujorkā nekas nav sakausējies, proti, gluži kā pirmskara Latvijā (kā savos memuāros “Ardievu, Atlantīda!” norādījusi Valentīna Freimane), daudzu etnisko kopienu pārstāvji dzīvo daļēji nošķirti un turas kopā, piemēram, izvēloties savu māju rajonu – tāds ir poļu un arī ortdoksālo jūdu (hasīdu) rajons Bruklinā, Čainatauna vai tā pati Braitonbīča, kur mīt no PSRS un Krievijas izbraukusī krievu valodā runājoša publika. Un savā starpā šo kopienu pārstāvji turpina sarunāties ķīniski, poliski, spāniski, krieviski. Tas ir saprotami, pareizi un labi, jo pat zemapziņas līmenī cilvēki jūt, ka dzimtā valoda ir viņu identitātes stūrakmens, un to zaudēt kausējamajā katlā nav vēlēšanās. Bet valsts ar viņiem sarunājas angliski.

Ņemot vērā lielo spāņvalodīgo skaitu ASV, esot bijuši mēģinājumi panākt, lai spāņu valoda tiktu atzīta par otro valsts valodu, bet tie cietuši neveiksmi. Ja nespējat iemācīties valsts valodu un jums ir darīšanas ASV institūcijās – dodieties kopā ar tulku, tas līdzēs. Un diez vai Manhetenā, Virdžīnijas vai kādā citā štatā veikala pārdevējs amerikānis zinās jūsu dzimto valodu, viņš noteikti ar jums sarunāsies angliski un būs pagalam izbrīnīts un pat izmisis, ja jūs nespēsit tajā komunicēt.

Taču Latvijā cilvēki sociālajos tīklos un publicistikā (Sanita Upleja “Par valodas noderīgumu/Jeb dīvainā argumentācija par krievu valodas nepieciešamību Latvijā”, “LA” 9. februārī) ceļ trauksmi par divvalodības pastiprināšanos Latvijā, ignorējot Satversmē noteikto valsts valodas statusu un valodu referenduma iznākumu. Komentāros vieni kritizē autori par nepareizi izdarītiem secinājumiem un pārspīlētu attieksmi, bet daudzi atbalsta autores pozīciju. Egīls raksta: “1991. gada 21. augustā vispār visi Latvijas krievi pēkšņi prata latviski, bet tad apskatījās apkārt, konstatēja, ka neviens to neprasa, un nomierinājās. Tomēr vēl pirms 17 gadiem ikdiena Rīgā nebija tik krieviska kā tagad. Bet tad Krievijā pie varas nāca impērists Putins, darbs ar Latvijas politisko eliti kļuva mērķtiecīgs, un nu jau esam nonākuši tiktāl, ka no valodas referenduma rezultāta pieminēšanas, kur nu vēl izmantošanas, viņi vairās kā velns no krusta, un prezidents rāda piemēru, mudinādams paplašināt krievu valodas lietošanu.”

Tviterī biju ielikusi piesaistni uz Egila Līcīša rakstu “Katastrofa – latvieši nelasa”, kurā uzzinām, ka 41% latviešu Latvijā grāmatas nelasa. Anonīma tviterkonta īpašnieks man atrakstīja, ka tā nav liela bēda, esot “daudzi citi informācijas iegūšanas veidi”. Tas nozīmē, ka lasīšanas process vairs nesaistās ar refleksiju un savas dzimtās valodas apguvi un nostiprināšanu, kā tas ir bijis vairākās latviešu paaudzēs. Nelasošo ļaužu runu var atpazīt uzreiz – 
tā ir saraustīta, haotiska un ņirb no visdažādākajām kļūdām – nepareizu garumzīmju lietošanu darbības vārdos, kas, domāti tagadnes laikā, skan pagātnes formā, anglicismiem, krievu valodas kalkiem un neloģiskām teikumu konstrukcijām.

