×
Mobilā versija
Brīdinājums +18°C
Janīna, Linda
Otrdiena, 21. augusts, 2018
13. jūnijs, 2018
Drukāt

Ažiotāža ap matemātikas uzdevumiem: Vai vēlēšanu tuvums iespaido pat eksāmenus?

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ilustratīvs attēls

Lai skolēni vieglāk “pārdzīvotu” eksāmenus matemātikā, būtu jāsamazina uzdevumu skaits tajos, kā arī nepieciešams starpbrīdis eksāmena norises laikā. Tāpat jāizveido nestandarta uzdevumu krājums ar iespējamiem risinājuma variantiem un metodiskiem padomiem, lai skolotāji spētu labāk sagatavot skolēnus eksāmenam.

Tādi secinājumi izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika spriests par šāgada centralizēto eksāmenu norisi un to, vai matemātikas eksāmens tiešām šogad bijis sevišķi grūts.

 

Kļūdas katrs skaita citādi

Kaut iepriekš vairāk bažu izskanēja par centralizētā eksāmena norisi matemātikā 12. klasēm – tas esot bijis pārāk grūts –, nu Valsts izglītības satura centram (VISC) tiek pārmestas arī nepilnības matemātikas eksāmena 9. klasēm sagatavošanā. Proti, tajā esot bijušas kļūdas, norādījuši daži matemātikas skolotāji. Interesanti gan, ka matemātikas skolotāju saskaitīto kļūdu skaits atšķiras: citi min vienu, citi divas vai pat trīs. VISC atzīst, ka bijusi viena kļūda. Proti, skolēniem bija jāsaskata kvadrāts dotajā figūrā, kurā katra mala bija apzīmēta ar noteiktu burtu, taču burti bija izvietoti tā, ka šāds kvadrāts nebija saskatāms. Par šo uzdevumu visiem skolēniem nolemts piešķirt vienu punktu, lai kāda arī būtu bijusi atbilde.

Ventspils izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane pārmeta, ka VISC nav laikus informējuši skolas, kā rīkoties. Savukārt Limbažu vidusskolas direktore Gunta Lāce, kura komisijas sēdē pārstāvēja arī Matemātikas skolotāju asociāciju, apgalvoja, ka VISC par kļūdu un tālāko rīcību skolas informējis laikus.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) veiktajā aptaujā pedagogi arī norādījuši, ka eksāmenā bijuši neskaidri uzdevumu formulējumi, kas varējuši samulsināt bērnus.

 

Grūtāks vai vieglāks?

Bet par 12. klases eksāmenu matemātikā VISC saņēma pārmetumus, ka tas bijis grūtāks nekā citus gadus un skolēni neesot bijuši gatavi tādiem uzdevumiem, kādi eksāmenā iekļauti. Paši eksāmena veidotāji šiem pārmetumiem nepiekrīt, un viņiem pievienojas gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan arī daļa matemātikas skolotāju.

VISC pārstāvis Jānis Vilciņš skaidroja, ka matemātikas eksāmens ir sadalīts trīs daļās. Trīsdesmit vienu procentu vērtējuma var iegūt, atrisinot tikai pirmās daļas uzdevumus, kurā pārbauda matemātikas pamatprasmes. Bet 2. daļa ir 50 procentus vērta – tajā ir tipveida uzdevumi, ar kuriem pārbauda skolēnu zināšanas par dažādiem matemātikas algoritmiem. Trešā daļa, kur ir grūtāki nestandarta uzdevumi, dod tikai 19 procentus no kopējā vērtējuma.

J. Vilciņš norādīja, ka šāda veida eksāmens tiek veidots jau kopš 2011. gada, būtiski tas gadu no gada nemainās, dažkārt pat atkārtojas daļa uzdevumu. “Uzdevumus ik gadu cenšamies veidot ar to pašu grūtības pakāpi, apgalvoja J. Vilciņš un piebilda: ja skolēni nevar izpildīt kādu uzdevumu, tad “vaina ne vienmēr ir eksāmenā, tā var būt arī mācību procesā”.

G. Lāce pauda viedokli, ka eksāmens ne tikai nav grūtāks, bet pat gadu no gadu kļūst vieglāks. Tas, ka daļa uzdevumu nav iepriekš prognozējami, ir tikai normāli.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis gan secinājis, ka eksāmena trešā daļa šogad bija grūtāka un, ja arī valsts ģimnāziju skolēni sūdzējās par eksāmenu, tad, pēc ministra domām, viņiem grūta likusies tieši šī trešā daļa. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka tik liela ažiotāža ap eksāmenu radusies “tuvo vēlēšanu dēļ”.