Sociolingviste Vineta Poriņa rak­stā “Divvalodība un latviešu valodas nākotne” (žurnāla “Domuzīme” 2. nr.) uzsver: “Latviešu un krievu valodas kontakti ir mūsu ikdiena. Parasti šādos gadījumos divas valodas tiecas savstarpēji saplūst. Ar laiku veidojas kāda trešā valoda. Patlaban nav skaidri zināms, kāda būs tā valoda, kura krievu valodas ietekmē veidosies uz latviešu valodas pamata. Valoda mainās neprognozējami, un redzams, ka mainās ne tikai leksika un sintakse, bet arī vārdu semantika: teksts ir it kā latviski, bet bez latviskas semantikas.”

Protams, dzimtā valoda nav nekas sastindzis, tā attīstās un ir vienmēr pilnveidojama, bet ne kropļojama. Valoda ir instruments, ar kura palīdzību domājam, tai zūdot vai sakausējoties ar krievu vai angļu valodu, arī domāšana kļūst izplūdusi, neskaidra un kroplīga.

Tehnoloģiju nozīme valodas saglabāšanā ir liela (līdz šim to saglabāja grāmatas, literatūra), tomēr primāra ir cilvēka griba runāt latviski šeit un tagad, apzināšanās, ka mūsu valoda ir ļoti sargājama un lolojama šīs pasaules lingvistiskajās krustcelēs.

Latvijā abpusgriezīgais postkoloniālais sindroms jūtams īpaši spēcīgi – vēl arvien par nodokļu maksātāju naudu tiek uzturēts segregētas pamatizglītības modelis, bijusī titulētā nācija, Krievijas polittehnoloģiju iedvesmota, sparīgi cenšas atgūt tādu krievu valodas statusu, kāds tai bija okupācijas laikā, savukārt daļa latviešu, okupācijas un padomju terora dziļi traumēta, vēl arvien nespēj atgūt pašcieņu un pašapziņu praktizēt dzimto mēli savā valstī un piešķirt tai tādu statusu, kāds tai pienākas, labprātāk verdziski pakļaujoties spiedienam no malas. Runājot 
līdzībā – tevi kāds nospārda, bet tu apkamp spārdītāja kājas un tām piekļaujies, demonstrējot, cik esi “saprotošs un humāns”.

Valsts valoda ir tikpat nozīmīga kā pats valstiskums, Latvijas teritorija, brīvība, kultūra un pilsoņi, tādēļ izšķirīga būs latviešu griba konsekventi runāt latviski gluži tāpat, kā to okupācijas laikā apņēmīgi darīja igauņi, lai sevi nepazaudētu. Tas noteikti bijis viens no aspektiem, kas šodien ļāvis igauņiem nostāties Baltijas valstu avangardā.

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Amerika ir savādāk,tur no laiku laikiem izveidojās viņu ,,angļu,, valoda,jo būtībā viņa atšķiras no angļu valodas Anglijā. MŪsu Latvija diemžel tika okupēta no krievijas un valsts valoda tika krievu,taču skolas bija latviešu,kuras sā vai TA tika pasniegtas stundas ari krievu valoda.Latviesi kurā labāk kurā sliktāk apguva kfuevu valodu.Bet krievi negribēja mācīties latviešu valodu. NEZINU vai krievu skolas tajos senajos gados mācīja latviski, jo pati ka latviete mācījos latviešu skolā,latviešu tehnikumā, jo esmu 1938 gada gajuma. TAGAD cik es zinu krievu skolasmaca latviešu valodu,latviešu ne, un krievu jaunatne ļoti labi pārvalda mūsu latviešu valodu. Paliek tikai veco gadu gājumu,domāju,ka demokrātijas dēļ ,var viņiem piedot. JO ka nelatvieši sāka mūsu valodu ir grūti apgūt.

  2. Mīļš paldies par rakstu! Atbildēt

    Paldies, Liāna Langa, par rakstu. Bet kamēr latviešiem būs tādi “līderi” kā lembergs, – krievijas impēriskā ideoloģija tikai nostiprināsies. Kamēr NEPLP izliksies neredzam to, ka Latvijas Radio 4 programma (nācijas saliedēšanas jeb tž sauktās integrācijas programma mazākumtautībām) ir pārvērsta par raidlaiku tikai vioenai no mazākumtautībām t.i. krievu tautības vajadzībām. Visupirms, Langas k-dze, ar visu spēku jācīnās pret vārda “krievvalodīgie” lietošanas un jāatbalsta mazākutautību sadalījuma uzsvars plašsaziņā, politiķu runās.

  3. Vecene muld un melo par Ņujorku: Mayor de Blasio Launches Voter Registration Forms in Five New Languages, Expanding Access to Voting
    July 14, 2016

    Voter registration forms now available in Russian, Urdu, Haitian Creole, French and Arabic

  4. Dveš tukšums un netīra sirds

  5. Latgaļu atkal protams paslaucīta zem tepiķa, lai pa kājām nemaisās …

  6. Paldies! Labs raksts!
    Tomēr raugos uz valodas attīstību cerīgi.

  7. Amerikā nevar būt valsts valodu, ja nu navaho, vai ivrīts!

  8. Latviešu valodas problēma vairs nav tikai Latvijas problēma. Tāda pati problēma ir arī aizbraukušajiem no valsts. Daudzi bērni, nu jau pusaudži ārpus valsts, valodu nezina. Tāpēc atgriežoties daudzi prot angļu, vācu vai kādu citu no Eiropas lielajām valodām. Ja par vienotu valodu visās skolās Latvijā, tad ārpusē paliek tie bērni, kuriem Latvija ir dzimtā zeme, bet reāli šie Latvijas ļaudis jau ir zuduši kā latviski runājošie. Tāpēc jo vairāk jādomā, kā stiprināt latviešu valodu uz vietas, lai beigās nepaliktu tā, ka ir krievu angļu valodu prasme , bet latviešu valoda izzūd pavisam.

  9. Latvija ir maza valstiņa, un tāds ir mazo valsts liktenis. Krievu valodu zināt Latvijā ir normāli. bet tracina. ka vēl bāžas ar angļu valodu. Amerikāņi ir pārāk glupi, lai spētu vēl kādu valodu iemācīties.

  10. saku paldies tiem uznemejiem kuri darba nenem ja nezini krievu valodu valoda nav vianiga

  11. Ko gribēji, to arī pats saprati! Un krievu valodu par mēslu arī pats nosauci, nevis „aborigens”.

  12. Bet iemesls tam visam 1 un loti vienkarss – pie varas joprojam sez cekas pakalpini, kuri jau no sakumiem citigi sarga krievu valodu, mums melojot par integraciju, kuru nekad nav ne veikusi, ne pat taisijusies darit.
    Mums vel neatkariba no tiem ir jaizcona, japabeidz Tutas frontes iesaktais, bet pazaudetais, komunistu veikli parnemtais un sabotetais.

  13. Krievu valoda pasaule ,iznemot , Baltkrieviju nekur nav vajadziga Punkts

  14. 3. valoda? Krievu valoda jau tada ir, mixlis no karelu, vepsu, somu, komi, uc valodam, ka del to pat par slavu var saukt ar visai lielam grutibam, jo parejas slavu tautas to diez vai sapratis.

    Ta ka musu krieviskosana ir faktiski kaut kada jauktena veidosana , normalu valodu izvarosana, neciena ne pret valodam, ne tautam, ne vesturi. Tipisks imperisma aizstavejums. Jo cita iemesla tam nav.
    Kas attiecas uz baltu valodam, tad tas gan butu starptautiski aizstavamas, jo ir unikalas, ka visas Eiropas valodu pamats un tiesi tapec tiek izmantojamas salidzinosaja valodnieciba ka etalons, lai saprastu ka veidojusas citas valodas. Kaut vai si iemesla del, nemaz nerunajot par citiem, musu valodas noniecinasana, apzinata tas likvidet meginasana, citigi rusificejot, uzturot saskeltu, segregetu sabiedribu ir noziegums ne vien pret latviesiem, Latviju, tas valodu, bet pret visu civilizeto pasauli, tas unikalo mantojumu.
    Tapec sadi vandali ir pielidzinami vestures mantojuma postitajiem islama radikalu kara plositajos rajonos.