 

Sola divu līmeņu eksāmenus

Saeimas deputāte Inguna Rībena uzskata, ka problēmas eksāmenā radījis arī tas, ka visiem jākārto vienāds eksāmens: vienalga, vai jaunietis absolvējis mākslas, mūzikas vai profesionālo vidusskolu, kur matemātikas ir mazāk, vai Valsts ģimnāziju un mācījies to padziļināti. Arī J. Vilciņš atzina, ka “nav vienkārši izveidot eksāmenu, kuru ģimnāziju absolventi nerisina svilpodami un tajā pašā laikā daudzu citu skolu skolēni nepakrīt zem giljotīnas, kas saucas “pieci procenti”.” Pieci procenti no iespējamā augstākā vērtējuma ir robeža, kas eksāmenā jāiegūst, lai tas būtu nokārtots.

J. Vilciņš arī sacīja: tā kā pietiek izpildīt pareizi tikai piecus procentus vai četrus eksāmena uzdevumus no 38, lai eksāmens būtu nokārtots, nevajadzētu tik ļoti uztraukties par eksāmena grūtības pakāpi. Daļa uzdevumu turklāt esot tik viegli, ka tos var izpildīt pat pamatskolēns.

Viņam piekrita K. Šadurskis: patiesībā Latvijā vidējās izglītības iegūšanai pat esot pārāk zemas prasības, un ārzemēs ministram pat kauns stāstīt, cik zemas tās ir. “Daļa skolēnu pat nemaz nemēģina risināt uzdevumus no otrās un trešās eksāmena daļas, jo zina: lai noliktu eksāmenu, pietiek atrisināt pirmo daļu,” apgalvoja ministrs. Viņš pats joka pēc mēģinājis “nokārtot matemātikas eksāmenu” un 1. daļā pat nav lasījis uzdevumus, bet “uz dullo” apvilcis kādu no atbildēm. Rezultātā – iegūti seši procenti un eksāmens nokārtots. Kādi rezultāti bijuši citiem eksāmena kārtotājiem, nav zināms – VISC vēl labo eksāmena darbus.

Tomēr visi klātesošie atzina, ka būtu nepieciešams divu līmeņu matemātikas eksāmens. Gan VISC pārstāvji, gan arī izglītības ministrs norādīja, ka tāds būs tuvākajos gados līdz ar jaunā izglītības satura ieviešanu. Protams, ja to ieviesīs, tā kā iecerēts, vidusskolā būs iespējams mācību priekšmetus, tostarp matemātiku, apgūt augstākā vai zemākā līmenī. Tad loģiski, ka būs arī divu līmeņu eksāmeni.

Izskanēja gan arī citi ieteikumi eksāmena norises uzlabošanai. Piemēram, ministrs atzina, ka 38 uzdevumi varētu būt pārāk daudz. Iespējams, eksāmenā jāiekļauj mazāk uzdevumu, bet tie jāveido dziļāki.

Savukārt izglītības nozarē strādājošie, piemēram, I. Tamane norādīja, ka skolēniem grūti arī izturēt to, ka eksāmens ilgst četras stundas bez pārtraukuma. J. Vilciņš gan skaidroja, ka savulaik par šādu risinājumu nobalsojuši matemātikas skolotāju metodisko apvienību vadītāji.

 

 

Daži uzdevumu piemēri no 12. klases centralizētā eksāmena matemātikā 

Vasaras trīs mēnešos viesnīcas noslogojums ir 80%, bet pārējos deviņos gada mēnešos viesnīcas noslogojums ir 40%. Kāds ir vidējais viesnīcas noslogojums vienā gada mēnesī? Atbilžu varianti: A 40%, B 50%, C 60%, D 90%. (no 1. daļas)

Divriteņa aizmugurējais ritenis 175 metru attālumā izdara par 20 pilniem apgriezieniem vairāk nekā priekšējais ritenis. Priekšējā riteņa apkārtmērs ir par 1 metru garāks nekā aizmugurējā riteņa apkārtmērs. Aprēķini katra riteņa apkārtmēru. Piezīme: Pārvietojuma trajektorija ir taisnes nogrieznis. (no 2. daļas)

Bezgalīgai skaitļu virknei an piemīt divas īpašības: 1) tā satur tikai skaitļus 0; 1; –1 (katru vismaz vienu reizi); 2) visiem n>1 ir spēkā vienādība an = an-1 an+1. a) uzraksti vienas šādas virknes pirmos 8 locekļus. b) nosaki un pamato, cik dažādu virkņu an eksistē. (no 3. daļas)

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+