    • Gra-pists Sharikovichs Atbildēt

      esmu glupaks par zabaku, tapec nespeju iemacities latviesu valodu.
      Tapec ka latviesu valoda ir daudz grutaka par kiniesu. Jo Kina vel nav atrasts neviens, kurs tur nodzivojis 50 gadus, nemacetu kiniski..
      Piegriezies, ka Latvija man par to visu laiku atgadina un nelauj mierigi izbaudit valdoso nodrosinamas privilegijas nerunat valsts valoda. Tapec brauksu uz Krieviju, kur Talajos Austrumos jau visi runa kiniski..

      • valinok, eh valinok
        Cilveki ar cilvekiem, velteni ar velteniem
        Katrs sava valoda…
        A ko izlidi no savas gerevnas, ja visa ta “kuljtura” tik jauka, ka atmest nespej..?
        Valinki, eh tupije valinki..

  15. PALDIES OJĀRAM!!!

  16. Diemžēl, ikdienā vēl joprojām piekāpjamies krievu valodai,bet… Bet palasiet bērnu mācību grāmatas! KROPLĪGĀKĀ VALODA IR MŪSU BĒRNU MĀCĪBU GRĀMATĀS !!! Kaut ko tik šausminošu Jūs neatradīsiet nevienā grāmatā, pat interneta raksti ”nobāl ” to priekšā !

  17. Latvaloda pashiem latviesiem nav patiikama vinjiem patiik apsekot trubas un tt

  18. muns jau ir tresa valoda _ English

  19. Nav ko piebilst par rakstā pausto,izņemot to,ka “pie varas esošie” ir gļēvi,nobijušies ,putina krievijas pakļāvīgi un ne tikai neko nedara Latvijas valsts valodas-latviešu valodas nostiprināšanai,bet taisni otrādi ,nodarbojas ar krievu valodas nostiprināšanu Latvijā. Ir pēdējais laiks slēgt skolas ,kurās izglītība tiek sniegta krievu valodā ar Latvijas valsts nodrošinātu finansējumu jeb Latvijas valsts naudu.
    Jebkurā citā valodā -svešvalodā,krievu tai skaitā izglītību var atļaut iegūt par pašu šo tautību cilvēku savāktu naudu kā tas ir citās valstīs -ASV.Kanādā,Austrālijā,kur kā piemērs mūsu pašu tautieši-latvieši ir organizējuši sestdienas latviešu skolas,bet obligāto izglītību par šo valstu naudu iegūst TIKAI šo valstu valodā-ANGĻU !

  20. Latvija nespēj aiziet no PSRS un diženās Krievzemes ietekmes, jo to vēl arvien vada komunisma atraugas. Vēl aizvien tauta tiek barota ar to laiku kultūras vērtībām kuras uzskata kā pamatu pamatus. Pie kam šīs kultūrvērtības maina savu būtību pēc elitārās sabiedrības vēlmēm. Tā rakstnieki, kuri klaji atzina, ka Latvija nevar pastāvēt kā brīvvalsts tagad tiek godināti kā atmodas tēvi. Citi pēkšņi pārtapuši pat par lielākajiem latviešu kristīgajiem rakstniekiem un nevienam nav kauna melot, skatoties tautai acīs. Un liela tautas daļa vēl arvien tic šādai nekaunībai. Ja tāda, spriežot pēc nosaukuma latviski patriotiska partija kā ZZS tiek vadīta no klaji komunistiskās ideoloģijas mantiniekiem un pat nekaunās no sava vidus izvirzīt komunistiskās pelēcības ar prokrievisku nostāju prezidentu amatam , tad vajadzētu tādus patriekt no Saeimas, bet nelaime jau tā ka tauta vēl arvien nav pārdzīvojusi savas verdzības nokratīšanai atvēlētās desmitgades un tāpēc mums ļoti iet pie sirds spēja murmulēt pa krieviskam. Un arī skolas necenšas ieaudzināt to patriotisko garu, jo skolotāji jau tie paši puskomunisti vien ir.

Draugiem Facebook Twitter Google+